Es, kamēr Narvesenā izvēlējos žurnālīšus, ieraudzīju jaunāko "Ievas Mājas" numuru ar šādu vāku:
Man, kā jau ēdienu žurnālīšu adiktam (nezinu, vai šeit vajag likt komatus, tāpēc ielieku), obligāti šito vajadzēja, it īpaši tādēļ, ka tur bija rakstīts "ar marcipāna masu", kuras dēļ es es arī nopirku šo žurnālu, jo mana fakin svētku kūka jau marinējas alkoholā, līdz ar to tā recepte man simt gadu nav vajadzīga, bet es gribu arī glazūriņu, nom, nom, nom.
Iekārtojos vilcītī un sāku lasīt par kūku, a tur, bļa (pardon my French), bilde šāda:
Kas, ellē, ir tas? NEVIENA vārda par marcipāna masu, tā ir vienkārši cilvēku mānīšana! Nākamais numurs my ass! Tas ir tā, it kā uz vāka būtu rakstīts "Ivetas Feldmanes pikantie noslēpumi", bet iekšā būtu Jolanda Suvorova!
Un tā aizgāja 59 santīmi no manas stipendijas. True story.
3 komentāri:
Būtu man tavas problēmas...
/Dita
Un kādas tās būtu?
nekādas, tur jau ir tas āķis. ja būtu problēmas, tad rakstītu par tām.
nu tā vienkārši mēdz teikt, ja cilvēki pārspīlē nebūtisku lietu nozīmi.
bet nu tas jau viss bija tā ironic domāts, sapratu un saprati tu.
/D.
Ierakstīt komentāru