Kad nu vienreiz gadā jāuzraksta dažas apsveikuma kartītes, tad atkal atmiņā ataust tas drausmīgais kauna pleķis pirmajā liecībā, kur skolotāja blakus visiem slavinājumiem par manu ģeniālo prātu pierakstījusi, ka "varētu vēlēties glītāku rokrakstu", un pa visiem stūriem ārā spiežas apziņa, ka to pašu viņa varētu teikt vēl šobaltdien.
Protams, joprojām to gribas attaisnot nevis ar treniņa un gribasspēka trūkumu, bet ar kreilību, kas, šķiet, ir tikpat īsts arguments, cik riebīga rakstura attaisnošana ar horoskopa zīmi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru