Sēžu gultā, iebarikādējusies mantu kalnos. Nesaprotu, kā visu šo spēšu panest uz savas vārgās muguriņas 26 dienas, bet rīt īsi pēc septiņiem no rīta man jākāpj lidmašīnā.
Jāatzīst, man īsti nav nojausmas, kā darbojas pārgājieni. Jāatzīst, es tik ilgi nekad neesmu bijusi prom. Satraukumam gan nav pamata – vienmēr var kādam gar degunu pavicināt kredītkarti un teikt, lai ved taču mājās, sasodīts, viss apriebies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru