Sešas stundas lidmašīnā, un pēkšņi lidaparāts jau piezemējas Funšalā. Nolaišanās pieredze vizuāli interesanta, bet putniņš eleganti nosēžas, un viss ir labi. Tas, ka ārā ir silti, nāk kā pārsteigums, lai gan esmu laika ziņas pētījusi katru dienu. Varbūt vajadzēja apskatīties arī informāciju par gaisa mitrumu… Vai mums ir šorti? Nē.
Pēc iečekošanās hotelī izmetam mazu aplīti pa pilsētu, elšam un pūšam (jo a) ir skaisti, b) ir karsti), paēdam pusdienas un dodamies šortu medībās uz h&m, jo džinsi nodevīgi līp pie ādas. Bet kas tev deva! Pieejams ir tieši viens šortu pāris, viss pārējais sortiments sastāv no SILTĀM DRĒBĒM. Atmetam šīm glupībām ar roku, izejam caur parciņu (kurā ložņā simtiem ķirzaciņu) un lemjam par labu īsai padirnēšanai viesnīcā. Šķietam tādas pusjēlas, bet ilgāk par stundu šīs vaļības neatļaujamies, jo jau gāžam izbraukt ar trošu vagoniņu, kas mūs pacels ~500 metru augstāk (3,2 km garumā). Ja lejā visi vaigi sutinās, tad šajā 15 minūšu braucienā izraujam cauri citam mikroklimatam, kurā kabīne tiek apvējota un aprasināta. Lai nu kā, mūsu mērķis ir botāniskais dārzs, taču, lai nokļūtu tur, ir jābrauc ar vēl vienu vagoniņu ($$$).
Audziņi ir smuuuukiiiii, gribas paaiztikt visas lapiņas (bet nedrīkst), gribas dzīvot starp palmām un kaktusiem, un paradīzes putniem. Bet pulkstenis ir jau pieci, un mēs gribam taisīties lejup. Izrādās, noiet varot pusstundā! Sacīts – darīts. Ietvju nav, jo neviens saprātīgs cilvēks pa šādu slīpumu nerāpelētu, bet tas mūs neaptur un neattur. Pie sevis ceru, ka šis nav priekšstatījums nākamo 8 dienu slīpumam.
Pēc lielveikala vakariņām (čipši, humoss, kaut kādi salāti skatam) miegs kauj nost. Vēl nav pat astoņi vakarā, bet arlabunakti! Rīt sāksies īstā iešana.
Soļu skaits: 18 124
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru