Television! Teacher, mother, secret lover.

Es zinu, ka skatos pārāk daudz seriālu. Lūk, piemēram, mans nākamās nedēļas saraksts.

Un šī nav tā aizņemtākā nedēļa, jo ir vēl daļiņa seriālu, kas nav atpakaļ no ziemas brīvdienām.
Atzīstu, man ir, iespējams, viena no briesmīgākajām tv gaumēm, bet esmu atkarīga no sliktas televīzijas (it īpaši reality tv), don't you judge me. Jā, es skatos Wizards of Vaverly Place (par šo gan man ir nedaudz kauns, laikam vajadzēja peintā aizkrāsot). + man ir garlaicīgi, tāpēc es varu skatīties gandrīz visu, kur nav šaušanu/līķu/bailīgu lietu, kas izskaidro tāda šova kā The Bachelor klātbūtni manā sarakstā.

Bet vispār jau ne par to ir runa. Runa ir par to, ka cilvēki ir apsēsti ar fictional characters. Man nav dzīves, vai ne, es skatos daudz ko - teorētiski man būtu jāraksta/jālasa visādi fanfiction, jāfano par kaut kādiem pārīšiem, jāskatās youtube video visādi un jāskumst par bēdīgiem notikumiem (labi, kad beidzās The O.C., es 2h totāli raudāju, bet tikai tādēļ, ka es gribēju vēl sērijas, jo man likās, ka man vairs nebūs, ko skatīties, un ka šis seriāls ir interesantākā lieta pasaulē; i got over it). Bet es to nedaru, es noskatos sēriju un aizmirstu. Forša izklaide, nekas vairāk. Protams, katrs dara, kā vēlas, bet tik traka iegrimšana seriālos...nezinu un nesaprotu. Varbūt man vajadzētu pievērsties šādam hobijam? Tas noteikti lieliski aizpilda laiku (un tad ir visādi sapnīši naktīs arī droši vien).