2011-05-29

The river has run wild.

Man liekas, to argumentu, ka gaļa padara cilvēku agresīvāku, var iebāzt kādā puķpodā, jo patiesībā veģetārieši un vegāni (it īpaši savā starpā) ir tik kašķīgi, ka tā vien gribas uzstādīt diagnozi: kotletīna trūkums organismā.

Pati arī neesmu novērojusi, ka būtu kļuvusi mierīgāka; joprojām mēdzu gribēt aizsviest pa gaisu dažādu elektroniku, izšķaidīt spoguli vai sadot kādam pa seju.

6 komentāri:

Anonīms teica...

manuprāt, tas ir tikai viens no pseidoargumentiem, kādus abām pusēm tik ļoti patīk bez pierādījumiem piesaukt šajā ideoloģiju cīņā.

pats sev arī neesmu novērojis izmaiņas

Sandris teica...

piekrītu, par agresijas saistību ar gaļas/piena/olu lietošanu nav redzēts neviens vērā ņemams arguments. veca, tukša dziesma.

vegānu ~kašķīgums gan liekas samērā saprotams - tu attopies, ka izmantot un nogalināt dzīvniekus ir pilnīgi lieki, bet izskatās, ka vairumam apkārtējo par to ir vienalga. kā gan vari būt mierīgs tik vienaldzīgā pasaulē, kur ik gadu vēderprieka dēļ vien nogalina miljardiem sajūtošu būtņu? pie tam uzskatot to par normālu lietu? vajag baigos nervus, lai tādas apzināšanās priekšā saglabātu vēsu prātu.

vegāniem, kam nav vienalga, ko dara pārējie, vajadzētu strādāt ar sevi, audzināt pacietību un meklēt variantus, kā kaut ko darīt lietas labā bez agresijas un personiskiem apvainojumiem.

Guna teica...

Skaitos vegānos, bet nevienu nemācu (laikam neesmu tik radikāla), jo uzskatu, ka katram ir tiesības dzīvot savu dzīvi tā, kā viņš vēlas, turklāt reizēm šķiet, ka vegāni dzīvniekiem grib piešķirt vēl vairāk tiesību nekā cilvēkiem.

Sandris teica...

jā, ir priekšstats, ka vegāni grib dzīvniekiem bezmaz tiesības vēlēt, bet runa ir "tikai" par tiesībām netikt uzskatītam par lietu/preci. ja atzīstam dzīvniekiem tādas tiesības, tad nevajadzētu teikt, lai pārējie dara kā grib. "katram ir tiesības dzīvot savu dzīvi tā, kā viņš vēlas" - bet bez tīšas kaitēšanas citiem.
risinājums ir radoša, mierīga izglītošana - ja korekti pastāsta vegānisma ētiku, cilvēki to spēj uztvert kā nopietnu argumentu pārdomām, nevis uzspiešanu. un tas jau ir sākums pārmaiņām.

Guna teica...

Man pašai sava vegānisma motivācija nav īsti skaidra, tādēļ nevaru apgalvot, ka 'piešķiru' dzīvniekiem tiesības netikt uzskatītiem par preci/ka jebkāda dzīvnieku izmantošana ir nepareiza (uzskatu, ja tas nav ļoti kaitnieciski dzīvniekam, tad tas nav amorāli). Es diemžēl vai par laimi cilvēku nostādīšu augstāk par dzīvnieku.
Tad arī tīša kaitēšana - cik tālu tā ir tīša un kad sākas netīša? Nu, ja man ir jālieto antibiotikas, bet tajās ir laktoze, es tās lietošu, bet tas nozīmē, ka es tīši kaitēju dzīvniekam? Man vajag pieciest savu slimību?
Un vispār - kas ir dzīvnieks? Vai tas, ka es nositu odu (tīša kaitēšana), ir nepareizi? Ja teiksi, ka tā ir pašaizsardzība, tad - ja virsū nāktu mazs bērns un ar mašīnīti tev pa galvu, vai viņam pretī kārtīgi ar lāpstu vajag?
Vēl kas - gan PETA, gan vegāni popularizē dzīvnieku sterilizāciju - kā tas sasaucas ar dzīvnieku tiesībām? Neesmu gan par šo tematu īpaši lasījusi internetos, varbūt tai ir kaut kādi spēcīgi argumenti, bet teorētiski tā taču ir pilnīga un absolūta dzīvnieku tiesību ierobežošana.

Man ir problēmas ar izteikšanos maigā tonī, tā kā, lūdzu, neuztvert neko no šī kā centienu strīdēties vai ko tamlīdzīgu. Vienkārši interese par šiem jautājumiem.

Sandris teica...

Protams, drīkst arī ne-maigā tonī :) Un ceru, ka nerakstu pārāk gari, vnk gribas pēc iespējas skaidrāk izteikties, tāpēc dodu piemērus.

Par vegānisma motivāciju pašlaik uzskatu, ka galvenais (kā es to saprotu - dzīvnieku neizmantošana) nosacījums ir ētika - gan veselības, gan ekoloģijas apsvērumi ir apejami arī citos veidos. Iespējams, pēc pārdesmit gadiem lopkopības tehnoloģiju un medicīnas attīstības rezultātā reti kurš vegānismu saistīs ar ekoloģiju vai rūpēm par veselību. Un es nezinu nevienus citus (ne-subjektīvus) apsvērumus, kuru rezultātā mums nāktos kļūt par vegāniem - izņemot ētiku/taisnīgu izturēšanos.

Tīša/netīša kaitēšana - manuprāt, atšķirība rodas no tā, vai mēs cenšamies izvairīties kaitēt, meklējot alternatīvas. Antibiotiku gadījumā var meklēt vai ir kādas bez laktozes. Līdzīgi, piem., ir ibumetīna analogs "Ibumax" bez piena produktiem. Ar laiku alternatīvu klāsts paplašinās - būt par vegānu pirms 10, 20 gadiem bija sarežģītāk kā tagad.

Kas ir dzīvnieks? Manā skatījumā jebkura sajūtoša būtne - kas ne vien spēj just sāpes, uztvert iespaidus, bet arī uz tiem reaģēt, izvairīties no ciešanām, izvēlēties rīcību, kas nav tikai stimuls->reakcija kā augiem - to gan, iespējams, nevar skaidri nošķirt. Par kukaiņiem joprojām maz zinām, tāpēc nav "stingri" skaidrs, vai tie spēj just, taču vairums dzīvnieku, ko cilvēki izmanto, nenoliedzami spēj just.

Par pašaizsardzību - tai jābūt samērīgai ar uzbrukuma bīstamību, piem., bērna uzbrukumu visticamāk var novērst bez vardarbības. Insektu tēma vairumam šķiet smieklīga, bet arī par to noder padomaāt nopietni - pirmkārt, no tiem var laikus izvairīties, pieliekot logam ~moskītu tīklu, apgādājoties ar atbaidošām smērēm utml. Ja nav paspēts, tomēr neredzu lielu jēgu piesūkušos odu nosist - nevajadzīgi sašmulēsies ar asinīm + diez vai būtiski mazināsies odu daudzums. Pat īsti ētiku nav jāpiesaista, lai kukaiņu sišana liktos nevajadzīga.

Par sterilizēšanu - jā un nē: tā tiešām ir interešu ierobežošana, taču tas ir mazāks kaitējums uz ilgtermiņa fona - neradīsies neskaitāmi pēcnācēji, kurus cilvēki atkal turētu īpašumā. Dzīvnieku kopumā nenāk par labu būt par mūsu īpašumu, jo no tā neizbēgami izriet, ka viņus pērk/pārdod, pamet, visādi apstrādā pēc īpašnieka vēlmēm, viņi mēdz noklīst un piedevām viņus drīkst iemidzināt jebkurā brīdī. Gluži kā izmest istabas augu, kas apnicis - pavisam legāli.
Un problēma radās ar brīdi, kad sākām viņus turēt kā īpašumu un selekcionēt kā dārzeņus, padarot pilnībā atkarīgus no cilvēka. Lai to pārtrauktu, nākas ierobežot "pēdējās" paaudzes intereses. Diemžēl šajā sakarā daudzi jauc vienā katlā sugas / šķirnes jēdzienus.
p.s. par PETA man nav praktiski nekā laba, ko teikt.