Pēdējais vecā gada darbs.

~4 stundas darba, galīgs nogurums, bet prieks pašai par sevi! Cerams, ka šo kārtību noturēt izdosies vismaz nedēļu. Pirms:Pēc (jap, mans fotogrāfa talants joprojām spārda):

They can't steal it, no they can't even feel it.

Tētis šodien teica, ka uz mani skatās kā vīrietis, nevis kā tēvs, jo tad varot izteikt vairāk komplimentu. Hahhh, nice!

Jums tak vīruss, vai jūs traka?!

A man galīgi iepatikās tā doma - Jaungada naktī sēdēt mājās un kārtot skapi, manā gadījumā - šķūrēt istabu. Ja jau "kā gadu iesāksi, tā arī pavadīsi", varbūt es pēkšņi kļūšu par kārtībmīli?

You listened to it twice 'cause the DJ was asleep.

Meiteņu vakari manās mājās varbūt arī nav ar visādām tur ūberfilmiņām un daudzām superdūdām mcā mcā vai ko tur, toties mums ir Alias (azartiņš!), Latvija (ķertā stāvētāja, 89-91, taurenis), galīgi daudz joku un smieklu par visādām muļķībām un visādiem cilvēkiem (kas jau brīžiem robežojas ar baigo ļaunumu, bet neko darīt). + šķiet, pirmais šitāds vakariņš bez jebkāda alkohola un krabju salātu bļodas. Draudzenes=foršas.

You cry until you laugh.

Vāļāšanās pa dīvānu, pustumsa, mandarīnu miziņu graušana un televizors bija tieši tas, kas vajadzīgs. Neatceros, kad pēdējoreiz šitā darīju. Nejēgā forši.

Aš duodu Tau savo širdele.

Pa vakariem viesnīcā, paralēli skatoties BBC un CNN (kuru man šeit trūkst, jo mums, protams, nav satelīta), izlasīju "Meistaru un Margaritu". Man patika, bija galīgi forša grāmata, tikai es neko tur nesapratu, nemācēju visādas paralēles saskatīt un ko tur vēl. Tētis: "Kāpēc es saprotu visu, ko viņi tur runā? Kopš kura laika es saprotu franciski?" Es: "Varbūt tāpēc, ka šis ir krievu kanāls?!"

Nice was nice.

Bija labi. Tagad gribas kompāniju un jautrībiņu. Nespīd. Kā ievēlos savā istabā, garastāvokļa stabiņš noslīdēja par kādām 100 vienībām uz leju. Sviests.

And in my brain it's going wrong.

Rīt man jābrauc prom, bet šobrīd galvā ir vate, ausis sāp, bišči drudzis, ir vispārējs vājums + ir uzsnidzis sniedziņš.

?

Šodienas "draugu" horoskops kā naglai uz galvas. Mazliet paģirains skats uz dzīvi. It kā jau nekā konkrēta, par ko sūdzēties, īsti nav, tomēr pažēloties gribas. Garastāvoklis mainīsies pa stundām. Vienīgais - ir, par ko sūdzēties un žēloties. Nedrīkstu palikt viena pati ar savām stulbajām domām.

Even if it's going wrong.

<3 <3 <3 Vēl viens perfekts vakars! Mani klasesbiedri=HOT! Bet tajā pašā laikā saprotu, cik ļoti man nav dzīves.

Bend the rules!

Ar mietu pa pieri :D [19:55:55] Guna says: kāpēc lai es tā darītu? [19:56:09] Aigars says: es nez [19:56:12] Aigars says: jo tu tā vienmēr dari? [19:56:17] Guna says: NOOT :D [19:56:20] Aigars says: un jo tev ir mēnešreizes? [19:56:23] Aigars says: jā, varbūt tāpēc! [19:56:30] Guna says: nu ir, bet tas neko nenozīmē :D [19:57:13] Aigars says: ha! [19:57:20] Aigars says: tas ir nosakāms pat pēc tava bloga :D

I'm gonna trade this life for fortune and fame.

Garlaicības mākta, izdomāju, ka vajadzētu pamainīt stiprinājumu leņķus, jo atcerējos, kā pagājušo gadu mocījos ar nenormālām sāpēm aizmugurējās (vai arī priekšējās tomēr?) kājas apakšstilbā. Doma ir, ka tas no nepiemērotiem leņķiem (visticamāk, ka no tehnikas gan, haha), jo brīžiem tas jau vairs nebija prieks braukt. Iemācījos pat rīkoties ar urbi, bet skrūves vaļā neizdevās dabūt. Nejēgā sagribējās dēļot. Baigā brīvība tomēr uz kalna. Sazin, vai vispār šoziem izdosies zābakos iekāpt.

When media couldn't buy your soul.

Mūzika manās Skullcandy pūkainajās austiņās skan vienkārši jāāāāāāāāāāāāāā! Cerams, bez dzirdes nepalikšu.

My sweetest downfall.

Āāāh, skola ir vienkārši nāvīgs boooooorings, labāk iedotu mums brīvas dienas. + Es jau neesmu tā lielākā bērnumīle, bet dažreiz ir visnotaļ jauki, piemēram, aizvest brālēna dēlu uz tautasdejām un tā. Jutos kā mamma, tik mīlīgi :)

Sirdi plēš ārā.

Nevaru vairs izturēt.

The apple of my eye.

Es laikam esmu visiespaidojamākais cilvēks pasaulē. Ierodos mājās tīri normālā garastāvoklī, draudzene pastāsta, kur vakar pabijusi, mans skaudības līmenis paceļas līdz 200, un es kļūstu bēdīga un raudu par savu neesošo dzīvi. RIEBJAS.

Post-war.

Ja jau pat Būda par vakardienu saka: "nu ja pirmo reizi kaut kas diezgan sakarigs," tad jau laikam šis "bibliotekāru klubiņa saiets" patika ne tikai man vienai, bet arī citiem. Tomēr 4,5L tā arī nepieveicām.

Мне не надо ничего другого.

Man vajag lielāku gultu, citādi naktī es pamostos no tā, ka mana piere duras pret Raiņa kopotajiem rakstiem vai kādu tikpat "jauku" grāmatiņu, iPoda lādētājs ir atrodams zem spilvena, bet visi žurnāliņi no rīta atrodas uz grīdas. Lai gan šāds "gultas saturs" nepārprotami norāda uz VTG (vīrieša trūkumu gultā, hahaha).

I won't hesitate no more, it cannot wait.

Šodienas prieciņš:Zinu, ka esmu dzimusi fotogrāfe, haha. Bija ŅAMMA.

Yeah yeah yeahs.

Man jau liekas forši, ka cilvēki raksta: "Man patīk filosofija - Aristotelis, Dekards." Pat es, kas vēl skolas solu dīda, zinu, ka tagad pareizi ir filozofija un ka tāda Dekarda nav - ir tikai Dekarts, kurš ir, šķiet, racionālisma pamatlicējs. Vot, tāpēc arī nekļuva par Latvijas Princesi, ka šito nezināja!

Round&round&round.

Laikam pamosties no sapņa, kurā kāds tev taisās iegriezt galvā ~5cm dziļumā (ar parastu nazi), bet pēc tam izdomā, ka labāk ņemt palīgā urbīti, nav tas labākais veids, kā iesākt dienu.

Gud kveščen, gud kveščen, I sink.

Ja Laurai ir labo domu grāmatiņa, tad man vajag iekārtot labo joku/teicienu grāmatiņu. Skolotāja: "Jāni, tu skaties formulu lapu?" Guna: "Viņa teica - pornolapu?" Nu tā, lai neaizmirstos un brīžos, kad vēlme dzīvot pagalam noplakusi, priecīgāks kļūtu prāts.

I just don't really care.

Paņēmu rokās "Faustu" , un acis uzreiz aizmiglojās. Žāvājos un neko nesaprotu. Līdz grāmatas aiztikšanai jutos spirgti un izgulējusies.

Weekend list.

1. Uzrakstīt eseju ekonomikā "Komercdarbība vai algots darbs".
2. Uzrakstīt un iemācīties stāstiņu krievu valodā par kādu foršu cilvēku, kā arī sagatavoties ieskaitei.
3. Izpildīt entos uzdevumus kultūras vēsturē.
4. Izlasīt "Fausta" pirmo daļu.
5. Saprast kārtīgi, kā saskaita un atņem vektorus, sagatavoties ieskaitei.
6. Izpildīt darba lapas bioloģijā par nierēm.

Tā vietā, lai to visu darītu, es pendelējos pa māju un slinkoju. "Par to es padomāšu rīt," kas nozīmē, ka rītvakar nekāda karstvīna nebūs. Mierina tas, ka reāli tā ir pēdējā nedēļa.

Saulei pretī ejot.

Klausos Dzeguzīti un sāku justies labāk. Tās dziesmas ir pozitīvisma iemiesojums! Tas nekas, ka kārtējais piektdienas vakars mājās, es taču tāpat neko negribētu darīt. Ja nu vienīgi galda spēles un mojito!

Nothing ever, ever goes my way!

Kā man viss RIEBJAS!!!

When I was drowning in that holy water.

Decembra slinkums un apātiskums ir klāt. Jau kuro gadu tā - decembrī salaist visu dēlī. Bioloģijas olimpiādē es uzrakstīju, ka "lācim pie ķepām ir kasītājnagi". Nezinu, kur es šādu grāvēju izdomāju. Kā arī to, ka dilles vēl bez tā, ka tās lieto par piedevu ēdienam, vienkārši dekoratīvi izskatās dobēs. Ai, šudas. Vēl tikai nākamā nedēļa jāizvelk, un tad jau viss. Gaidu.

The perfect spot.

Nekad tam īpaši nebiju pievērsusi uzmanību, bet, kā izrādās, tas nav ierasti, ka cilvēks māk rakstīt spoguļrakstā. Man likās, ka visi prot. Es gan šo savu īpatnību atklāju tikai pirms kāda gada - pavisam netīšām. Pirms pāris dienām iemēģināju un sapratu, ka māku arī rakstīt ar abām rokām vienlaicīgi - gan vienādos, gan dažādos virzienos. Protams, tas, ko es skribelēju ar labo roku, izskatās ķeburaini, bet nevarētu teikt, ka citiem ar kreisajām rokām sanāktu skaistāk. Bet man jau nekad nav bijis skaista rokraksta - 1.-3. klases liecībās ir ierakstīts, ka "varētu vēlēties glītāku rokrakstu". Vēl es māku svilpot, ja. Tīri ciešami. Nu bāāigi gribējās sevi uzlielīt, khhh.

You can have whatever you like.

G: Nu jā, viņai februārī dzims bēbis! S: Februārī? Tad jau paspēs arī skolu beigt! S: Vainīgais no jūsu klases? G: Nē, nē, no tēta fakultātes, mācās tur. S: Labi, ka mācās, nevis mācībspēks, citādi būtu trakāk! G: [..] nu, viņa apprecējās kaut kad. S: Jau apprecējās?! Vai tad skolā šitā drīkst tagad? G: Viņa jau zagsā precējās, ne skolā!

No limits!

Es gribu skatīties seriāliņus, bet tajā pašā laikā man vēl gribas uzspēlēt Ikariam, bet rīt ir arī ieskaite vēsturē, kurai jāmācās, bet tajā pašā laikā es domāju par savu ZPD, kā arī manu prātu nez kāpēc nomoka bioloģijas olimpiāde, bet visam pa virsu man viss besī, es jūtos baigi stresaina, nezinu, kāpēc, bet sirds man šobrīd dauzās, brrrr.

Gunopole.

[17:34:23] Ieva says: :D [17:36:00] Ieva says: nu ko tu aplaupiji?? [17:36:54] Guna says: saspēros [17:36:55] Guna says: bļe [17:37:00] Guna says: 7 mandarīnus no virtuves :D