And the only film I saw, I didn't like it at all.

Skatījos "Dziedi ar zvaigzni" (jā, esmu no TĀM, kas skatās visu crap'u televīzijā un par to nekaunas), kur šodien ir kaut kāds kinofilmu/multeņu/seriālu dziesmu vakars, un kārtējo reizi sapratu to, ka es esmu tik ļoti maz redzējusi no latviešu kinoklasikas, tas ir, gandrīz neko, jo nekad televīzijā neesmu pievērsusi latviešu filmām uzmanību, līdz ar to ne "Ilgais ceļš kāpās", ne "Mans draugs - nenopietns cilvēks", ne "Zvejnieka dēls" (jā, šeit bija jāizmanto ģenitīvs, bet, ja Baiba Sipeniece var teikt "nākiet", tad arī es varu mazliet pajokot ar gramatiku) nav manā kontā, vien atsevišķas filmas, kuras esmu noskatījusies papildus grāmatas izlasīšanai/grāmatas lasīšanas vietā (reti, bet gadījās reizēm), lai labāk varētu literatūrā ieskaiti nokārtot. Ir pāris tādu ar pusaci redzētu filmu, bet tas neskaitās, jo tāpat par tām ne vella nezinu (piemēram, par "Vella kalpiem").

Bet es to gribu labot, tāpēc izraku grāmatplauktā "Latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles", un visas, kas ir sarakstā, man vajadzētu noskatīties, lai es būtu redzējusi minimumu - kopā gan esot ap 200 labumiņu. 10 no tām 50 es patiešām esmu redzējusi ar abām acīm, bet "Ezera sonāti" gan labprāt vēl paskatītos, lai varētu pasiekaloties gar karsto Gunāru Cilinski. Tātad paliek 40 gab. Nezinu, kur es tās atradīšu, bet kaut ko nāksies izdomāt. Šis arī ir ļoti izdevīgs darījums man, ņemot vērā, cik daudz kustīgo bildīšu es skatos (pārsvarā gan tikai seriālus, filmas it kā nemīlu tik ļoti, bet, 'nu well', nāksies pieciest). Dedlaina gan nav, bet varētu mēģināt vismaz 4 filmas mēnesī izdarīt. Pēc tam vajadzētu ķerties pie pasaules klasikas, lai labotu savu filmu analfabētismu, bet līdz tam man vēl kā cūkai līdz Mēnesim.