2011-04-08

Storm in a teacup.

Diezgan forši iznāca man šonakt.
Guļu mierīgi, ārā vētra (mums ir skārda jumts, kas darbojas kā pastiprinātājs), bet kaut kad tumsā pamostos. Jūtu, ka palags tā kā slapjš vietām, sega tā kā slapja vietām. Nesaprotu, kas notiek sākumā (man it kā problēmu ar urīna nesaturēšanu nav), bet pēc brītiņa attopos, ka ūdens nāk no griestiem. Pil arī kaut kur uz grīdas, bet tas mani īpaši nerausta, jo es uz grīdas neguļu.
Sameklēju kaut kur uz tās pašas grīdas tukšo putras bļodu, ko nolieku uz gultas (tecēšana galvenokārt notiek tieši gultas vidū), lai ūdens neturpinātu mērcēt manu guļvietu, pati iespiežos pie sienas, lai šo bļodu savukārt neapgāztu pa miegam.
Taisos jau tā kā aizmigt (iespējams, aizmiegu un pamostos, tik smalki nezinu), kad man kaut kas sāk pilēt uz sejas. Iespēju robežās pabīdu seju uz citu spilvena daļu, taču pēc ne pārāk ilga laiciņa arī tur sāk pilēt. Pārvelku segu pāri galvai, taču tā nav aršana.
Nekāda ilgāka pagulēšana nesanāca man.
Kamēr pārbaudīju internetus, ūdens veiksmīgi nopilināja man plecus (un tā 4 realz). Pil joprojām - visi žurnālīši, kas mētājas uz gultas, izskatās lieliski, tikai nē.Vispār jau skaisti - lietus istabā.

Labākais jau ir tas, ka griesti tek tikai manā istabā vai pie manas istabas. Pārējie vienmēr ir drošībā. Sodība, nu!

Nav komentāru: