2 c00l 4 sch00l.

Kaitina mani mazliet tas 'jaunais' raidījums "Intelektuālā apokalipse". Besī tā poza, ka skola nekam neder, neko neiemāca, yada, yada, yada. Tā vien liekas, ka tur speciāli meklē tādus jauniešus/cilvēkus, lai Dūle varētu pierādīt kaut kādu savu patiesību, ka nafig izglītību, es tāpat esmu foršs džeks (man pret viņu iebildumu nav). Davai, padodiet šurpu kādu veiksminieku, kas vispār skolā nav gājis, bet tagad dzīvo kā niere taukos.
Piemēram, mūsu skolā, ja gribējās, varēja darīt ļoti daudz, lai attīstītu visādus citus talantiņus: bija pilns ar dažādām ārpusklases aktivitātēm (valodas, skatuves mākslas, kori, uzņēmējdarbības, kas nu tur vēl, gada sākumā izsniedza sarakstu), turklāt mums piedāvāja dažādus konkursus (ne tikai obligātos zpd un olimpiādes, bet visādus mazos biznesmeņus, mācību firmas, eseju konkursus, etc.). Un, re, viens mācās Hārvardā, viena noprecēja Repši, hahh.
Man liekas, skola bija pilnīgi ok. Tas, ka es neko negribēju darīt, bija mana pašas vaina (ar piespiešanos tāpat kaut kādu mazumiņu dabūju cauri). Un tak skolai nav pienākuma ar karoti mutē visiem iebāzt ļoti plašas zināšanas un sagatavot dzīvei. Rociņu neizstiepsi, cepumiņu nedabūsi.
Un par to, ka sistēma nekam neder. Nez, es jūtos diezgan apmierināta ar iegūto. Protams, videnē es čīkstēju, ka sasodīti daudz jādara/jālasa, kam to vajag, bet beigās jau tomēr priecājos, ka vajadzības gadījumā kaut pirmos 4 Satversmes pantus varu noskaitīt.