2017-09-06

Santjago ceļš. 12. diena. Carrion de Los Condes – Sahagun // 40 km

Zumm, zummm, rīts ir neparasts. Pēdējās dienas esam gulējuši alberģēs, kur maz cilvēku, tāpēc ir dīvaini, ka šajā visi kā uz burvju mājiena (t.i., pirmā modinātāja zvana) sāk rosīties kā bitītes, celties, velties, ņemties, kravāties utt. Kad lieku pēdas pie zemes, saprotu, ka man sāp kājas joprojām, un izlemju par labu vienam "Nimesil". Priekšā klumpačošana 40 km garumā, palikt kaut kur lauka vidū arī vēlēšanās nav, tāpēc bez lielām ceremonijām vienu paciņu iztukšoju, gardi.lv. 

Paēdam arī brokastis un 6.15 dodamies dzīvē kopā ar vēl veselu baru pilgrimu. Kā mazie nazīši spējīgi visus apdzenam, izņemot korejiešu pāri, kurā ir maza, maza sievietīte un garš vīrietis. Sievietīte joņo uz priekšu kā ģenerālis, kamēr viņas kavalieris teciņus vien cenšas viņu noķert, skats gana komisks. Pēc kāda laika gan arī viņi elpo mūsu atstātos putekļus. Rīta ceļš ir izcils – 17 km NEKĀ. Jā, ok, smuks mēness, aust saule, bet tas ir interesanti pirmās divas minūtes. Grants ceļš, tukši lauki, tāpēc sapriecājos par videosveicienu no Vītoliem. 

Kad nu aiz maza kalniņa parādās Calzadilla de la Cueza, laužamies iekšā pirmajā bārā pa kreisi un ēdam tortillas kā negudri. Man šoreiz pat ar spinātiem, nevis plikiem kartupeļiem, ir ļoti labi (bet akmeņi arī garšotu labi pēc šādas pastaigas). Un bez kafijas jau nu nekur.

Saule pieņemas niknumā, bet pūš arī vējš (kā Kristīnes Jē dziesmā, lai gan tur bija arī jūra), un mēs ejam, ejam, ejam. Terradillos de Los Templarios alberģē izgāžamies zālītē uz 15 minūtēm, kas ir īsta svētlaime. Es atkal uzvelku sandales un klusiņām dziedu sev slavas dziesmas, ka tās man ir līdzi.

Jūtos pārsteidzoši jēdzīgi. Vai gribu kā Džūlija Endrjūsa virpuļot pa pļavu un dziedāt? Nē, bet nav vismaz vakardiena. Kājas sāp, bet paciešami sāp. Palikuši tikai 8 km līdz galamērķim, un mēs, lauzdamies cauri apgrauztiem zaķu karkasiem, ieejam Leonas provincē. Ups, iespējams, arī nošmaucam kādus pāris kilometrus, jo nekaunīgi ejam gar šoseju, nevis drebelējamies par grants ceļu. 

14.45 nonākam municipālajā alberģē. Ar katru dienu kļūstam aizvien bomzīgāki, prasības krītas, šī mazliet atgādina patversmi, bet virtuve ir ok. Gribas gan beidzot izmazgāt drēbes veļasmašīnā (ceru uz rītdienu vai parītdienu), KO NEESMU DARĪJUSI 12 DIENAS. Tas, cik labi smaržo botas, vispār nav aprakstāms, jo tās neizžūst, bet uzņem sevī arvien jaunas sviedru kārtiņas, mmm. 

Sahagun (izklausās ļoti aziātiski, bet nav, ir tikai veci spāņu onkuļi, vispār visur ir veci spāņu onkuļi, kur viņi slēpj sievietes, es nezinu) Atrodam "Dia". Ne jau mikroskopisku bodīti, bet kārtīgu lielveikalu, kurā pārdod dažādus produktus. Vakariņās piestampājamies ar salātu kalniem. Ah, cik labi, kraukšķīgas lapiņas, gurķi, tomāti, kāds svaigums! Vai klāt ir maize? Bez šaubām! Jūtos kā tas kaķis no anekdotes par rīsu ēšanu. Protams, ka esam kā negauši sapirkuši par daudz ēdiena, bet, hei, treat yo'self. 

Jāsaka, šajā pilsētā nav daudz ko redzēt, bet, visticamāk, man vienkārši apnicis skatīties, cik jau nu var tās baznīcas apbrīnot. Šodien gan visu dienu pētīju akmeņus, jo slinkums bija pacelt acis. 

Pusceļš ir pieveikts, pēc divpadsmit dienām iesoļošu tajā sasodītajā Santjago, nopirkšu zeķes ar "Buen Camino", un beidzot būs miers. R saka, ka pēc trīspadsmit, un skaita uz pirkstiem dienas. Mūsu matemātika nesakrīt. Pēc 12 dienām būs 18. septembris, bet mums vajag 19. Visas šīs divas nedēļas esam rēķinājuši nepareizi, ups! Ai, kaut kad jau būsim galā.

10 comments:

Anonīms teica...

Arghh! Partijas uzdevums nav izpildīts. Tev gadījās kārtīgs lielveikals un sviesta cenu aizmirsi piefiksēt? :(

Guna teica...

Tur nav sviesta!!! Es biju speciāli pie tiem plauktiem, lai izpildītu šo uzdevumu, bet ir tikai margarīns! Turpināšu meklēt. :)

Guna teica...

Meloju, sviests ir!
125 g paciņa 1,09 eur, 250 g paciņa 2,09 eur, ir arī dārgāki varianti.

Anonīms teica...

O paldies. Partijas biedru komisija tevi reabilitē. Uzdevums izpildīts!

No dotajām sviesta cenām sanāk, ka 200g iepakojums maksātu 1.67eur un 1.74eur. Nevarētu teikt, ka tas ir lēti. Man lēti (normāli) - skaitās 1euro/iepakojums.

Par margarīnu - neesmu ēdis to jau kādis gadus 10-15. Pat aizmirsis jau sen esmu, kā garšo. Varbūt jānopērk joka pēc.

Guna teica...

Nepērku ne vienu, ne otru, mani vairāk uztrauc tas, kāpēc banāni Spānijā ir dārgāki nekā Latvijā!

Anonīms teica...

Normāla maize jau viņiem tur arī nav? Normāla = rupjmaize.

Anonīms teica...

Latvijā banāni tagad maksā zem 90 centiem

Anonīms teica...

Katras dienas ierakstu jau gaidu kā seriāla jauno sēriju! Pēc vakardienas "dramatiskās" sērijas, prieks lasīt šo :) jūs ejat ļoti daudz km dienā! Atminos, kad māsa gāja, viņai bija ļoti grūti un bijušaa dienas, kad vienīgais iemesls, kāpēc viņa kustējās, bija tas, ka ceļa biedra solija viņai dot cepumus un šokoladi ik pec konkrētiem km :D


Ieva

Guna teica...

Nav manīta, tikai baltā visās iespējamās formās!

Guna teica...

Jā, mēs kaut kā drusku esam tempu uzņēmuši, bet rīt solās būt laiska diena!
Par cepumiem un šokolādēm domāju nepārtraukti!