Vakar es vispār redzēju (un dzirdēju) Vestardu Šimku spēlējam. Ai, viss tur bija izcili, protams, nav jēgas aizņemt vietu internetā ar slavinājumiem.
Labi, štrunts ar mūziku, bet tas, cik šis pianists izskatījās laimīgs, sēdēdams pie klavierēm, robežojās ar nepiedienību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru