Kaut kāds tāds secinājums, ka dzimšanas dienas ar katru gadu kļūst arvien nūģīgākas. Nu, tas ir, es kļūstu aizvien nuģīgāka un asociālāka. Nu, piemēram, pēdējie pieci gadi (jo tos es atceros):
15. dzimšanas dienu var pieņemt kā tādu augstāko punktu, ja ņem vērā visādus populārus parametrus - bija ne tikai meitenes, bija vairāk nekā 10 cilvēku, bija kūka sejā, bija alkohols (kas nepilngadīgiem taču ir ļoti svarīga lieta; ne jau, ka pilngadīgiem nav, bet ar to īsti vairs nevar palielīties jo pieejams visiem);
16. dzimšanas dienā bija visādas trakas jautrības, bija daudz Bonaparta uz mazu daudzumu meiteņu (kura aromāts mani joprojām velk uz troni, līdz ar visiem citiem brūnas krāsas stipriem alkoholiem), bija celšanās superagri, lai brauktu uz Latgali ar vilcienu, kas bija visnotaļ sāpīgi, ņemot vērā promiles/miega trūkumu, toties pēc tam cepām tonnām plātsmaižu dievīgu;
17. dzimšanas dienā bijām Oslo, kur spēlēja Muse, bet man jau tad bija sākusies vienaldzība pret koncertiem, turklāt es iepriekšējo nakti nebiju spējusi pagulēt. Bija gan tīri jautri tāpat, nu, koncerts, iespējams, bija vismazāk jautrā daļa no visa ceļojuma; iztukšojām visus Andra vīna krājumus, redzējām drusku pilsētu. Nākamajā dienā man uzdāvināja kaķi;
18. dzimšanas dienā es nevienu īsti negribēju redzēt, tāpēc neaicināju, bet daži cilvēki tāpat pieteicās; es visus baroju ar gurķiem, jo man nekā cita nebija, un viss bija tā diezgan blah un ātri, jo nākamajā dienā mēs braucām uz Lietuvu;
19. dzimšanas dienā mēs vienkārši rijām klinģeri, strūdeli un visādus citus gardumus un smējāmies; 4 cilvēki virtuvē (tomēr 18.dz.d., manuprāt, bija sūdīgāka par 19to, bet Lietuvas brauciens bija baigi lielisks, pagājušajā gadā nekāda āfterīša nebij');
kas šogad? Ārā līst (lietus gan man diezgan patīk), šī ir bijusi tizla nedēļa, nākamā solās būt vēl tizlāka, es sēžu un mācos; ciemiņu būs nulle, jūtos kā savs tēvs, kas nekad neko negrib svinēt/atzīmēt. Vienkārši mieru un klusumu gribu, that's all.
Par to, kas mani sagaida nākamgad, nemaz negribu domāt, hahhh.
1 komentārs:
man shogad bija identiski kaa Tev peedeejaa (tb priekshpeedeejaa) rindkopaa. lietus, darbdiena, nu labi, nemaaciijos - toties jutos kaa savs (mans) teevs.
Ierakstīt komentāru