2008-04-19

Wild mood swings.

Šodien jūtos kā tāda vārīta zeķe. Iemesls vienkāršs: aizgāju gulēt ap diviem rītā. Nu, it kā jau nekas īpašs, citiem cilvēkiem tā ir ikdiena - iet tik vēlu gulēt -, vai nu vismaz brīvdienu norma. Bet man, cilvēkam, kas ārpus mājas iziet, tikai lai apmeklētu skolu, braukšanu, veikalu vai sporta zāli, tā nav ierasta parādība. Parasti es eju (esmu pieradusi/ieradusi/radusi) gulēt ap pulksten desmitiem vakarā (nu, pēdējā laikā ap vienpadsmitiem, jo nevarēju pārtraukt lasīt "Dvēseļu puteni" vai arī spēlēt datorspēles), ceļos nedaudz pēc septiņiem rītā. Taču šī 3-4 stundu gulētiešanas nobīde uz mani atstāja graujošas sekas: miegs nāk, galva sāp, neko negribas, koncentrēšanās spēju nav, drausmīgs slinkums (kas gan ir ierasts, bet tik un tā), acu grauzšana (es īsti nezinu, kā šis vārds pareizi jāraksta - "graušana", kas it kā sanāktu no vārda "graut", vai arī "grauzšana", kas gan tādā gadījumā nesakrīt ar vārda "atgriešanās" rakstīšanas formu), netīru matu sajūta un vēl un vēl. Šobrīd man ir vēl lielāka pārliecība nekā parasti, ka man nepatīk ballēties. Nu nemaz. Par šo man būtu jāpārmet(?) tētim, jo arī viņam nepatīk neko darīt (iedzimtība?). Jo man nepatīk troksnis, patīk iet gulēt tad, kad man gribas, nevis "vilkt dzīvību", vispār vakaros patīk būt vairāk vai mazāk vienai pašai, lai varu darīt to, ko es pati gribu. Man gan patīk tā pa dienu kaut ko padarīt, pasmieties, kā, piemēram, šodien (tits show please! hahahahahh), nu, pa foršo tā. Ununun vakar, mācoties braukt figūras, es sapratu, cik forši ir vizināties mašīnā vienai pašai. Kā jau teicu - I've got a plan - kaut kur dabūt baigo piķi (piemēram, kaut ko supernepieciešamu izgudrot), nopirkt lielu māju, ierīkot tur visu manai dzīvei nepieciešamo un dzīvot vienai pašai. Tikai reizi pa reizei ar savu draugu-robotu, kam patīk tas pats, kas man, aiziet uz kādu koncertu. Edgars gan mani pēc šī nosauca par egoisti, bet kas tad tas par egoismu - netraucēt citiem dzīvot, nelikt citiem klausīties manā čīkstēšanā un neaprunāt puspasauli? + šodien dabūju paturēt rokās iPhone. Forša mantiņa. Pēc gadiem miljons vai arī gadījumā, ja es vasarā brīnumainā kārtā atradīšu darbu, man arī tāds būs. Yo. Tagad noskatīšos atlikušo Zeitgeist daļu un gulēšu līdz rītam. Murr.

Nav komentāru: