Pirms es sāku rakstīt maģistra darbu, biju sīki izplānojusi, cik lapu kopumā varētu aizņemt visi cakinājumi, kas nav pašas darba nodaļas, lai zinātu, kāds ir minimālais lapu skaits, kas man jāspēj producēt.

Viena prieka asara man nobira jau tad, kad literatūras saraksts iebrauca ceturtajā lappusē, lai gan es savā plānā tam biju atvēlējusi vien trīs, kas nozīmēja, ka man vajadzīgs par (vismaz) vienu lapu mazāk teksta.

Otru prieka asaru jūtu lēnām sariešamies pašlaik, redzēdama, ka lēnām tuvojos nospraustajam lappušu skaitam empīriskajā daļā, un manīdama, ka, iespējams, aizlēkšu tālāk par mērķi, tātad izmisumā nenāksies rakņāties pa kādiem teorētiskajiem avotiem, lai piedzītu apjomu.

Fingers crossed, fingers crossed.