2011-08-02

Food for thought.

Nākamvasar tiešām varētu aizbraukt par viesstrādnieci uz salām, ja kāds mani  ņemtu (tikai ne ogu lasīšanā vai vistu fabrikās). Samācītos vismaz krievu valodu normāli (vai kādu poļu, haha), kā arī nebūtu jālaiskojas 2,5 mēnešus, turklāt, kā tētiņš saka, saprastu, cik tāds darbs ir riebīgs un nogurdinošs. Tas gan nozīmētu, ka nekādas Engures, bet, ņemot vērā šīgada pieredzi, man laikam tā interese kļūst aizvien mazāka.

On an unrelated note, aizrakstīju uz JRPIC un pajautāju par lietuviešu valodas kursiem, aizpildīju anketiņu ar'. Ja laiki sakritīs, tad septembrī sākšu mācīties. Tagad tikai sponsors jāsameklē.

5 komentāri:

Anonīms teica...

lietuviešu valoda - tas labi :)
es bērnībā mācījos no vārdnīcas. tad ārvalstu darbos biju kopā ar lietuviešiem, runāt tā arī nekad neiemācījos, bet lielu daļu saprast gan. nu, vēl arī tas, ka dzīvoju pierobežā.

Guna teica...

Katru reizi, kad izdzirdu lietuviešu valodu, sirsniņa ietrīcas, kā gribas iemācīties!

Turklāt teorētiski, vismaz sarunvalodas līmenī, tam nevajadzētu būt traki grūti (to, ka gramatika ir ķēpīga, es zinu).

Anonīms teica...

nu bet mums jau tā tikpat ķēpīga, nav jau somugri ar padsmit locījumiem :)

Guna teica...

Man te puslietuviete saka, ka lietuviešu grūtāka par latviešu! Bet nav jau franču ar 13 laikiem.

Anonīms teica...

valodiskā ziņā ir uzskats, ka lietuviešiem latviešu vieglāk iemācīties, nevis otrādi. no senākām formām uz jaunākām pāreja it kā esot vieglāka.
tas gan noteikti ir tik individuāli katram pašam, ka līnijas novilkt (kā jau gandrīz visās lietās) nevar.