Dodies no rīta uz mašīnu, neredzi to nekur, pie sevis satraukti sāc purpināt kurirmanamašīnakurirmanamašīna, domā, kam zvanīt, domā, ka visa diena izčakarēta, domā, kam gan varētu vajadzēt šādu auto, domā, kāpēc tas notiek ar tevi, ko esi noziegusies pret karmu.
Tad atceries, ka iepriekšējā vakarā to noparkoji citur.
3 komentāri:
Nu re, mazliet adrenalīna uz viss ir labi beidzies.
Manā gadījumā sanāca pavisam stulbi. Mašīnu tiešām nozaga, mazliet vēlāk to atrada, bet visa procesa tiesa vēl nav beigusies nu jau 10 gadus...
SG.
Opiņāā! Kopš tā laika neesi braucis?
Kā nu neesmu? Uz tiesas sēdēm esmu beaucis :)
Bet vispār braukt man patīk. Un uz darbu patīk braukt, jo tie sastrēgumi vēl nav tik lieli, lai tā braukšana pagūtu apnikt.
SG.
Ierakstīt komentāru