No connection.

Kad mācījos 3. pamatskolā, man bija tāds klasesbieds Arnis. Čigānu tautības, īpaši gudrs arī nebija, neviens īsti ar viņu draudzēties negribēja. Kopā nolauzām 4 gadus - no pirmās līdz ceturtajai klasei. Kad mācījos septītajā klasē, sēdēju ar klasesbiedreni Uzvaras parkā, un pienāca klāt mums kaut kādi čalīši, un viens no viņiem teica: "Čau, Guna!" Man bija šociņš, jo likās, ka šādu seju redzu pirmo reizi, turklāt nekad nevienu čigānu neesmu pazinusi. Taču pēc pāris sekundēm man pieleca, ka tas ir Arnis, mans bijušais klasesbiedrs. Kaut ko nedaudz parunājām, un tad viņš man jautāja: "Kurā klasē tu mācies?" Es atbildēju, ka septītajā taču, uz ko viņš: "A bet es - devītajā!" Nāāāāis, ne? Tā ka dzīvē visādi iznāk - arī tā, ka tevi nepaņem uzreiz otrajā klasē tikai tādēļ, ka nezini, kas ir nogrieznis (šķiet, mana vislielākā bērnības trauma)!