Aci pret aci, viens pret vienu.

Aizvakar vakarā nodomāju: "Re, ziema beigusies!" Protams, nākamajā rītā pa logu ieraudzīju sniegu. Daba jūk prātā. Bet man vienalga gribas uzskatīt, ka ziemai ir beigas, un šis ir auksts pavasara iesākums, tāpēc statistika:

1. ziemas vidējā t* esot bijusi +0,5 grādi pēc Celsija (siltākā ziema pēdējo 80 gadu laikā);
2. cepure netika uzvilkta nevienu reizi;
3. cimdi tika valkāti apmēram vienu nedēļu - janvāra sākumā (lai gan šodien, ejot uz skolu, nedaudz prasījās pēc kaut kāda siltuma rokām);
4. ziemas kedas tika uzvilktas divas reizes;
5. siltākā ziemas jaka - nevienu;
6. uz Latvijas kalniem pabūts 0 reižu;
7. uzcelti 0 sniegavīri un iemestas 0 pikas.

Šorīt, ejot uz skolu, iPodā ieskanējās Ottis Redding - White Christmas. Klausījos un domāju - ja es rakstītu vēstuli Ziemassvētku vecītim, noteikti lūgtu, lai nākamgad uzdāvina man baltus Ziemīšus. Jā. Par to, ka ziema ir beigusies, liecina arī tas, ka šodien es nopirku kurpes vasarai. Es vispār nepērku kurpes gandrīz nemaz, bet, ja reiz tā, tad man atliek vienīgi atvērt logu un bļaut: "Pavasari, pavasari, ko tu ar mums visiem dari?!" Drīz jau beigsies mans gavēnis, un es sākšu neēst vistas gaļu, kukurūzu, griķus un tomātus. Jo mēs ar Asni tagad mēģināsim pēc iespējas stūķēt savos vēderos tik to, kas der mūsu asinsgrupām. Būt vai nebūt? Jo man ir jāsāk lasīt Hamlets.