Hide and seek.

Man nepatīk iepirkties. Manuprāt, tas ir galīgi garām. Ja nu vienīgi kaut kādus matu kopšanas līdzekļus, jo tā man ir nedaudz tā kā apsēstība. Jau kādas pēdējās piecas reizes, kad esmu bijusi šopot, no veikala esmu izvilkusies ar kādu jaunu šampūnu/balzamu/masku/mirdzinātāju/vēlkocitu, bet ne kādu velkamu drēbi. Nedaudz jau kauns kļūst, ka staigāju džinsās, kuras ir nodilušas diezgan ļoti - drīz varēšu iet pie baznīcas sēdēt. Bet nopirkt arī neko nevaru - nekas neder un nepatīk. + man vēl ir tās iedomas, kā kam jāizskatās un tā, bet, šķiet, tādas lietas nemaz neražo, kādas es gribu. Piemēram, šodien man bija mērķis nopirkt gladiatortipa sandales - gaiši brūnas ādas, bez papēža, glītas. Nezinu, nekur tādas neredzēju - visas vai nu ar lakādu, vai debilu papēdi, vai nesmukām siksnām, vai vēl ko citu. Rezultātā cauri lielajai Dominai es biju tikusi apmēram 25 minūtēs (pat tētis vienā veikalā bija ilgāk, kamēr es jau visus biju apskraidījusi!), no kurām kādas 7 pavadīju, meklējot kaut ko matiem, hahhh. Protams, nopirku, tā ka galīgi tukšā nebiju, bet sazin vai man vispār to štruntiņu vajadzēja. Toties šonakt es ceru beidzot izgulēties. Tā kā es agrā saullēkta dēļ slikti guļu, ieminējos, ka man vajadzētu tās melnās auduma brilles, ko parasti lieto visādas lēdijas amīšu filmās/seriālos. Izrādījās, ka mums tādas mājās ir, un šonakt es šamās izmēģināšu. Es ceru uz labiem rezultātiem, jo neskatoties uz to, ka esmu "cīrulis", man patīk pagulēt ilgāk nekā līdz sešiem rītā.