Grāmatas 2019

Re, brīžos, kad liekas, ka grūti pie kaut kā ilgstoši noturēties, varu sevi mierināt, ka šis ir jau astotais gada grāmatu tops.  Nu nav tā, ka es baigi daudz vairs lasu, jo vairāk gribas meklēt interneta robežu un iznīcināt smadzeņu šūnas, skatoties latviešu reality TV. Un vēl mazāk atceros to, ko lasu, jo, pētot burtus, visticamāk, paralēli domāju par visādiem niekiem, sevi šaustu un ārdu, nopeļu un apvainoju.

Bet desmitnieks tomēr salasīts.

10. Chloe Benjamin. The Immortalists.
Interesanta versija par to, cik ļoti katrs esam savas dzīves noteicējs un kā (un vai vispār) varam kaut ko ietekmēt. Ātri lasās. Stulbas beigas gan.

9. Julian Barnes. The Only Story.
Nācās palasīt internetus, lai atcerētos, par ko tur bija. Bet man vienkārši ļoti patīk, kā Bārnss raksta, kaut kas tur ļoti strādā.

8. Jon Krakauer. Into Thin Air.
Man riktīgi patika tā Everesta filma, kas pirms dažiem gadiem iznāca. Es tik ļoti spēju saprast to, ka cilvēks grib kaut ko izdarīt tik ļoti, ka iet pāri līķiem. Kāpēc izdarīt? Lai pierādītu kaut ko sev vai citiem, kurus tas nemaz neinteresē? Yes, please. Vai man pēc šo briesmu izlasīšanas gribētos kāpt Everstā? Nevaru atbildēt noliedzoši.

7. Ian McEwan. The Child in Time.
Normāls Makjūens. Literatūras profesors gan diez vai šo dotu lasīt kā obligāto literatūru.

6. Sally Rooney. Normal People.
Nedaudz tā kā YA, bet tomēr tā kā arī pieaugušajiem. Nav salkana.

5. Penelope Fitzgerald. The Bookshop.
"Ja pietiekami daudz centīsies, tev viss sanāks." Nu nav tā. Nav. Dažreiz vienkārši nevajag, dažreiz neveicas.

4. Martin McDonagh. The Pillowman.
Dailes teātrī reiz bija šī izrāde, kuru es noskatījos divas vai trīs reizes. Māsa noskatījās vairāk reižu. Un, kārtojot māju, meta laukā lugu, kuru es viņai reiz dāvināju kaut kādos svētkos. Nācās pievākt un izlasīt.

3. Steve Krug. Don't Make Me Think.
Šogad es beidzot sāku lasīt profesionālo literatūru, apjauzdama, ka man vairs nav 22 un es nevaru izbraukt cauri dzīvei ar pieredzes trūkumu, ko man piedod, un tukšu salmu kulšanu (ko arī, iespējams, agrāk piedeva). Negribas justies kā tumsoņai, tad nu jāprotas un jāsāk mācīties.

2. Vizma Belševica. Bille dzīvo tālāk.
Nu man nenormāli patīk Bille. Viņa ir #authentic.

1. Māra Vilde. Uldis Pūcītis. Dienasgrāmatas.
Tētis teica, ka Pūcīša pārdomas viņam esot atgādinājušas mani. Man pašai arī reizēm, it sevišķi tur, kur viņš muļķīgi iedomājās, ka varēs ar jaunām kurpēm mierīgi staigāt un neiedzīvoties tulznās.


Agrāk: 2018., 2017., 2016, 2015., 2014., 2013., un 2012. gada grāmatas.