Likās, ka koronas laiks nu gan būs auglīgs lasīšanas ziņā. Sākotnēji tā varbūt arī bija, situ plaukstas par 9 books ahead of schedule, bet vēlāk, tuvojoties gada mērķim, lasīšanas prasmes aizgāja Benžaminā Batonā.
32 grāmatiņas tomēr gada laikā pieveicu (kas, šķiet, ir mans vidējais rādītājs), varbūt līdz Vecgada vakaram iespēšu arī trīsdesmit trešo, lai veidotos paralēles ar Jēzus vecumu un tā (bez sakarību meklēšanas katrā kafijas krūzē jau nu nekā), bet šajā topā tā neiekļūs, jo izlasīsies par vēlu, un arī nākamā gada ne. Paliks grāmatu limbo, lai gan būtu pelnījusi pagozēties saulītē, tā vismaz man pašlaik šķiet.
Tad nu slapja sniega un Ave Maria pavadībā desmit šī gada izcilnieces. Bāc, nu jau cik gadus pati neesmu nekur bijusi izcilniece, ehh.
10. Charles Dickens. Our Mutual Friend.
Šogad atkal bija Dikijs, un Dikijs iekrita tieši pirmā viļņa pilnbriedā, kad šķita, ka 800 lappušu garas 19. gs. grāmatas ir easy game. Dikensam viss, protams, sakrīt un savijas, un sapinas, un saritinās kamolā, bet, ai, es arī gribu mācēt tādus teikumus virpināt.
9. Oyinkan Braithwaite. My Sister, the Serial Killer.
Nu ļoti fifīga grāmata, un arī ātri var izlasīt! Māsa netīšām nogalina savus brūtgānus, ups.
8. Jia Tolentino. Trick Mirror.
Rekomendācija no Lauras. Par to, kāpēc kāzās velk baltas kleitas, par vardarbību, par realitātes šoviem un sievietes tēlu literatūrā. Varbūt nekas revolucionārs, bet labs atgādinājums un kopsavilkums.
7. Kiley Reid. Such a Fun Age.
Visticamāk, atrasta kādā no Buzzfeed sarakstiem, tagad rēgojas citos 2020. g. topos. #rasisms
6. Atul Gawande. The Checklist Manifesto.
Kolēģa rekomendācija, tagad nemitīgi rekomendēju to citiem kolēģiem. Pašai ar čeklistiem tik spīdoši vēl neiet, bet esmu ceļā, ja.
5. Rasa Bugevičute-Pēce. Puika, kurš redzēja tumsā.
Bāc, es nespēju iedomāties, ka manas acis ir arī citu cilvēku acis.
4. Ann Patchett. The Dutch House.
Kaut kā likās ļoti vizuāla grāmata. Nu, protams, pilna ar sāpītēm.
3. Bernadine Evaristo. Girl, Woman, Other.
Šī ir viena no tām grāmatām, par kurām varu teikt, ka zinu, ka man ļoooti patika, bet atceros tieši neko.
2. Ann Petry. The Street.
Šogad esmu laikam riktīgi iebraukusi #BLM tematikā. Bet šī ir no 40. gadiem, kas droši vien prasīja drosmi.
1. Doris Lessing. The Grass is Singing.
Pirmās trīs lappuses es nesapratu, kas te vispār notiek, un tad viss sāka notikt. Maza grāmatiņa, kurā ielikts tik daudz spēka.
Kaut kā tā. Daudz sieviešu un daudz par rasu konfliktiem.
Agrāk: 2019., 2018., 2017., 2016, 2015., 2014., 2013. un 2012. gada grāmatas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru