Kāpēc es esmu tik skaudīga un kāpēc es neprotu organizēt savu dzīvi. lai tajā notiktu visādi projektiņi/ceļojumiņi/darbiņi/draudziņi/piedzīvojumiņi? :(
Jā, es zinu, ka no pīkstēšanas nekas nenotiek, tas tikai visiem krīt uz nerviem.
Bet man liekas, ka es visu esmu nokavējusi & varu tikai samierināties ar visu. Būtu vismaz izpildījusi savu Lielo Plānu, tas ir, apprecēties 16 g.v. un dzemdēt bērnu 18 g.v.
Un tēta gēns sāk izpausties arvien spēcīgāk. Nu jau arī jūra mani vairs neinteresē.
2 komentāri:
es ļoti sasmējos. bet ne ar vīpsnu, pasdies, tā pavisam draudzīgi un omulīgi. nu, kaut vai tāpēc, ka to visu zinu, redzu un domāju pati.
un vispār - šo visu lasot, man ir atpakaļpagātnē sajūta. un varbūt nākotnē arī. iešmaukt Tavā blodzī ir mans ikdarbnedēļas mazais prieciņš.paaldies :)
Cik forši :)
Ierakstīt komentāru