Mucho dinero.

Lol, es gaidu kinodienu nevis tāpēc, ka skatīšos filmu, bet gan tādēļ, ka varēšu pieštopēties popkornu un želejončas, to visu noskalojot ar kokakolu.

Everything.

Jā, jā, jā, jāmācās vēl tikai 3,5 nedēļas, un tad jau Ziemassvētki, es gaidu, gaidu, gaidu! Protams, sniegs arī nenāktu par ļaunu, lai gan tas nozīmētu, ka ir vajadzīgi silti apģērbi, bet man tā nepatīk staigāt pa veikaliem. Vispār viss, ko man šobrīd gribas, ir mūzika, šokolāde un gulēt. Un vēl mandarīni un piparkūkas. Apņemos šogad taisīt mīklu, cept un dekorēt, neskatoties uz to, ka esmu a failure gan mākslā (bet man kaut kad būs bachelor of arts varbūt, lol, ironiski), gan pavārmākslā.

Did he really say that?

Lai jau Mariannai tiek Aleksejs Taube, es sev ņemu Andreju Veisbergu! HOT, jokojas, balss kā šūpuļdziesma, stāsta ļoti interesanti, jaunāks par manu tēvu!

That time.

Es gribu sameklēt tādu piparkūku mīklas recepti, lai tās sanāktu tādas, kādas var nopirkt gadatirgos, bet nezinu, kur lai meklē. 

Under Milk Wood.

Amerika laikam zina, ka man jāgatavojas sesijai, tāpēc palaida čupu manu seriālu brīvdienās līdz janvāra vidum!

X-rated thoughts.

Šodien klīdu un maldījos pa Vecrīgas mazajām ieliņām tumsā un lietū ar izprintētu Google Maps karti, kura gan samirka un sadalījās. Apmaldījos miljons reižu, izgāju pa garākajiem ceļiem, bet beigās atradu visu, kas vajadzīgs. Protams, ieejot šķērsielā, pēc laika vairs nevarēju saprast, kā tikt atpakaļ (topogrāfiskais idiotisms for the win!), brīžiem es vairs nesapratu, kur esmu, bet pie sevis skandināju: "Galvenais - nepazūdi!" Vispār tas bija creepy but cool, it īpaši tad, kad es biju vienīgais cilvēks kādā ielā, man, protams, uzmācās domas par Omenu, vispār jutos kā filmā (ne Omenā), pētīju skatlogus (wow, Rīgā var dabūt visādas brendu lietas, es nemaz nezināju!) un izvairījos no peļķēm. Beigās pat tiku atpakaļ līdz stacijai un tālāk līdz unim. Success!

Wasted time.

Lasu un nesaprotu, kas tas par fufeli, ka "Anna (14 g.) agrāk draudzējās ar visām klases meitenēm, bet šovasar lielākā daļa draudzeņu sākušas smēķēt. Tagad meitenes Annu atstumj un nevēlas ar viņu sarunāties". Wtf, vienmēr kaut ko šitādu saraksta, bet īstajā dzīvē es nekad par šādām lietiņām neesmu dzirdējusi, tā vien liekas, ka šādus scenārijus kāds nepārtaukti propagandē. Gan jau pati Anna izsaka visādus dumus komentārus par to, cik gan pīpēt ir stulbi (protams, tas izskatās smieklīgi; jā, es arī izskatījos tāpat), tā ka lai nebrīnās.

Nay.

Netīšām iespiedos draudziņu horoskopu sadaļā, un mans numeroloģijas (vislaik likās, ka mans cipars ir 8, bet izrādās, ka 7) horoskops likās gandrīz kā naglai pa galvu (protams, jebkam jau var pievilkt paralēles): "Tu esi pretrunīga persona. Minidiktatoriņš ar merkantilām tendencēm. Gribi, lai pēc Tavas pavēles notiktu viss, bet nepietiek spēka, lai uz to uzstātu. Pret vājākiem izturies ar spēku. Pret stiprākajiem ar viltu. Gribi būt ar visiem „kvitā”. Esi privātīpašniecisks, bet nemīli, kad pašu pakļauj. Seksuāls, bet piecietīs tā trūkumu, ja vien vajadzēs. Neprātīgs mīlnieks. Ja partneris pacietīgs, laimīga laulība. Jāapslāpē vēlme dominēt!"

Enchante!

Skatos Julie&Julia (tā vietā lai gatavotos diktātam) un dievinu to filmu! Franču valoda un ēdiens - man vairāk (gandrīz) neko nevajag!

A thousand armies.

"Pirms doties uz veikalu, lai iegādātos televizoru, Ilze esot veikusi eksperimentu [..]. Pēc tam veikalā tieši tikpat daudz soļu atkāpusies no LSD televizora ekrāna, lai konstatētu, vai attēlu var labi saskatīt vai ne." /NRA, 17.06.2008. 

Es arī gribu tādu TV!!!

Runājot par avīžrakstiem, ļ.cien. žurnāliste Ilze Šteinfelde, vai tiešām Jūs nezināt, ka veikals pats neatveras un ka cenas nevar būt lētas?

"Neskatoties uz tirdzniecības apjomu kritumu, Rīgā pēdējo divu nedēļu laikā atvērušies divi jauni veikali - Kimko Krasta ielā 60 un China Town Vienības gatvē 113. Abi šie veikali apmeklētājus cer piesaistīt ar lētām cenām." /NRA, 21.11.2009.

LGB.

Ja vakar es sapnī biju slimnīcā ar aklās zarnas iekaisumu, tad šonakt mums mājās uzsprāga lifts/tualete, vēlāk bija ballīte mežā ar gotiem (tur bija milzīgas mellenes), bet noslēgumā es sarkanā kleitā dejoju skolas gaitenī ar kaut kādu x puisīti, kurš mani grieza, gaisā paceldams, un es spēcīgi ietriecos viena kabineta durvīs.

777

Esmu novērojusi, ka, gatavojot kaut ko atkārtoti, man ar katru reizi sanāk sliktāk. Vispār man ļoti gribētos regulāri kaut ko gatavot, bet tas 1) aizņem laiku; 2) vajag daudz un dažādu sastāvdaļu, bet man slinkums ķemmēt veikalu plauktus. Tāpēc tā vietā, lai pati censtos iegūt kaut nelielas iemaņas pavārmākslā (kas būtu ļoti noderīgi, to say the least), es veģetēju uz māsas kulinārajām izpausmēm.

Šodien Maximā ieraudzīju vārītas tīģergarneles, un uznāca tāāāda vēlme pēc paeljas ar seafood'u.

NOOOO.

Akdies, šodien (īstenībā jau vakar) nenoskatījos NEVIENU seriālu! Tātad, kad piecelšos, no ekrāna neatiešu.

You're weird.

tātad, guna, apsēsta ar 1)izsaukuma zīmēm; 2)domuzīmēm; 3)ēdienu; 4)matu kopšanas produktiem. /(c) M.anna

Plosives and fricatives.

Kamēr vingroju, atcerējos vienu epizodi no bērnības. Bija laiki, kad žurnālam "Mana" komplektā reizēm nāca arī "Fanu grāmatiņas". Māsai bija tāda ar "Spice Girls", ko, protams, es drīkstēju apskatīties tikai īpašos gadījumos, kad man to parādīja. Tur bija jautājums par briesmīgāko atgadījumu spaiseņu dzīvē, un Baby Spice jeb Emma atbildēja, ka visnepatīkamākais gadījums bija tas, ka viņu kaut kad notrieca mašīna un ka "joprojām nesaprotu, kādēļ nespēju apstāties". Un, izejot no šī teikuma (stila kļūda, I know), man ilgus gadus bija teorija, ka šī dūdiņa, kad iet, vienkārši nevar apstāties, respektīvi, kādam - vai nu cilvēkam, vai nu kādam priekšmetam - ir viņa jāapstādina, bet, ja nav neviena, kas viņu apstādina, tad viņai nav citas izvēles, kā tikai IET visu laiku.

Watch out!

Es laikam nemaz nevarēšu saslimt ar gripu vai citu zarazu, jo pārāk daudz smejos. Tad, kad visi jau ir norimuši, es atkal atceros kārtējo smieklīgo momentu un nespēju savaldīties. 

The greatest.

Man vienmēr kaut kā likās, ka krievvalodīgie jaunieši tomēr māk runāt latviski, nevis pat teikumu "es slikti runāju latviski" knapi izburto. Tāpēc arī viņš mācoties angļu filologos...jā, G grupā, wow. Liekas, ka es pat franču valodu saprotu labāk, lai gan esmu to mācījusies ~2 mēnešus.

ENN news.

Foršu FAIL tikko dzirdēju LR1.

-Šī valsts atrodas pie jūras, bet siltākas, karogs ir līdzīgs Latvijas karogam, vismaz krāsu ziņā, valsts ir apmēram Kurzemes lielumā.

-Varbūt tā ir Vācija?

Apmēram tāpat kā Būdas "kontinents blakus Eiropai - Austrālija"!

Lingua Franca, take 2.

Šodien apsolīju Written Communication pasniedzējai, ka kādu no saviem term papers rakstīšu par domuzīmju lietošanu, jo viņa par mani smējās, sakot, ka "you love those dashes so much"! 

Lemme check your pipes!

Pīpēt man apnika (+smoking buddy pameta uni), snuffu lietot es pārstāju, jo tas man rada lielas neērtības naktī (nē, ne jau tualetes apmeklēšanu ik pēc pusstundas), tas ir, nespēju paelpot caur degunu, līdz ar to nespēju gulēt, tā kā man paliek vienīgi alkohols (because I don't do drugs), no kura man pēdējā laikā (tas ir, tajās retajās reizēs, kad konsumēju tīri daudz burbuļūdens vai vīna) sāk parādīties mistiskas galvassāpes, kuras agrāk nebija novērojamas. Nē, es neesmu gatava dzīvot bez neviena slikta ieraduma - haosa radīšana savā dzīvesvietā neskaitās!

Lingua Franca.

Viena liela porcija Ziemassvētku šobrīd nenāktu par ļaunu.

Tourner, traverser, descendre.

Visu laiku aizmirstu, ka man vairs nav 18.

Way too good.

Jaunākās flirta taktikas: 1) o, kāda tev kapuce! 2) tev forši zeķes piestāv džemperim! 3) tev ir smuks krāns (lollllll).

QDM?

Es šobrīd domāju par ēdienu. Par šokolādes cepumiem, un mafiniem, un kūkām, un picām, un načosiem, un garnelēm, un makaroniem, un suši, un burgeriem, un sieru, un Cēzara salātiem, un sāļajiem groziņiem, un visādām garšīgām lietām. It īpaši par Nicas načosiem.

Get down, get up.

Žana Pola Sartra citāts (vardarbīgo tekstu gaume atgriežas?) vakardienas literatūrzinātnes lekcijā ("Is there any meaning in life when men exist who beat other people until the bones break in their bodies?") un šodienas spurdzieni par pokemoniem lika man atvērt to svēto dokumentu, kurā saglabāti daži mani blogošanas/klabināšanas pirmsākumu ieraksti tolaik vēl eksistējošajā cf.lv, un atrast labu un sulīgu citātiņu par šo pašu tematiku. Lūk, 2004. gada 27. novembra ieraksts: "skajC.....wiss ira nozjeelojami......ne jau wiss be dalja gan.....kawkaaC karsh.....nafig winju....v zjopu karu.....bljaaawienC....besii jau aaraaa...."

#

Vilcienbraukšana jau nav tā pati sliktākā lieta pasaulē, bet vilcienu gaidīšana gan ir briesmīga. Piemēram, otrdienu vakaros vilciens nekad nepiebrauc pusstundu agrāk, bet dienas vidū, kad ir gaišs un nav tik auksts, vienmēr stāv jau pieturā. Turklāt tā pusstunda/40min nemaz tik ātri neskrien, līdz ar to es drīz vien Origo veikalu piedāvājumu zināšu no galvas. Vēl jau arī reizēm fascinē tas, ka tajos pašos otrdienu vakaros sūta garo sastāvu (un cilvēku nav daudz), bet tad, kad visa lielā masa brauc mājup, atsūta tikai četrus vagonus, laikam zina, cik ļoti cilvēkiem pēc skolas/darba patīk 45 minūtes censties noturēt balansu, stāvot kājās. 

Tik tok.

Es gan pati nekad neiesaku neko draugiem, bet to sadaļu draudziņos vienmēr izlasu, forši jociņi tur, cilvēkiem laba izdoma!

Explosion.

Šodien redzēju sniedziņu pa logu, tik nenormāls prieciņš!