Ja būtu konkurss, kurā noskaidrotu cilvēku, kurš visvairāk nemāk ballēties, es NOTEIKTI tajā uzvarētu.
Pirmkārt, es nesaprotu, kāpēc es vienreiz nepārtraucu šo ākstīšanos ar braukšanu uz festivāliem (labi, uz vienu festivālu gadā pēdējos 4 gadus), ja labi zinu, ka tā ir lieka naudas tērēšana, jo es visu laiku pavadu, (arī manas latviešu valodas zināšanas ir sākušas izgaist, jo neesmu droša par šī komata nepieciešamību) īgņodamās un sapņodama par mājām: sapņodama pārnestā nozīmē, jo teltī es pagulēt nevaru, kas ir liela problēma, jo nozīmē, ka otrā festivāla diena ir norakstīta. Satriecoši jau ir arī tas, ka divu dienu laikā vienīgā grupa, ko dzirdēju, bija "Muse", turklāt arī tur es aizvilkos ar piespiešanos, kas gan bija tā vērts, jo man taču patīk "Muse", kāpēc gan es pēdējā laikā esmu pārtraukusi to klausīties? Arī jūra nebija pati labākā pasaulē, pati siltākā, iespējams, taču akmeņi, seklums un aļģes sabojāja visu prieciņu. Vēl jau paliek arī meitenes: tur bija daudz kaitinošu meiteņu. Es nespēju noticēt tam, ka to tagad saku, jo vienmēr esmu teikusi, ka man patīk meitenes (tiesa, tikai manas foršās draudzenes), bet tur bija visādas izmisušas pusaudzītes, kurām gribējās mest ar akmeņiem, āboliem un citiem priekšmetiem.
Bet nav jau tā, ka man nekas nepatīk: man īstenībā ļoti patīk sēdēt pie telts un čilot ar cilvēkiem, vīnu un ūdenspīpi, nu, smiekliņi un tā. Ā, un arī "Vairāk Saules" springrolli bija ļoti, ļoti garšīgi, mēs tikai no tiem, šķiet, pārtikām. Un es tāpat zinu, ka nopirkšu biļeti uz nākamo Positivus pašā sākumiņā jau, jo nākamgad noteikti atkal būs kādas foršas grupas, kuras es tāpat nesaņemšos paskatīties/paklausīties. Laikam lielākais ieguvums no šī festivāla bija "Cotton Eyed Joe" latviešu versijas iemācīšanās, kura, kā izrādās, ir veca kā pasaule, tikai es to nezināju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru