Nepatīk, ka filmās vairs nekas nav īsts. Ne ezis, ne ērglis, ne māja, ne puķe.
Ticiet vai nē, BET TO VAR REDZĒT, KA TAS NAV ĪSTS!!!
Un acīmredzot esmu par vecu orkiem, troļļiem un gobliniem, ja man uz tiem jāskatās. Lai gan nekad neesmu bijusi sajūsmā par dažādiem neglīteņiem filmās, it's gross. Negribu īpaši skatīties arī uz vardarbību, slaktiņiem un klausīties pārāk lielu troksni.
3 komentāri:
Nu, ir arī reizes, kad nevar pateikt, vai tas ir īsts vai ar datoru taisīts - piemēram, Life of Pi tīģeris ir lielākoties ir taisīts ar datoru (izņemot pāris vietās, kur viņš peld utml.), bet, ja es to nebūtu zinājusi, tad būtu gatava apzvērēt, ka tas ir bijis īsts, dzīvs zvērs, ko es redzēju uz ekrāna.
Par mošķiem - Giljermo del Toro "Pāna labirintu" tādā gadījumā neieteiktu. :D (Vienu brīdi viņš grasījās režisēt Hobitu, beigās ir tikai viens no scenārija autoriem, bet Hobita briesmoņu dizainā nedaudz varēja just vieglas viņa stila vēsmas)
Jā, aizmirsu pie pirmās daļas pierakstīt, ka šoreiz pie vainas, manuprāt, bija tie 48 kadri sekundē, kas visam lika izskatīties krietni citādākam, mākslotākam nekā ierasts.
Ā, man atkal tas Life of Pi tīģeris jau no treilera vien likās pilnīgi neīsts :D
Bet tajā pašā laikā es sākumā nepamanīju Krēslas bēbja neīstumu!
Un tie daudzie kadri sekundē neder nekam!
Ierakstīt komentāru