Down is the new up.

Man jau gadus trīs četrus ir tāds kluss sapnītis beidzot iemācīties skriet. Jā, tas izklausās diezgan neticami, bet es tiešām nemāku skriet: knapi minūti varu izturēt. Ja ar velo man izdevās nomīties 60km, tad noskriet varu 10 metrus. Kad nokusīs sniegs, es gribētu beidzot saņemties un sākt kaut vai ar to vienu nelaimīgo minūti, lai vēlāk varbūt tiktu līdz pusstundai (kas pašlaik šķiet tāds nesasniedzams mērķis): tas, protams, būtu diezgan nožēlojami, bet ar kaut ko taču ir jāsāk. Man vajag plānu.