Pretrunīga diena (jo tā jau kārtējo reizi rakstīts manā horoskopā).

• Pirmkārt, šorīt nevarēju atrast nevienas tīras zeķes. Beigās paņēmu kaut kādas, ka žāvējās, bet, iespējams, tās bija māsas.
• Tā kā vakar laika trūkuma dēļ nebiju pāršķirstījusi lat. val. skolotājas sadotās lapas, šorīt izmisīgi mēģināju atkārtot kaut ko par palīgteikumu veidiem, kas, šķiet, nenoderēja. Vēl kaut ko centos sagrābstīt, bet bija nogurumiņš.
• Piebeidzu fiksi olimpiādi, devos atpakaļ uz skolu, kur mani jau gaidīja Laura, jo vajadzēja izprintēt projektu un vēl sadabūt dažādus dokumentus. Tas bija sviests, bet interesanti. Direktores kabinetā viss notiek pēdējā brīdī un sasteigti, viss iet juku jukām, bet beigās tomēr atrisinās.
• Kamēr mēs vēl tur ietusējām, kabinetā ievēlās Džunis, kura sāka kaut ko baigi runāt par biznesa plāniem: "Nē, nu var jau nodot plaģiātu, bet ne jau tādu! Es neieskaitīju viņam darbu. Viņi par mums ņirgājas! Viņi par mums ņirgājas!!!!!", un deklamēja šo skaļā balsī.
• Tā kā es esmu galīgi gudra, e-pastu, kurā atradās mūsu dārgais prodžkets, Laurai es nosūtīju ar nosaukumu "stulbie muļķi". Viņa atvēra sava e-pasta kastīti direktores klātbūtnē un pēc tam Laurai nācās taisnoties, ka tie stulbie muļķi nav skolotāji, jo direktore, protams, šo epitetu bija pamanījusi un nosacīja: "Nu, ja, stulbie muļķi, protams."
• Pēc tam mēs devāmies uz izglītības pārvaldi, kur Gunta Auza mūs bezmazvai nolamāja (es ceru, ka man no viņas nekad neko vairs nevajadzēs), tad banku, tad Rīgu iesniegt visu. Quite a rush, jāsaka. Protams, mums atkal kaut kas nebija pilnīgs, bet es jau pabeidzu labojumus. Tagad tikai jānosūta el versija un rīt jāaizstāv satriecošas komisijas priekšā. Būs skarbi.
• Prieks ir par jauno Veto, In rainbows disku un salīdzinošo miera sajūtu. Turklāt mēs ar Lauru varam ļoti daudz vārīties. Un jau otro dienu es klausos gandrīz tikai M.I.A. - Paper planes. Esmu ļoti pavilkusies. Yo.