God help the beast in me.

Man liekas, ka sirdi plosošās dienasgrāmatas (aka kā tu varēji sapist mūsu draudzību; i'm so lonely, baby; dzīve sūkā; mazliet vēl sliktas angļu valodas un citu tematu, kas skaidri norāda, cik dvēselīte ir sāpināta) vajadzētu atstāt tur, kur tām ir vieta, tas ir, četrpadsmit gadu vecumā.
Ja cilvēks ir iegājis trešajā gadu desmitā, tad šāda jūtu izlikšana uz papīra datora šķiet mazliet, hmm, smieklīga (Marija Zeltiņa, kuras dvēseles ir daudz vecāka par viņas ķermeni, noteikti tā nedarītu)? Tas ir, to var izdarīt daudz labāk. Vispār es pārdomāju: turpiniet, turpiniet vien, par papildus C vitamīnu es tikai priecāšos!

The Earth could turn and crash, and burn.

Mans šīsvasaras mērķis ir sasniegt vidējo ātrumu 25 km/h, braucot ar riteni. Es zinu, ka tas nav baigi daudz, it īpaši tādēļ, ka es pa šosejām lielākoties dīdos, bet man personīgi tas būtu kaut neliels apliecinājums tam, ka mans nesportiskums vairs nav tik briesmīgs.
Pašlaik es svārstos starp 22-24 km/h atkarībā no dienas, garastāvokļa, laikapstākļiem, Mēness pozīcijas un citiem X. Kopš sāku ākstīties ar skriešanu, mana performance ciklēšanā ir gājusi uz leju, par ko es nudien neesmu sajūsmā.

Otrs mērķis ir pieveikt 100 km vairāk vai mazāk non-stop'ā. Pagaidām maksimālais ir bijis 60 km: Jelgava-Iecava-Jelgava, Iecavā paņemot ~10 min pauzīti, lai nopirktu ūdeni un mazliet atvēsinātos, bet pēc tam iekuļoties krusā, drausmīgā vējā un lietusgāzēs.

Jāpiemin, ka sāku braukt aprīlī no absolūtas nulles, un pirmajā izbraucienā nominu apmēram 3 km (!!!), kas man šķita gandrīz vai nāvīgi. Tagad pašai smiekli nāk par savu tizlumu.

Different shades of blue.

Man jau patika, kā vakar jaunajā TV3 pārraidē Gandrīz ideālas vakariņas Ingus Ulmaņa vārdu visi dalībnieki, ieskaitot aizkadra balsi Artūru Skrastiņu, locīja, kā nu pagadās: ciemos pie Ingusa, Ingusam skaista māja, redzu Ingusu.
Būdama vislieliskākā ģimene pasaulē, paši sasmējāmies par saviem stulbajiem jociņiem, aka, iesim uz tirgusu pirkt medusu, bet pēc tam uz cirkusu dzert alusu.

Runājot par pašu raidījumu, nav slikti, vien tracina Skrastiņa asprātīgie komentāri (citiem gan patīkot), gribu redzēt vairāk gatavošanas un precīzākas receptes (šim gan īsti jēgas nav, ņemot vērā, ka 99% no tām man nederēs), nepatīk, ka tāds haoss (esmu pieradusi pie Zvanij Uzhin, kur raidījuma vadītāji visu kontrolē), kā arī pietrūkst žultainu komentāru par ēdieniem, bet tas jau par daudz prasīts, ņemot vērā, kāds pīļu dīķis ir Latvija. Īsti nevaru izdomāt, vai labāk gribētu skatīties, kā gatavo Fedja no Ludzas, vai tomēr ielūkoties slavenību mājās.

What's for lunch?

 Tiem, kam patīk kulinārie raidījumi, ir obligāti jāskatās French Food Safari:



Neskatoties uz manām pašreizējajām attiecībām ar gaļu, šis bija ļoti estētisks un siekalas producējošs raidījums (pirmā sērija, tas ir). Labi, bez zivju ciršanas un govju kautķermeņiem varēja arī iztikt, lai gan, ja nerāda raustīšanos/bļaušanu/pašu nogalināšanas procesu/necilvēcīgos turēšanas apstākļus, ir diezgan grūti asociēt uz dēlīša esošo produktu ar dzīvu radību. Vismaz man.

It's such an easy game.

Mazliet lasu Blinkenas Latviešu interpunkciju un nespēju, nespēju pieņemt tos visus verbus, adverbiāļus, predikatīvās konstrukcijas, atributīvus un ko vēl ne. Vai tiešām darbības vārdi un īpašības vārdi, apstākļi, apzīmētāji un citi teikuma locekļi/vārdšķiras vairs neeksistē?
Droši vien šāda prakse tiek piekopta kopš sendienām, bet kamdēļ tad skolā mums nemācīja šādus terminus? Es tos spēju saprast tikai tādēļ, ka divus gadus esmu cītīgi apguvusi angļu normatīvo gramatiku, bet pieļauju, ka daudziem par šo vārdu nozīmi (nozīmēm?) nav ne jausmas. Man pašai likās, ka es šo to no latviešu valodas sajēdzu, bet šī grāmata lasāma gandrīz kā Ķīnas ābece.

Lūk, neliels piemērs: "Ja teikumā nav pronominālo vai adverbiālo jautājuma modalitātes rādītāju, bet jautājuma modalitāti galvenokārt izsaka jautājuma intonācija un dažādi modālie vārdi, modālās partikulas un partikulu kopas [..]."

Vienkārši say what?

Un valodnieki vēl bubina, ka, lūk, datoriķi gan to valodu piesārņo ar saviem stārtiem, failiem un kompjūteriem.

Set me on fire.

Secinājums ir tāds, ka es māku mācīties ((c) Marianna). Tas, šķiet, ir mans vienīgais talants.

Ar katru sesiju pieaug bailes par to, ko es darīšu dzīvē, kā tas viss nokārtoties, kā es kaut kad atradīšu darbu/kāpšu pa karjeras kāpnēm (nav jau tā, ka es kaut ko esmu meklējusi, bet es vienkārši nejūtos pietiekami spējīga/pietiekami daudz apguvusi, es negribu darīt darbiņu slikti, bet citādi jau iemācīties nevar, kā vien darot), kā es piepildīšu visus tos savus bērnības sapnīšus un domiņas (jo reāli es visu mūžu esmu gribējusi būt bagāta, hahah, tā nu tas ir, citi bērni par to varbūt nesapņoja, bet es gan; nauda laimi nenes, I know that, bet es gribu atļauties visādas lietas), jo kuram gan vajadzēs tos manus desmitnieciņus DZĪVĒ. Nevienam, nevienam. Varēšu vien izdrukāt sekmju izrakstu no LUISa un piekārt tualetē pie sienas. Man negribas iekļauties tajā statistikā/pierādīt to stereotipu, kas vēsta, ka cilvēki, kuri labi mācās, dzīvē nekur netiek, bet tie, kas prot izbraukt, tiek tālu. Man pietrūkst visu to svarīgo īpašību, es nespēju būt negodīga/nekaunīga/netaisnīga. Nevaru, nu!

Visādi mani klasesbiedri, kurus es izvilku cauri vidusskolai, jau strādā, rīkojas, dara, pelna, ir patstāvīgi, kamēr es tikai sēžu vecākiem uz kakla (nav gan tā, ka man tas nepatiktu, oh, snap; protams, visi strādājoši gan rauktu degunus, jo kā gan tā var), jo ar manu 70Ls stipendiju es pat sev buržujēdienu nevarētu nodrošināt. Protams, ja es strādātu, tad mani rezultāti nebūtu tik labi, bet man, sasodīts, patīk būt tajā mācību procesā iekšā, nodoties studijām, visu darīt mierīgi, nevis pa galvu, pa kaklu rauties, pelnīt labās atzīmītes un tiekties uz sarkano diplomu (there, I said it, jā, es to gribu, lai gan vēl jau man 2 gadi priekšā visu sačakarēt; droši vien es tikko džinksoju savu iespēju).

Viss. Ceru, ka šī vasara neizvērtīsies skumja.

Quote of the day 2

L: 'Jo, kur esam mēs, seko ballīte!'

Tāds sarkasmiņš vienkārši, TIK sulīgi, esmu sajūsmā!

All kinds of crap.

Ja cilvēks 20 gadu vecumā joprojām burta v vietā lieto w, tā jau ir diagnoze.

I noe, rite?

Tagad man ir laiks noskatīties visus pēdējā pusgada-gada laikā iznākušos chick flick'us.

A simpleton could see.

Latvieši ir apsēsti ar priedēkļu pievienošanu darbības vārdiem. Kas vainas vārdam restaurēt? Kāda mārrutka pēc ir jāsaka atrestaurēt?

Eternal flame.

Gandrīz aizmirsu: es taču šodien pateicu nē.
Laikam tas mans izpalīdzīgums sniedzas tik tālu, kamēr man nav jāpiepūlas.

No good.

Ir sācies jaunais So You Think You Can Dance, kas nozīmē tikai vienu: jaunu mūziku man.
Liriskas, skumīgas, skaistas, spēcīgas dziesmas sieviešu izpildījumā (kaut kā tādas dziesmas ir ļoti populāras šajā raidījumā). Kā, piemēram, šī.

Up in the woods.

I: 'Nē, humuss joprojām ir tikpat negaršīgs, cik agrāk.'
G: 'Humoss - humuss ir augsnes auglīgā daļa or smth.'
I: 'Tas arī garšo pēc augsnes auglīgās daļas.'

Moi, je suis stupide!

 Oi, nevaru, hahahaa.

Savukārt pulksten 9.15 saņemts iesniegums no 1992.gadā dzimušas jaunietes par to, ka viņai Raiņa parkā kāda nepazīstama meitene izrāvusi pieaudzētos matus. 
/Zemgales Ziņas. 14.06.2011.

$$$

Tas, ka man visiem gribas izpalīdzēt, norāda uz uzmanības trūkumu/izmisīgiem centieniem pievērst sev uzmanību/vēlmi pēc atzinības?

All day long.

Tagad skatos visādus seriālus (jo sesija ir galā!), kurus sezonas laikā atmetu, jo man bija baigā apņemšanās samazināt seriālu patēriņu/tie bija garlaicīgi (kas gan parasti mani neatturēja no to skatīšanās; ja reiz iesākts ir, tad jāskatās). Tā kā tos es izmetu no sava grafika, šobrīd, protams, ir grūti atkal sameklēt skatāmo materiālu.

Gribu kaut kādus sitcom'us vai flashy dramas, nekādus dakterīšus un sīesai.

Dienas kā dienas.

Par mani:
-rakstu tikai ar pildspalvu;
-nelietoju siltos dzērienus;
-izmantoju pārāk daudz deminutīvu.

Dumb as a door knob.

-Why are you dressed as a Saxon? -I don't know. -Are you planning on being Beowulf's girlfriend?

Don't you fool around!

Tad, kad man līdzi velkas visādi mājasdarbi un citi darbi, es varu stundām vienkārši sēdēt pie datora un blenzt tukšā ekrānā, refrešot tviteri ik pēc piecām minūtēm, 50x pārbaudīt draugus un lasīt stulbas diskusijas, un tas man šķiet ļoti aizraujoši.

Tad, kad beidzot nav jādara nekas (jo sesija ir gandrīz galā), man pēkšņi ir ļoti garlaicīgi, es nezinu, kuras interneta robežas meklēt, ko darīt. Ceru, ka šitā nebūs visus trīs mēnešus, negribas atkal vasaru, ēm, papist (pardon my French). Viss beigsies ar to, ka es sākšu mācīties spēlēt klavieres labprātīgi.

Tell me so that I understand.

Uzrakstīju ~6 teikumus; izrādījās, ka trīs no tiem beidzas ar un tā.
Ai, ai, ai.

Heaven and Earth collide.

Vispār Andrim Kivičam labi sanāk tā aktierbūšana (jā, es skatos Būt mīlētai, bite me, tur ir ļoti karsts Normunds Laizāns); viņš tēlo ticami (varbūt viņš vienkārši tēlo sevi?).
Diez scenāristi (nu, tie, kas raksta tekstus) ir tie, kas liek viņam runāt tik nepareizi, vai arī viņš improvizē & runā tā, kā to darītu ikdienā?


Par Agnesi Zeltiņu runājot, šķiet, ka viņa ir īstajā vietā, bet nepamet sajūta, ka Santas tēls ataino viņas patieso būtību.

King James couldn't spell.

Es zinu, ka šogad jau esmu daudz dabūjusi, līdz ar to gribēt vēl ir gandrīz vai nepieklājīgi, bet, kā saka, gribēt nav kaitīgi, un es gribu jaunu ritenīti (o, varbūt arī es Ziemassvētkos varētu aizsūtīt savu lūgumu uz 'Karsto vēstulīšu laiku', jo tur jau tagad cilvēki prasa visu ko kāpēc gan es nevarētu norādīt konkrētu riteņa modeli un tā?). Tam varbūt pat īsti nav pamatojuma (jo mans jau strādā, un tas, ka ātrumi pārslēdzas patvaļīgi vai, pa trepīti braucot, izkratās visi iekšējie orgāni, vai, pāri dzelzceļa sliedēm braucot, tas grab kā pajūgs, nav nekas liels, jo principā braukšanai netraucē), bet apetīte rodas ēdot. Un man acīmredzot pašai šķiet, ka es esmu tagad baigā braucēja, tāpēc man pienākas attiecīgs rumaks, hahh.
Un tas, ka man patīk smalkas lietiņas, nevienam nav noslēpums (vispār visi manā ģimenē ir tādi pieticīgi cilvēki, es vienīgā ar princešu asinīm laikam).

Better to reign in Hell, than serve in Heaven.

You were checking me out, weren't you!?
Tā bija pārbaude, vai ne?

No funny business.

Geoffrey: '[..] yada, yada, yada, I'm gonna give the list to the written woman. I should probably know her name. What's her name?'
2A: 'Garškrievisksvārdsuzvārds.'
Geoffrey: 'Oh, ok. I'm gonna call her the written woman.'

Don't give me that BS.

Jaunajam prezidentam steidzami vajadzīgas privātstundas latviešu valodā.
Variet, sakiet, šo te, kad (un tas viss kādas minūtes laikā saklausīts) - nemēģiniet man iestāstīt, ka tas ir stresa dēļ.

Quote of the day.

G: 'Te smaržo pēc bulciņām!'

M: 'Te smaržo pēc celulīta un taukiem.'