2011-07-06
Injustice breeds injustice.
Gribētos, lai mūsdienu latviešu valodā vairāk attīstītos tas, ko lingvistikā sauc par zero derivation/conversion, tas ir, piemēram, darbības vārdu veidošana no lietvārdiem (kā nesenajā piemērā ar talka-talkot), kā arī citu vārdšķiru iesaistīšana. Protams, šī nebūtu absolūta nulles atvasināšana, jo latviešu valodā galu galā darbības vārda iegūšanai ir vajadzīga citas galotnes pievienošana, bet doma skaidra.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
12 comments:
man rādās, tas radītu lērumu sajukuma jau tā slinko latviešu prātiņos...
bet jaunrade valodā šā kā tā notiek, tikai ne vienmēr tik plaši, lai visi pamanītu :)
Bet tos prātiņus vajag kustināt; man pat liekas, ka slinkie latvieši, it īpaši jaunieši, to pieņemtu, bet cien. Zinātņu akadēmijas locekļiem gan tas nepatiktu, jo tā nebūtu nekāda zibakcija vai mēstule.
Man gan šķiet, ka tā ir tāda kā savas valodas nenovērtēšana. Valoda var mainīties, bet tas nebūs pēc dažu lingvistu iegribām.
Īsti nesapratu komentāru.
Es savukārt nesaprotu tavu motivāciju – kāpēc tev gribētos, lai valodā notiktu šādas izmaiņas? Kāds mums, valodas lietotājiem, no tā būtu labums?
Ja tu gribi šīs izmaiņas, jo tev valodā kaut kas pietrūkst vai tā tevi ierobežo, tad tu īsti neproti izmantot to, ko valoda (ieskaitot tās runātāju radītās pārmaiņas) jau piedāvā.
Vai tad nevar vienkārši gribēties (man, piemēram, patīk, kā izklausās šie atvasinājumi, turklāt ar tiem varētu saīsināt izteiktās domas garumu)?
Īstas motivācijas man nav, bet man šķiet, ka latviešu valoda nav no tām, kas ļoti attīstās (lai nu kā, šīs pārmaiņas ir visnotaļ nemanāmas), bet šādā veidā taču varētu krietni paplašināt vārdu krājumu (un ne uz anglicismu, rusicismu un citu ismu rēķina) & jautrāk dzīvot būtu!
To, ka es neprotu izmantot visu, ko valoda jau piedāvā, es nemaz neapšaubu, jo es nudien bieži vien jūtu, cik ļoti latviešu valoda atšķirībā no angļu mani ierobežo. Skaidrs, ka ar latviešu valodu nevar tāpat kā ar angļu, kas tādos apmēros bagātinās, jo latv.val. nav nekāda lingua franca, bet man vienalga šķiet, ka mēs cenšamies neļaut tai attīstīties un paplašināties. Bet tās jau tikai manas domas.
Turklāt es neesmu lingviste :)
Valodai neattīstās, jo jebkura valoda jau ir pašpietiekama sistēma, neatkarīgi no tā, vai tās mainās vai nē. Nav tādas zināmas cilvēku valodas, kurā kaut ko nevarētu pateikt.
Tam, ko tu sauc ar valodas bagātināšanos, patiesībā ir tās runātāju kultūras daudzveidība. Tam gandrīz nav nekāda sakara ar valodu kā tādu.
Īstā problēma, kurai īsti nav atrisinājuma, ir tulkošana no vienas valodas citā. Bet tā vietā, lai radošā veidā nodarbotos ar šo problēmu (kas ir ārkārtīgi interesanta un aizraujoša nodarbošanās), daudzi izvēlas vieglāko ceļu un tiecas vainot mērķa valodu tās nepietiekamībā.
"Nav tādas zināmas cilvēku valodas, kurā kaut ko nevarētu pateikt."
Protams, taisnība, bet valodai tomēr ir jābūt arī ekonomiskai, un tieši šī iemesla dēļ es biju iedomājusies par savu vēlmi.
Šo es arī nesaprotu: "Tam, ko tu sauc ar valodas bagātināšanos, patiesībā ir tās runātāju kultūras daudzveidība." Tātad jaunvārdu rašanās nebagātina valodu?
Lai nu būtu kā būdams, katram ir tiesības uz savu viedokli.
>> Tātad jaunvārdu rašanās nebagātina valodu?
Jaunu vārdu radīšana ir valodas fukcija nevis bagātībā. Jebkurā valodā ir tieši tik daudz vārdu cik ir nepieciešams tās runātājiem.
Man šķiet, ka lielākā daļa pieiet valodas jautājumam no nepareizās puses. Ja es gribu pateikt kaut ko jaunu un oriģinālu, ieskaitot tulkojumus no citām valodām, tad gluži dabiski es centīšos meklēt jaunas izteiksmes formas, ieskaitot jaunu vārdu radīšanu utt. Šajā procesā valoda nav ierobežojums, gluži otrādi – tā ir izpausmes līdzeklis.
Bet ja man nav nekā oriģināla vai interesanta, ko teikt, tad es mēģinu savu nevarību novelt uz valodu – es nespēju nekā interesanta pateikt, jo valoda nav adekvāta, un vispirms tā ir jāuzlabo, jāmaina, jābagātina, un tad no manis plūdīs šedevri. :)
Es taču nesaku, ka latviešu valoda ir ļoti nebagāta, slikta, kāda-tur-vēl, pavisam noteikti ne, tā ir ļoti skaista, vienkārši es acīmredzot neesmu pietiekami 'bagātinājusies pati' (par spīti tam, ka esmu izlasījusi mazliet vairāk grāmatu, nekā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms), lai spētu izpausties kā Elsbergs vai Virza!
"Jaunu vārdu radīšana ir valodas fukcija nevis bagātībā. Jebkurā valodā ir tieši tik daudz vārdu cik ir nepieciešams tās runātājiem." Negribētos piekrist par 100%, jo kam tad ir vajadzīgi tik dažādie sinonīmi? Tad jau visas mašīnas par auto vien jāsauc, bet par vāģiem/grabažām/rumakiem aizmirstam - un tieši šeit, manuprāt, ir tā valodas bagātība, jo teorētiski bez vārdiem ar emocionālo nokrāsu var iztikt, lai 'nosūtītu ziņu', tātad tie nemaz nav nepieciešami.
Pat ja tā ir tikai valodas funkcija (kam es piekrītu), jaunvārdi tāpat bagātina valodu!
Man laikam šim vienkārši negribas 'pieiet' tik racionāli (kas droši vien ir pareizais ceļš, jo es no valodniecības teorijām ņi bum bum), bet es jau no vājā dzimuma, ko var gribēt :)
Runātājs vēlas paust dažādu attieksmi ar vārdiem vāģis/tačka/autiņš utt., tāpēc viņš arī atvasina vai aizņemas šos vārdus. Nevis otrādi – viņš tos lieto, tāpēc ka tā "prasa" valoda.
Būtībā tas ir vecuvecais strīds par to, vai valoda ietekmē domāšanu un uztveri. Cik šobrīd zināms, ja arī ietekmē, tad tikai ļoti nelielā mērā. Un muļķīgi teikt, ka tu aizstāvi pretējo viedokli, jo pēc dabas vairāk tiecies balstīties uz emocijām nevis racionālo. Emocijas tikpat labi attiecināt arī uz tēzi par “radošā prāta pārākumu pār valodu”. Chaine Mieville sci-fi romānā Embassytown ir ļoti labi aprakstīta situācija ar citplanētiešu valodu, kas eksistē kā objektīva realitāte pati par sevi. Tā bija ļoti interesanta valoda, kurā nebija iespējams melot. Tikai viņi nevarēja sarunāties ar cilvēkiem, jo sistēmas ir pilnīgi nesavietojamas. Tas, ko viņi izdarīja, lai šo saziņu nodrošinātu, jau bija kaut kas vēl interesantāks. Noteikti iesaku izlasīt :)
Šo nu mans prāts vairs nav spējīgs uztvert.
Paldies par diskusiju, bija interesanti!
Ierakstīt komentāru