Analfabēte

E-pasta vēstulē Andi nodēvēju par Andri.
Laikam esmu pelnījusi visus sava vārda kropļojumus.

Prieks palīdzēt

– Un tur tās kritiskās vērtības jau ir no...
– Ā, ja?
– Nu, jā, tās tur jau... ā, nē, pag, tu man tikko biji php zilonītis, trubu vērtības atnāk tikai no audita.

Darba izklaides

Patīk vienmēr ar pusaci ielūrēt kolēģu ekrānos, ja tur ir atvērts Spotify, lai uzzinātu, kādu mūziku tad viņi īsti klausās.

Pie ārsta

— Cik jums pilni gadi?
— 27.
*vērtējošs skatiens*
— Nu, neizskatās, ka tik DAUDZ.

Divkosība

Protams, gribas jau bubināt, ka Ainars uzstājies 9. maija pasākumos vai Marija izklaidējusi "Saskaņas" kongresa apmeklētājus, sak', jūtos pievilta, bet tad apjaušu, ka tad, kad būšu ietekmīga persona, kāds noteikti pasaulei paziņos, kādiem uzņēmumiem es reiz frīlansā esmu rakstījusi blogus.

Atpakaļtulkojums

"Kad Ilaiza bija ieminējusies, ka iepriekšējo vakaru pavadījusi klubā, dzerot kopā ar grupu Basement Jaxx, Marta ne vien nebija izskatījusies iespaidota, bet pat šķitusi pilnīgi apjukusi."

Hadn't looked impressed, huh?

Vispār interesantas stratēģijas šajā tulkojumā jaušamas: nezini, kā kaut ko iztulkot, lai šis kaut kas neizceltos uz pārējā teksta fona kā mazliet neveikla frāze? Iemočī to pēdiņās! Domāts – darīts!

Un tā counting one's blessings (visticamāk) kļūst par "skaitīt savas laimītes", lūdzu un paldies. Bdmm-tsssss.

Simbioze

Labi dzīvot un strādāt vienā ēkā ar draugiem. Draugiem jau laikam gan ne sevišķi labi, nākas paļauties izkalpināšanai. Labi man.

Lāsts

Trešo gadu gribu noiet Kolku–Dubultus, trešo gadu pamanos saslimt.

Grūtums

Projektu vadībā visskaudrāk nākas pieņemt to, ka paļaušanās uz termiņiem, uz godaprātu, uz solījumu automātisku pildīšanu ir jāatceļ, jāaizmirst, jāiznīdē kā suga. Protams, tur jau laikam arī slēpjas tie veiksmīgākie projektu vadītāji – nepielūdzami un efektīvi.

#treniņā

– Es tūlīt nomiršu!
– Es ap*irsīšos!
– Šobrīd pat nezinu, kas būtu apkaunojošāk.

Sliktas beigas

Vaļasprieki: kāpt uz tiem pašiem grābekļiem atkal un atkal, un atkal. Un atkal.

Laimīgās dienas

Rīts, kad atnāc uz darbu un virtuvē gaida piecas tortes.

Dienas prieks

Rakstīju par "sales alerts", auto correct laipni izlaboja uz "sales galerts". Ļoti sasmējos.

Dzīve IT jomā

Stāsti un rādi kolēģim, kā nu lapa salūzusi, sadaļu nevar atvērt, rēgojas balts ekrāns, vissslikti.eu, kolēģis paskatās un palūdz izslēgt adblock. Viss strādā. Kauns.

Temperatūra

–18 °C. Iet kājām uz darbu? Protams, kāda runa!
+18 °C. Iet kājām uz darbu? Nafig man ir mašīna, ja to neizmantoju?

Gaišzaļie īkšķīši

Bonsai kociņš nokaltis, savukārt līdakaste uzziedējusi.

Win some, lose some.

Radošums

Lūdzu, kāpēc pidžamu ražotāji netaisa pidžamas ar kapucēm? Man tagad karstās maija naktīs jāguļ hudijā: esmu atklājusi, ka rīta pusē, kad saule spiežas cauri aizkariem, var atmosties, uzlikt kapuci, cieši to savilkt, atstājot ārā vien degunu skābeklītim, un gulēt tālāk gandrīz tumsā.

Ilgas un gaidas

Vakarpusē nolemju, ka no rīta noteikti jāiet skriet. Naktī sapņoju, ka ārā lietus līst, tamdēļ nekur nav jāskrien, jūtos traki priecīga pa miegam. Pamostos, saule ieslēgusi savu maksimumu. Apmānīja. Eju ārā svīst.

Barista

Izrādījās, ka darbā ir ledus automāts, tā ka nācās šodien izdzert sešus espresso aukstās kafijas formātā.

Lietišķā sarakste

Labāk jau tomēr laikam uzrakstīt king regards, nevis kind retards.

Klusie sapņi

Grēks jau tā teikt, protams, bet gribas vēl brīvdienas.

Aromānija

It kā pieaudzis cilvēks, bet sajūsma, ka matu maskai sintētiska banānu smarža, savukārt dušas želejai pavisam mākslīgs zemeņu aromāts,ir neizmērojama. Pēc dušas uz brīdi jūtos kā staigājošs neīstu augļu grozs. Izcili.

Māju sajūta

Kolēģis ieviesis darba čības.

Sižeta pavērsiens

Kad beidzot sāk likties, ka pulsa dīdīšana veicinājusi nelielu progresu, uznāk tropi, un atkal ir grūti, visa mūzika par ātru, sirds ārdās, spēka nav.

No otras puses, var uzlikt saulesbrilles un pretimnācēju priekšā izlikties, ka tās ir asaras, nevis sviedri, kas nodevīgi rit pār vaigiem.