Garlaicības mākta, klausījos
jūtjūbā visādu klasisko mūziku, apbrīnoju V.Šimku un vēl nez ko; sameklēju visādus skaņdarbus, kurus es agrāk spēlēju/gribēju spēlēt, kā arī to, šķiet, vienīgo, ko joprojām mazlietiņ protu. Protams, to spēlē 8-10 gadus veci bērni, lol. Dažreiz man gribas mācēt spēlēt klavieres, bet nav jau tā, ka es nožēlotu, ka aizgāju no mūzikas skolas, jo tā bija spīdzināšana. + ja es nopietni saņemtos un atsāktu vingrināties tagad, kas, protams, nekad nenotiks, tad jau varētu arī kaut ko atgūt un iemācīties visādus 1.-2. klases gabaliņus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru