###

Nav jau tā, ka es skatos tikai seriālus. Reizēm es lasu arī grāmatas, lai ātrāk nolūztu. Tagad, piemēram, cīnos ar P. Rozīša "Cepli", kuru sāku lasīt, jo taisījos uz izrādi, kas beigās sakrita ar lekciju, līdz ar to no "Cepļa" neredzēju neko, pat programmiņu ne.

Bet par pašu grāmatu. Man tā liekas tik ļoti neērta un izmocīta. Labi, tagad, kad esmu pusē, vairs nav tik slikti, bet sākums šķita galīgi neveikls. Kaut vai tas, kā Ceplis "ieiet savā dzīvoklī ar 9 istabām". Visa tā bagātība tāda neīsta un slikti aprakstīta (apmēram tā, it kā es rakstītu: "Viņa paņēma savu dimantiņiem noklāto Vertu, atvēra Playboy Mansion durvis, un pa marmora grīdu noklaudzēja viņas zelta Pradas kurpju papēdīši."). Varbūt tas arī bija autora mērķis, bet es būtu gribējusi smuku bagātības aprakstu, jo šis izklausījās pēc nabaga, kurš ļoti to visu gribētu, tādēļ visu grūž lietas grāmatā bez jēgas un nojausmas. Un tas, ka gandrīz visiem personāžiem ir dzīvnieku uzvārdi! Es nespēju tam visam izsekot (kas gan ir mana vaina, jo veselu mēnesi grāmatu nebiju cilājusi pēc pirmo 100 lpp. izlasīšanas). Arī valoda man ne sevišķi - nav jau 19. gadsimta vidū sarakstīta, bet kaut kā neveikli skan (saprotu, ka atkārtojos, pati esmu neveikla), Blaumanim sanāca smukāk. Laikam gan tad vēl tādu vārdu kā izpilddirektors un seifs nebija. Nezinu, vai tā ir pārrakstītāju vaina, bet vietām pazūd pavēles izteiksme.
Sižets jau it kā nav slikts, lai gan man šķiet nereāls, kaut kāda Gossip Girl 30. gadu versija gandrīz vai, bet ar vecākiem cilvēkiem, hahh.