Gradation.

Vakar D man kaut ko stāsta: "Tur bija tāda vecene...sieviete...jauna meitene [..]."

CV

Prasmes: spēja rakstīt īsziņas bez gramatiskām kļūdām neatkarīgi no alkohola koncentrācijas organismā.

Pas du tout.

"I'm gonna have to tell it to Jeff and face the music."
Man tas būs jāpastāsta Džefam un jāklausās mūzika.

Un man jau patīk, ka Zemgales Ziņas publicē rakstu par gavēni, neatsaucoties uz oriģinālu Dienā, kur to vārds vārdā (vismaz intervijas daļu) lasīju pirms pāris dienām.

You'll sleep when you are dead!

Bija man tāds klasesbiedrs, kurš vienmēr teica ieiet gulēt. Es to nekad nevarēju saprast, bet pieņēmu par kaut kādu viņa idiolektu, lai jau saka, kā vēlas, lai gan es to nesapratu & man tas šķita aplami. Bet tagad Tvnetā atkal lasu par ieiešanu gulēt. Vienmēr man ir šķitis, ka gulēt vienkārši 'iet' vai arī 'aiziet', ja par pagātni runājam. Hmm, šis ir jānoskaidro, varbūt mani uzskati ir greizi & es atkal cepos par neko.

Is it?

Šodien viena pasniedzēja laboja manus g-biedrus, kad viņi vārdu data izrunāja [ˈdɑːtə], sacīdama, ka vajag teikt [ˈdeɪtə]. Nezinu, vai viņa nīst amerikāņus vai vienkārši nezina, ka arī tā ir drīkst teikt. Oh well, ko gan var saprast cilvēks, kurš vārdā Olga's pamanās iespraust vienu intrusive 'r'.

Kaut kā aizvien vairāk pārliecinos, ka nauda laimi nenes.
Protams, labāk raudāt mersedesā, yada, yada, yada,
bet es gribu priecāties mersedesā (kura gan man nav).

Oh, Daria!

Es vairs īsti nemāku komunicēt arī ar pazīstamajiem.
Lūk, jauns levels.

Lost and found.

"Intelektuālā apokalipse" ir tāds labs ģimenes apvienotājs, jo tad mēs savācamies un visu raidījumu oponējam tajā valdošajam viedoklim, jo mūsējais parasti ir diametrāli pretējs. Bet vispār tas raidījums izraisa dusmiņu un vēlmi pakašķēties.
Nu, piemēram, dūdas (7.kl.) māmiņa stāsta, cik bērniņš ir pārguris, jo no astoņiem līdz trijiem sēž skolā, tas taču trakāk nekā viņai darbā, meita to pati sauc par 'atsēdēšanu', jo neesot interesanti. Es neatceros gan tādu reizi, kad no atsēdēšanas būtu nogurusi. Nogurstu es tad, kad nepārtraukti kustinu smadzenes. Un vispār bērni visu laiku esot 'pieslēgušies' skolai, yada, yada, yada, baigi grūti, stundas garas (vienu dienu vajadzētu uzlikt 1,5h garas stundas, pēc tām 40 min šķistu kā paradīze), skolotāji gari runā. Gribu redzēt tādu bērnu, kas visu laiku ir 'pieslēdzies'. Lielākoties visi uz burtnīcu malām puķītes zīmē.
Vēl visu laiku skolā esot monologs, nevis saruna. Man gan liekas, ka par šo bērni tikai priecājas. Cik drausmīgi būtu, ja skolotājs nepārtraukti kaut ko prasītu? Vājprāts, tad taču visu laiku būtu jāseko līdzi, un tas nekam neder!
Cita māmiņa atkal saka, ka parastajā (gandrīz vai kā parastais veļas pulveris) skolā strādā ar tiem, kas mācās labi, bet Jūrmalas Alternatīvajā - tieši otrādi (tātad tur vajag iet tikai muļķiem). Ja? Es gan esmu diezgan droša, ka skolotāji 'strādā' ar vidējo līmeni - man, piemēram, angļu valodas un latviešu valodas stundas nebija pārāk interesantas.
Raidījuma izskaņā a. god. V. Dūle stāsta, ka nākamajā raidījumā runās par to, ar ko vajadzētu 'apmācības' (jā, šis tur ir ļoti mīļš vārds; man gan mācīja, ka apmācīt var suni) papildināt. Bet tikko taču teica, ka bērni ir pārguruši un miega badā! Ko tad vēl papildināt?
Un es neatkāpjos no viedokļa, ka skolēna pienākums ir interesēties, nevis skolas/skolotāja - ieinteresēt.
Kā saka mans tētis: "Dzīvē nebūs viss tā, kā tev gribas." Nu, un skola ir maza dzīvīte.

Hard to concentrate.

Vajadzētu veikt pavasara ģenerāltīrīšanu, lai visas lupatas pārceltos no galda (kas te, starp citu, aizķēries kopš remonta, kas bija pirms pusotra gada) uz skapi. Logus gan nemazgātu, jau tā no rīta pārāk daudz gaismas par spīti biezajiem aizkariem (ja arī brīvdienās ceļas 7 no rīta, tad ir daudz laika pa dienu - neticami, bet fakts). Bet slinkums ieviest kārtību - gan istabā, gan dzīvē (cik filozofiski, lol).

Vispār gaidu siltu laiku. Gribu saņemties un pievērsties riteņošanai.
Acu atpūtināšana no ekrāna un svaigs gaiss man par ļaunu galīgi nenāktu.

Take these broken wings and learn to fly.

'Labdien, Jusu Erasmus pieteikums ir izvertets. Diemzel Jusu kandidatura uz rudens semestri netiek apstiprinata, tacu izskatisim Jusu pieteikumu uz 2011./2012 gada pavasara sem. Precizi rezultati bus zinami junija, tacu Jusu izredzes ir loti augstas, jo no Anglu filologijas programmas esat kandidats uz pavasara semestri ar kartas numuru 1.'

Es zināju, ka nevajag sacerēties. Pesimisms pāri visam.
Laikam mūsu fak. visi ir ģēniji, ja es ar savu 9,6 vidējo nekur netieku. Pavasara semestris var iet ieskrieties.

Labi, bija pārāk liela dusmiņa man sākumā. Varbūt tomēr jāsaņemas un jāpieņem iespēja braukt pavasarī (ja manas augstās izredzes būs pietiekami augstas), kas gan būtu dubults izaicinājums, jo braukt vienai... es nekur neeju viena, kur nu vēl uz svešu valsti braukt. Viss ir jāapsver, jāsalīdzina kursi, yada, yada, yada.

That space in your chest is your heart.

Oh, Old English is so much fun!

Šodien mēģinājām analizēt 'The Rune Poem', un ar analizēšanu es domāju vārdšķiru/dzimtes/skaitļa/locījuma noteikšanu. Ja jums liekas, ka tas ir easy as pie, tad...nu, tā nav. Jo tā nav frikkin' latviešu valoda vecajā drukā, tā ir pavisam cita lieta! Kaut kādas mistiskas paradigmas (piemēram, 'o' stem, bet tajā vārdā nemaz 'o' burta nav), nesaprotami burti, vārdu salikumi, kas neveido jēdzīgus teikumus. Bet man tā patika! Neskatoties uz to, ka es neko tur nesapratu, minēju lielākoties uz dullo (laika gaitā gan attīstīju savu sistēmu), bet tomēr totāli ownoju to lekciju, jo, let's face it, es paklusēt nemāku. Manas bailes izgāzties, šķiet, jau vairs gandrīz neeksistē.
Ā, jautrs fakts: tur ir vārdi, kuri sastāv tikai no līdzskaņiem (tomēr izrādās, ka ne, jo 'y' var būt patskanis, snap). Nu, piemēram, hwyrft (es ceru, ka 'y' nav patskanis, hahh). Nē, tas nav vienkārši x burtu salikums, tas ir vārds, kurš, ja pareizi pierakstīju, nozīmē 'whirled'. Kā to izrunāt, man nav ne jausmas. Kā teica M O: 'Labi, ka atnāca franči un iemācīja viņiem runāt normāli.'
Latīņu valoda tagad šķiet tik saprotama un elementāra.

Bet smuki tomēr.

Hægl byþ hwitust corna; 

hwyrft hit of heofones lyfte,

wealcaþ hit windes scura; 

weorþeþ hit to wætere syððan.

 

Hail is the whitest of grain;

it is whirled from the vault of heaven

and is tossed about by gusts of wind

and then it melts into water.

 

Like a melody in my head.

Tā kā es esmu dura un neprotu nekad izvēlēties tematus visādiem darbiņiem, tad šodien rakņājos reklāmas pasaulē, meklēdama kaut kādus pierādījumus un teoriju par attēlu nozīmi reklāmās/reklamēšanas tehnikām/kaut ko vēl. Protams, esmu bijusi pārāk slinka, lai apmeklētu SZF bibliotēku, kas atrodas kaut kur x vietā, kur es noteikti nemāku aizbraukt, bet kur varētu būt bijusi man noderīga informācija, tāpēc izlīdzos ar internetu. We'll see how it goes. Skaisti jau ir tas, ka mans temats nav nemaz saistīts ar valodu, bet 17/18 no mūsu grupas ir.

2 c00l 4 sch00l.

Kaitina mani mazliet tas 'jaunais' raidījums "Intelektuālā apokalipse". Besī tā poza, ka skola nekam neder, neko neiemāca, yada, yada, yada. Tā vien liekas, ka tur speciāli meklē tādus jauniešus/cilvēkus, lai Dūle varētu pierādīt kaut kādu savu patiesību, ka nafig izglītību, es tāpat esmu foršs džeks (man pret viņu iebildumu nav). Davai, padodiet šurpu kādu veiksminieku, kas vispār skolā nav gājis, bet tagad dzīvo kā niere taukos.
Piemēram, mūsu skolā, ja gribējās, varēja darīt ļoti daudz, lai attīstītu visādus citus talantiņus: bija pilns ar dažādām ārpusklases aktivitātēm (valodas, skatuves mākslas, kori, uzņēmējdarbības, kas nu tur vēl, gada sākumā izsniedza sarakstu), turklāt mums piedāvāja dažādus konkursus (ne tikai obligātos zpd un olimpiādes, bet visādus mazos biznesmeņus, mācību firmas, eseju konkursus, etc.). Un, re, viens mācās Hārvardā, viena noprecēja Repši, hahh.
Man liekas, skola bija pilnīgi ok. Tas, ka es neko negribēju darīt, bija mana pašas vaina (ar piespiešanos tāpat kaut kādu mazumiņu dabūju cauri). Un tak skolai nav pienākuma ar karoti mutē visiem iebāzt ļoti plašas zināšanas un sagatavot dzīvei. Rociņu neizstiepsi, cepumiņu nedabūsi.
Un par to, ka sistēma nekam neder. Nez, es jūtos diezgan apmierināta ar iegūto. Protams, videnē es čīkstēju, ka sasodīti daudz jādara/jālasa, kam to vajag, bet beigās jau tomēr priecājos, ka vajadzības gadījumā kaut pirmos 4 Satversmes pantus varu noskaitīt.

It's taking us over.

Mūždien neprotu uzrakstīt vārdus, kas beidzas ar 'th', kā length, width.
Nezinu, kāpēc bieži vien man iznāk galotne 'ht'. Iespējams, tādēļ, ka grūti pieņemt to, ka vārdi var beigties ar 'h'.
Līdzīgs fenomens ir arī 'dg' vārda vidū, nu, bridge, fridge, etc.
Apjūku un domāju, kā nu bija: 'dg' vai 'gd'.

Jāizdomā kaut kādas labas asociācijas.

Find out how you can help.

Normāls catch 22 man ir.
Lai kaut kur ietu, vajag draugus, lai dabūtu vairāk draugu, vajag kaut kur iet.
+ vēl 2 problēmas - nepatīk iet nekur un nepatīk cilvēki īpaši, hahh.
Protams, protams, Āfrikā bērniem nav ko ēst, un Japānā bija zemestrīce, bet es ar savām problēmām, kuras patiesībā nav problēmas.
A ko man citu darīt, ja ne pačīkstēt, sestdienas vakarā? Pažēlot sevi taču ir tik forši!

Agrāk kaut kā internetes bija interesantāks, varēja te sadraudzēties ar cilvēkiem un līdz vēlai naktij visu ko runāties (ne jau kaut kādas perversijas ar turkiem), tagad tā vairs nav.

Like never before.

Šodien gramatikā mūsu pasaule sabruka mazliet, haha (labi, tā nebija, bet svarīgi tāpat).

Izrādās, ka Pink Floyd dziesma "Wish you were here" (piedosim to, ka gramatikas pasniedzēja šo dziesmu piedēvēja "Roxette") ir vienkārši gramatisks errors, jo tā nav pareizi! Ja 'doer'i' ir 2 dažādi cilvēki, tad jāsaka tā: "I wish you would be here." Subjunctive mood, ja.
Bet šāda konstrukcija (I wish you were...) taču ir tik ļoti populāra! Kurš to būtu domājis - es noteikti ne.
Nekas, varbūt mēs piedzīvosim to, ka tas kļūs par normu un Oksfordas gramatikas grāmatas atzīs arī šo variantu (ūūū, valoda mainās, niiice).

Atklājām arī "They demanded that he resign" noslēpumu, kas man mūždien likās kaut kas ļoti dīvains, bet tas tomēr nav tik sensacionāli.

I put a spell on you.

Bieži liekas, ka vienīgais priekšmets, no kura gūstu reālu labumu, ir gramatika.
Pārējais šķiet tik ļoti meh un blah (labi, ne jau viss, bet daudz un bieži).

Protams, tā jau nav, jo ir visādi tieši un netieši labumiņi, bet tas vien manī nerada vēlmi izzināt senangļu valodu vai lasīt Gulivera piedzīvojumus apgaismības pazīmju meklēšanai.

777

Pēc šīs nedēļas nogales fiziskajām un garīgajām izvirtībām gavēnis ir tieši tas, kas vajadzīgs, hahh.
Nu, vai arī nē.

Sharp as a marble these stones keep my feet on the ground.

Viss, braucu pētīt izrunas īpatnības, akcentus, vārdu krājumu un ko tur vēl (tikai nē).
Beidzot kaut kāda pauze un ne-šejiene. Sen jau vajadzēja.
Cerams, atgriezīšos ar svaigu prātu un svaigām domām, kā arī atgūtu motivāciju.
Visticamāk gan ne. Oh well, paminglošu ar iebraucējiem vismaz, hahh.

All this experience weighs me down.

Iesniedzu Erasmus papīrus šodien.
Beigās tomēr izvēlējos Karlsonu.

Now we wait.