 |
| Uzmanību, gatavību, starts! |
Startējam 7.15 no alberģes bez brokastiņām (rīts bez dušas man nav saprotams koncepts, bet tā nu kaķu tante pavēlēja), ir patīkama siltuma rīts, apmācies laiks, liekas, ka viss būs izcili. Tik izcili, ka pirmās pusstundas laikā esmu tā nosvīdusi, ka no matiem vairākkārt izspiežu ūdeni un piesienu dvieli pie somas, lai varu nepārtraukti slaucīt seju. R, protams, iet kā Lūsis uz priekšu, bet es neesmu Lūsis, tāpēc elšu, pūšu un stumjos kalnā kaut kur aiz muguras. Piezīme sev: atsākt sportot.
 |
| Honto mākoņi, nav elpas (jo skaisti un slodze). |
Ir grūti. Un ļoooti skaisti. Pēc, hmm, pusotras stundas sasniedzam Orisson, kur visi laiski brokasto, bet mēs fiksi aprijam batoniņus, kas atceļojuši mums līdzi no Rīgas, un rāpjamies tālāk. Man viss riebjas, protams, izņemot to, ka ir baigi smuki
Kaut kādā brīdī parādās tāds pretvējš, ka sviedri izžūst momentā, tāpēc nav vairs jājūtas kā Andrim Kivičam trešās dziesmas laikā, bet mans kepons (jā, man ir kepons, sue me) konstanti lido nost no galvas. Parādās aitu bari. Simbolisms?
 |
| Aitas, āži un svētceļnieki. |
Tiekam līdz Francijas un Spānijas robežai, tur kāds vīrietis aizdomīgā busiņā tirgo vārītas olas, maizi, kafiju un banānus. Tas banāns (viens eiro, ja) bija labākais banāns manā mūžā. Jo ĒDIENS!
Tālāk visādas uneventful lietas (ok, vēl viens banāns, kas Spānijā maksā jau vien 50 centu, bargain), drausmīgs ceļš lejup (trīs kilometri pa akmeņainu nogāzi, mani ceļi raud; beigās izrādās, ka pa to ceļu nedrīkstēja iet, jo tas ir bīstams, ups), un mēs esam Roncesvalles! Metamies ēst sendvičus (baltmaize un siers, aizmirstiet par dekoratīvu salātlapu un tomāta šķēli) un izlemjam doties vēl 5 km līdz Espinal. Es botu vietā uzvelku sandales. Zeķēs, protams, jo te neredz fešn polīs.
Nepamanām kādu tur īsto pagriezienu, tāpēc visu ceļu nākas soļot pa šoseju, oh well. Pa ceļam paēdam kazenītes un ļaujamies nātrēm.
Tiekam savā alberģē, pasūtām vakariņas, man apsola cūkgaļas vietā iedot omleti. Būšot arī vīns. Pārtikas veikals, protams, ciet no pulksten trijiem, jo pilsētas svētki, brokastu tātad nebūs!Drēbes mazgājam aukstā ūdenī, paši mazgājamies (beidzot!!!) dušā kā tādā Gangā, izcili. Man kā svīšanas čempionei gribas iet dušā katru stundu.
Vakariņojam kopā ar kungu no Somijas un dāmu no Austrālijas. Alberģes vakariņas par 11 eur ir, em, ēdamas. Beidzot salāti (ar konservētu kukurūzu, protams)! Arī mana omlete tiek piegādāta. Desertā kokosriekstu jogurts. Sazogamies maizi brokastīm. Austrāļu dāma runā DAUDZ un jaucas visās sarunās iekšā. Somu kungs ir interesants, esot nesen Somijā salasījis 40 litrus kazeņu.
Vakar alberģē vispār visi saucām savus vārdus, un, kad puisis no Krievijas nesaprata R vārdu, teicu, ka tas ir "like Raimonds Pauls". Un džeks taču zināja Raimi!
Rīt būs sāpīgi. Sāp pleci.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru