Grāmatas 2016

Es šogad krāpos. Tas ir, krāpos es arī, šķiet, pagājušajā gadā, bet to jau esmu aizmirsusi, tāpēc tas, protams, neskaitās. Sapratusi, ka esmu sev devusi neizpildāmu solījumu, vienkārši pieregulēju latiņas augstumu, nevis centos būt čaklāka. Iesūdziet mani tiesā.

2016. gads tātad. Stulbs gads: ja es būtu laika ceļotāja un netīšām iemaldītos šajā gadā, nebūtu sajūsmā. Gliemezītī pieveicu knapi 30 grāmatas, no kurām daudzas man vispār nav palikušas atmiņā. Varbūt vienkārši man vairs nepatīk lasīt, jo esmu iztērējusi savas smadzeņu šūnas Patrīcijas Melderes vlogos un Buzzfeed testos. Bet tāds šķidrs TOP 10 vēl sanāk.

10. Stanislaw Lem. Solaris.
 Solaris nav tikai autobusi, kas kursē Rīgas ielās. Tas ir arī riktīgs kosmoss.
9. Neal Shusterman. Scythe.
 Mazliet distopiska utopija labākajās young adult stila tradīcijās. Ātri lasāma, skaidri nolasāma.
8. Yan Lianke. The Four Books.
 Mazliet sareģžīta kompozīja, daudz absurda, aizraujošs murgs par Ķīnu.
7. Jana Kukaine. Daiļās mātes.
 Man patīk Jana. Man viņa patīk vēl jo vairāk tāpēc, ka Viesturam Rudzītim viņa nepatīk.
6. Han Kang. The Vegetarian.
Austrumu rakstnieki ir frīki.
5. Alvis Hermanis. Dienasgrāmata.
Hermanim nepatīk islams un feminisms.
4. Niccolo Ammaniti. I'm not Scared.
Šo pirms miega nelasīt. Man bija bail. Un tā es arī paliku karājamies.
3. Kārlis Vērdiņš. Pieaugušie.
Izrādās, man patīk ne tikai Elsbergs, bet arī Vērdiņš. Iespējams, sāku lēnām saprast dzeju.
2. Vizma Belševica. Bille.
Ļoti gribētu draudzēties ar Billi.
1. David Szalay. All that Man Is.
Visi cilvēki īstenībā ir vienādi. Neviens nav unikālā sniegpārsliņa.