Do a little dance, drink a little water.

Lasu tagad mazlietiņ Hemingveja "Ardievas ieročiem", un tur, kā jau visās foršajās grāmatās (kas izdotas salīdzinoši sen), parādās visādi alkoholiskie dzērieni, kurus dzer ar sodu/sodas ūdeni. Kad man bija kādi 13, es vienmēr apjuku, izlasot šādus vārdus, un fakin nekad nespēju saprast, kas ir sodas ūdens vai vienkārši soda. Jo man likās, ka cilvēki vienkārši ieber kādu tējkaroti dzeramās sodas dzērienā (lūk, DZERAMĀ soda, tam tātad laikam paredzēta), kas bija tā wtf, jo kāpēc lai to kāds darītu, neticu, ka tas varētu būt garšīgi. Nu, vai arī atšķaida parastu ūdeni ar sodu un to uzdzer virsū viskijam/kalvadosam. Tomēr nav tik traki, un ārzemnieki nav dīvaini. Diez cilvēkiem, padomju laikos lasot tās grāmatas, galvā bija citas idejas saistībā ar sodu un sodas ūdeni? Jo es, manuprāt, tajos pat 13 gados prasīju māmiņai, kas ir sodas ūdens, bet man liekas, ka viņa nespeja atbildēt uz šo jautājumu.