Vidēre est credere.

Es tā šodien padomāju mazliet un sapratu, ka laikam esmu ceļā uz mazliet veģetāru dzīvesveidu. Viss tas iesākās kaut kad septembrī (?), kad pieņēma likumu par dzīvnieku kaušanu ar islāma metodēm, un es nolēmu, ka "mājās gaļu neēdīšu", lai kaut mazliet solidarizētos ar nezinu, ko. Tā tas turpinājās līdz februāra beigām - gaļu ēdu tikai ciemos vai ārpus mājas, kas nebija īpaši bieži -, un pie Mariannas ballītē saštopējos kotletītes pamatīgi. Pēc tam izdomāju, ka varētu eksperimentālā kārtā gaļu neēst kādu laiciņu vispār, jo es taču negribu apēst hormonus, steroīdus un stresu, ko arī sāku (ne)darīt. Visu laiku gan man likās, ka būs traki, jo man taču garšo visādas lietas ar vistu (kas manai asinsgrupai esot slikta, lol), kā arī šašlikiņi, bet nu ir pagājuši apmēram 3 mēneši, un doma par gaļas ēšanu neliekas tāda īpaši vilinoša (būtu tā ar cukuru, ehh). Protams, saskatījos arī "Food Inc.", kur mazos cālīšus iznīcināja, un es kā emocionālā kreile nespēju to pārdzīvot. Protams, nezinu, cik ilgi šis periods vilksies, bet pagaidām nav ne vainas. Atteikšanās no sea food'a gan man šobrīd liekas traka doma, jo es dievinu visādas ūdens lietas, ko arī neplānoju pašlaik īstenot, bet kas zina, kas zina.