Visu maģistrantūru sapņoju par to, kā vakaros nemācīšos, bet došos laiskās vakariņās ar draudzenēm, lai pļāpātu par niekiem un ne-niekiem un bezrūpīgi smietos par lieliskiem jokiem.

Sagaidīju taču to brīdi! Un tas nav kā sagaidīt Ziemassvētkus, respektīvi, attapties Ziemassvētku vakarā, ka, bāc, tie svētki taču nekas nav, parasts, garlaicīgs vakars, nē, šis bija tieši tā, kā es biju iedomājusies un gribējusi. Latviski sakot, forši bija.