The Thousand Autumns of Jacob De Zoet ir pilnīga mīkla, jo nodaļas, kas ievelk/ierauj/iesūc un neļauj novērst acis, mijas ar pilnīgi garlaicīgiem (manā uztverē) palagiem, kurus lasot gribas žāvāties un sviest grāmatu pa gaisu (bet nedrīkst, jo nav manējā).
Manas domas par šo romānu mainās ik minūti (gluži kā notikumi Degpunktā).
2 komentāri:
Pabeidzi? Un jā, svaidīt nedrīkst nošaut!
Jā, done and done! Tagad gribu dzirdēt, kura bija tā vieta, kas tev likās superlaba!
Ierakstīt komentāru