2011-04-30

Cuttings and prunings.

Dažreiz uzslēdzu What Not To Wear, un tajā raidījumā Steisija un Klintons vienmēr vārdus pants un trousers, un jeans lieto vienskaitlī: "This would go great with a black pant."
Gramatiķi saķer galvas!

No šī atklājuma gan laikam term paper nesanāks, hahh.

Ā, un vēl (jo man ir slikts garīgais un gribas kašķēties): cilvēki, lose un loose nav viens un tas pats!!! Tie pat nav vienas vārdšķiras vārdi!

2011-04-29

Crazy little thing called love.

Labi, es no attiecībām neko nejēdzu, bet to, kāpēc puikas nes meiteņu rokassomiņas, es nespēju saprast! Nu, (hmm, te komatam jābūt?) nesver tās somas 10 kg (izņemot Mannas, protams, haha), turklāt var redzēt, cik tā soma pilna/tukša, tā ka šis arguments neder. Varbūt tādēļ, lai zagļi nemēģinātu atņemt? Vai arī tas ir tipa 'tautiets vedīs visu mūžu' žests?

Tāpat jau zinu, ka savam vīram likšu stiept savu clutch-bag un par bērnu runāšu daudzskaitļa pirmajā personā.

Kā tētiņš teica: "Nekas, beigsies pirmā fāze, un dāma stieps ne vien savu, bet arī kundziņa somu."

2011-04-28

Kas citam bedri rok...

Vienmēr mēdzu smieties, ka cilvēki neatšķir piece no peace. Bet šodien, kad biju uzrakstījusi 'issues of war & piece', tikai pēc kādas minūtes apjēdzu, ka gluži tā vis nebūs pareizi.

2011-04-27

Oh life is bigger, it's bigger than you.

Cik forši, tikko kaut kur izlasīju vārdu klausabls :)
Kā man patīk šitādi jociņi ar latviešu valodu  (žēl tikai, ka cilvēki pa lielam to nesaprot un sāk bliezt visādos sacerējumos un esejās skolā).

2011-04-26

You ain't seen nothin' yet!

D vīram vajadzēs noteiktas formas nagus, es kā pirmo prasību laikam ierakstītu labu zobu gēnu.

The One in Vegas.

'You haven't heard the chorus yet!'
Tu vēl neesi dzirdējis koristus!

2011-04-25

The day the earth stole heaven.

Ja vēlreiz izlasīšu vārdu gribās, es laikam eksplodēšu.

2011-04-24

I'll catch you anyway.

Dažreiz liekas, ka grūtākais vārds angļu valodā ir definitely.
Ne jau tikai tiem, kas apgūst šo valodu kā svešvalodu, bet jo īpaši native speakers.
Rādās, ka man kāds piekrīt.

Nu, un vēl jau, protams, arī šis ir tāds tricky bit (M par šo ieminējās, un jāpiekrīt vien ir).
Ross: It was 5:30 in the morning, and you had rambled on for 18 pages. Front and back! Oh-oh-oh, and by the way, Y-O-U-apostrophe-R-E means 'you are.' Y-O-U-R means 'your!'

Tā kā nav jau tā, ka latvieši vienīgie neprot uzrakstīt pareizi savas nostalģijas, abonementus, pubertātes un taksofonus.

This is not my sandwich!

Vakar mazliet paskatījos "Čārliju un šokolādes fabriku" un caur visu tulkojumu izdevās man sadzirdēt, kā Veruka Solta, būdama no Britijas, izrunā vārdu squirrel un kā to dara pats Villijs Vonka.
Ir, ir atšķirības, Čārlijs to neizdomāja.

Bet man tik ļoti gribējās opciju 'noņemt latviešu tulkojumu'.

Vispār: Villija Vonkas personality=WIN!

2011-04-22

I think I might have heard you.

Foršs Viktora Avotiņa raksts par latviešu valodas lietām.

Īpaši pievienojos šim:
"Mani nesatrauc tas, ka, piemēram, Miroslavs Kodis TV runā samērā tehniskā latviešu valodā, bet gan tas, ka vairāki viņa latviešu kolēģi elektroniskajos medijos jau runā latviski sliktāk par viņu. Miroslavs apliecina krievu cilvēka (viņš gan, cik sapratu no 100g kultūras, ir polis) panākumu latviešu valodas lietošanā, bet viņa kolēģi (drīzāk 90% publisko personu, ja ne vairāk) – bezatbildību pret savu valodu. Ja latviešu politiķiem latviešu valoda būtu bijusi tādā godā, kā šiem tīk par to izteikties, tad latvieši vairs netaisītu politiku uz bailēm un būtu tikuši vaļā no iemīļotās upuru lomas, bet krievu valoda te nebūtu vairs politiskas opozīcijas, bet gan kultūrautonomijas un sadarbības instruments."

Tajā pašā 100g kultūras Pliners lieliski pamatoja, kādēļ šī ideja pašlaik nav īstenojama/ir visnotaļ muļķīga. Pirms tam nebiju par to aizdomājusies.

2011-04-21

Like there's no tomorrow.

CILVĒKI, KAS AR JUMS/MUMS NOTIEK???

Kad iedomājos, ka mēs 5 gadu vecumā vienas pašas uz bērnudārzu gājām, aš šķērmi kļūst.
Un pagalmā spēlējāmies bez uzraudzības līdz tumsai un tumsā pat.

2011-04-20

Kā slapji palagi izkārti mākoņi.

Man liekas, ka esmu atklājusi visskaistāko dziesmu latviešu valodā (tā gan man šķiet ikreiz, kad kaut ko smuku dzirdu, bet šī nudien ir liekama vienā plauktiņā ar Hospitāļu ielas Atkāzām un Jauna Mēness Nemanot).
To gan tikai šodien pirmo reizi dzirdēju, bet uzsita pa īstajām stīgām, un nu es nevaru atdzerties.

Noklausīties var te.
Izpilda Gaujarts, vārdi ir Raiņa (un te es nolieku visu savu riebumu pret šo latviešu dievināto dzejnieku), dziesmu sauc Drebošā sirds

Vajag sākt klausīties priecīgākas dziesmas, citādi 90% manas mīļmūzikas ir minorā.


2011-04-19

U so fine.

Esam tik tālu nodzīvojušās, ka vairs nezinām, kā pareizi iesākt e-pasta vēstules latviešu valodā!

2011-04-17

I think about things I really don't wanna know.

Tētis: "Uzmanieties, ka dzeltenais maisiņš neaizlido!"
Mēs ar māsu reizē: "Tur iekšā tas sūds, neaizlidos!"

Jā, tas laikam ir Ķiršu māsu mīļākais vārds, hahh.

And some things, they stay the same.

Lasu trīs četras grāmatas uz maiņām:
1. The Language Wars: A History of Proper English (Henry Hitchings; gandrīz kā Henry Higgins no 'My Fair Lady') - reāls cepumiņš tiem, kam interesē angļu valoda;
2. Hologrāfiskais Visums (Maikls Talbots) - murr, fizikas lietas, nesaprotu, bet sajūsminos;
3. Nelabums (Žans Pols Sartrs) - te es pagaidām neko nesaprotu, bet tā laikam arī ir domāts;
4. Confessions of a Working Girl (Miss S) - humpalu romāniņš: prostitūta stāsta par savu darbiņu; kaut kas līdzīgs 'Secret Diary of a Call Girl'.

Kā redzams, neesmu īpaši consistent savā grāmatu gaumē. Bet visam jābūt līdzsvarā.
Un tikko pabeidzu 'Gulivera ceļojumu' bērnu versiju. Vēl jau kaut kur iesākts mētājas Noziegums un sods, kā arī The Great Gatsby. Bet tos kaut kad vēlāk.

2011-04-16

Like time, there's always time on my mind.

Šodien pastā neapkalpoja bez rindas un paskatījās pasi :(
Jūtos aizmirsta - agrāk mani pēc uzvārda zināja un mantas deva ārpus rindas.
Neko darīt. Pēdējā laikā man adresētos sūtījumus izņem kāds cits & vispār vairs tik bieži nepasūtu lietas (vai arī tās atceļo pa taisno uz pastkastīti).

2011-04-15

Chemical love.

Sports=endorfīni 
Tik ļoti JĀ!

Vakar sanāca mazliet padraudzēties ar dūdiņām 'n' stuff, tāpēc šodien (pēc Svaru principa, protams, jo visam jābūt līdzsvarā (gandrīz kā Tranzīta dziesmā)) es biju moody, cranky un visi citi sliktie īpašības vārdi, kas apzīmē nelāgu garastāvokli. Gribējās tikai čīkstēt un sūkstīties par dzīvi, domāt sliktas domiņas, bēdāties, cik ļoti man nav visādu labu īpašību un harizmas, un draudzīguma, nu, kā jau parasti.

Bet tad es mazliet pabraucos ar ritenīti. Un šobrīd esmu happy as a clam (labi, tā jau būtu hiperbola, bet es esmu visnotaļ priecīga & viss ir labi)!
Prieks skatīties, ka ar katru reizi es varu mazlietiņ vairāk un ilgāk, un ātrāk (varbūt mani sapņi & mērķi nemaz nav tik neiespējami). Varbūt vienkārši vajag katru vakaru lietot alkoholu, tādā veidā uzlabojot performanci, haha.
Vispār mana dubultā kilometrāžas uzskaites sistēma atšķīrās par apmēram 1,5 km. Velodators uzrādīja vairāk, savukārt EndoMondo (kas ir frikkin' lieliska programma, žēl tikai, ka pēc mēneša man gprs vairs nebūs par velti, tātad kaut kas cits jāizdomā) - mazāk; domāju, ka otrais ir precīzāks, jo tur kaut ko ar internetu dara un kartes uzrāda. Labi, tas arī nav tik svarīgi, galvenais, ka tieku uz priekšu un progresēju.

Vienīgais mīnuss - mana derrière nespēj pierast pie velosēdekļa, līdz ar to man drīzāk piekūst nevis kājas, bet, ēm, kaut kas cits.

12 days of solitude.

Rasma, vai tiešām vienīgais veids, kā izskaidrot stock comparison as cold as ice, ir to sasaistīt ar sexual response?
Kaut kā mums tā vecumu starpība ir mazliet par lielu, lai mēs justos ērti, to klausoties.

2011-04-12

We're going down!

Tētis: "Nu, uz kuru veikalu brauksim? Rimi? Varbūt uz Elvi, tur taču ir humpalas, mammai noteikti gribas - "
Mamma: "Es nekur negribu, neesmu tādā kondīcijā, lai kaut kur ietu."
Tētis: "Nu, tu tieši pēc humpalistes izskaties, tad jau mierīgi vari iet!"


Tētim labi joki sanāk.
Svētdien viņš, ieraudzījis, ka māmiņa pie žurnālu stenda šķirsta žurnālīti, pienāca man klāt un sacīja: "Šis fiksi jānobildē un jāsūta 'Mobilajam reportierim': tāpēc valstij tā neiet, ka pensionāri lasa žurnālus veikalā, bet nepērk! Varbūt jaunu telefonu dabūšu!"

Waiting for a sign.

2012 Pirms 3 stundām un 31 min
Noliktais laiks tuvojas.

.» 2012 Pirms 2 stundām un 5 min
sāc jau iet uz kapiem.

Nevaru, hujeju, haha.

2011-04-11

Just like you said it would be.

Šodien netīšām paskatījos 'Tautas balsi', un tajā viens čalis sūdzējās, ka, lūk, viņam, nabadziņam, ir jāmaksā par ieeju klubā, kamēr dāmas ballējas par velti.
Šeit ir atbilde, kāpēc.
Un vēl taču ir jāpērk kleitas un tušas, un lūpu krāsas, un acu ēnas, un kurpes, un zeķubikses!

No otras puses, es pat viņu saprotu, jo sievietes taču mūždien čīkst par diskrimāciju, nevienlīdzību, etc., tad kādēļ viņām izbaudīt šādas priekšrocības?

Atkal, ja šis pats puisis uz ballīti dodas ar meiteni (uz mežu ar malku gan neiet, bet gadās jau), un vīrieša 'pienākums' taču ir izmaksāt (nezinu, kā diskriminētās sievietes attiecas pret šo), tad viņam ir pat izdevīgi, ka vismaz nav jāšķiras no dubultas summas.
Kamēr citi cilvēki unī mācās augstāko matemātiku, taisa eksperimentus vai risina kāzusus, mēs rakstām vārdiņu diktātus.

2011-04-10

Voulez-vous venir?

Mūždien likās, ka briti ir tie, kas saka [ɜːrb], jo viņi jau parasti, manuprāt, lietas izrunā the French way (es gan nebrīnītos, ja patiesībā tā nav), bet Paul Bettany (kas šo joku esot gan nošpikojis no Eddie Izzard, lai kas tas arī būtu (found him! he's good!)) apgāza manus uzskatus.



[0:45] "You say o'regano [ɔːˈregənoʊ], we say ore'gano [ˌɒrɪˈgɑːnəʊ], you say tomato [tə'mtoʊ], we say tomato [təˈmɑːtəʊ], you say herb [ɜːrb], and we say herb [hɜːb] because there's a fucking H at the beginning of the word!"



2011-04-09

We will be very...taupīgi.

 Tiem, kam liekas, ka prot taupīgi  un ekonomiski iepirkties, vajag noskatīties "Extreme Couponing"!



EX-EP01 by samiam2546

Ja par pirkumu ~550 dolāru vērtībā var samaksāt mazāk par 6 dolāriem... es pat nezinu, ko teikt.
Protams, jautājums, vai cilvēkam mājās ir nepieciešamas 62 pudeles sinepju, 100 trauciņi jogurta (laikam viņu jogurti ir viena vienīga ķīmija, jo cik ilgi tādi var stāvēt un nesamaitāties?) un vesels skapis dažādu konservu bundžu, paliek atklāts.
Man jau šķita, ka mēs mazliet trakas esam, ka nopērkam 20 bundžas turku zirņu, kad ir atlaides, lai vienmēr varētu uztaisīt humosu.

Gotta get down on Friday.

Rebecca Black sava hita 'Friday' sākumiņu nošpikoja no Gustavo 'Jautājuma'!

7am, waking up in the morning
Gotta be fresh, gotta go downstairs
Gotta have my bowl, gotta have cereal
Seein’ everything, the time is goin’
Tickin’ on and on, everybody’s rushin’
Gotta get down to the bus stop
Gotta catch my bus, I see my friends.




Es pieceļos no rīta, izkāpju ārā no gultas, 
Saģērbjos, nomazgājos.
Izeju ārā no mājas,
apeju ap stūri 

Nostājos pieturā [..].

2011-04-08

N'importe qui, n'importe quand, n'importe où.

Man patīk ieradumi un rutīnas.
Patīk svētdienās skatīties 'Māmiņu klubu' (manuprāt, šo raidījumu vajadzētu spiest skatīties dūdiņām tā ap 13-14g., jo tas noteikti (labāk par dzemdību un abortu video veselības mācības stundās) liktu padomāt par izsargāšanos vienmēr), tad 'Garšu laboratoriju' un pēc tam - 'Sirmā ēdienkaratē'. Tas nekas, ka man nav bērnu & ka es neēdu gaļu un citas lietas, līdz ar to ne viens, ne otrs, ne trešs raidījums man īsti neder, es tāpat skatos, jo pierasts.

Tagad es piektdienās esmu sākusi skatīties 'Karalisko anekdošu turnīru', lai gan visas anekdotes pirms tam ir lasītas vai nu draudziņu 'runā' sadaļā, vai nu tās vienkārši ir tizlas (ar retiem izņēmumiem). Bet vismaz ir mērķis piektdienā. + man tomēr Latvijas aktieru scēna patīk un interesē.

Gulēt eju agri un ceļos salīdzinoši agri (pat (,) ja gulēt eju vēlu, ceļos salīdzinoši agri) neatkarīgi no nedēļas dienas.

Ceru, ka veloizbraucieni (jā, es sāku braukt, tā ka neesmu pilnīgi norakstāma!) arī kļūs par ieradumu, kas organiski iekļausies manā laiskajā dzīvītē. Derētu tomēr ieviest vēl ko, jo seriālu pļaujas laiks tomēr ir beidzies, līdz ar to ir daudz brīvu stundu, kuras varētu aizpildīt, nemeklējot interneta robežu.

Storm in a teacup.

Diezgan forši iznāca man šonakt.
Guļu mierīgi, ārā vētra (mums ir skārda jumts, kas darbojas kā pastiprinātājs), bet kaut kad tumsā pamostos. Jūtu, ka palags tā kā slapjš vietām, sega tā kā slapja vietām. Nesaprotu, kas notiek sākumā (man it kā problēmu ar urīna nesaturēšanu nav), bet pēc brītiņa attopos, ka ūdens nāk no griestiem. Pil arī kaut kur uz grīdas, bet tas mani īpaši nerausta, jo es uz grīdas neguļu.
Sameklēju kaut kur uz tās pašas grīdas tukšo putras bļodu, ko nolieku uz gultas (tecēšana galvenokārt notiek tieši gultas vidū), lai ūdens neturpinātu mērcēt manu guļvietu, pati iespiežos pie sienas, lai šo bļodu savukārt neapgāztu pa miegam.
Taisos jau tā kā aizmigt (iespējams, aizmiegu un pamostos, tik smalki nezinu), kad man kaut kas sāk pilēt uz sejas. Iespēju robežās pabīdu seju uz citu spilvena daļu, taču pēc ne pārāk ilga laiciņa arī tur sāk pilēt. Pārvelku segu pāri galvai, taču tā nav aršana.
Nekāda ilgāka pagulēšana nesanāca man.
Kamēr pārbaudīju internetus, ūdens veiksmīgi nopilināja man plecus (un tā 4 realz). Pil joprojām - visi žurnālīši, kas mētājas uz gultas, izskatās lieliski, tikai nē.Vispār jau skaisti - lietus istabā.

Labākais jau ir tas, ka griesti tek tikai manā istabā vai pie manas istabas. Pārējie vienmēr ir drošībā. Sodība, nu!

2011-04-06

Dancing in the waves of sound.

D ir komunikabla, bet nedraudzīga, savukārt es - draudzīga, bet nekomunikabla. L ir gan draudzīga, gan komunikabla. Tā mēs kaut kā jau 7 gadus mākam saprasties. Forši, prieks un tā.

Bet tā šovakar reāli draudzīgi, vaigi sāp no smiešanās (meitenēm arī sanāk labi joki), es nezinu, kā es bez dūdiņām tik ilgi...

2011-04-05

There, there.

Kaut cik produktīva spēju būt vien dienas pirmajā pusē. Vakars nav mana stihija.

Un man riebjas taisīt prezentācijas: atmiņas no vidusskolas, kad vienmēr visu nācās izdarīt citu vietā, līdz ar to tagad vispār negribu ķerties tām lietām klāt. Bet izvēles nav.

2011-04-04

You're my favourite flavour.

Braucu šorīt vilcītī pirms pusastoņiem, sēžam seši cilvēki, pieci no viņiem guļ, es kūkoju un skatos apkārt (protams, kad esmu izpildījusi gramatikas mājasdarbus, kuru darīšana vilcienā veicas ļoti labi un ātri). Vismaz man mazliet smieklīgi pētīt knābāšanas stilu & neparastās sejas izteiksmes.


Laikam gulēt transportos tā arī nekad neiemācīšos. Tāpat kā viesnīcās, viesos, teltīs un citās vietās (bet tur vismaz tāds periodisks miegs notiek). Labi, man arī sleeping in skaitās līdz astoņiem pusdeviņiem rītā. Neskatoties uz to, ka neko nedaru, man nepatīk tā sajūta, ka visa diena palaista garām.

Tā kā mašīnās es neguļu, esmu laba kompanjone braukšanai naktīs/agros rītos, jo jūtos atbildīga par šoferi (salielīju sevi, hahh). Parasti dziedu līdzi visām dziesmām, kurām zinu (vai nezinu) vārdus.

Vēl par transportu runājot, šodienas ģeniālā frāze: "Braucu trolejbusā, blakus man smird cilvēki." /M

2011-04-03

This is not a competition... but I'm winning.

Franču valodā jāuzraksta maziņš stāstiņš par Latviju, lai (fiktīvi) vilinātu frančus šeit atbraukt. Jārunā par des conditions de vie un les habitants. Neko labu nevaru izdomāt, jau trīs dienas atlieku šī nieka izpildi. Būtu vēl par dabu un dziedāšanu jārunā, bet ko man šeit teikt - netērējiet naudu āfrikām un kambodžām, brauciet paskatīties, cik slikti var dzīvot Eiropā?

Quiet is the new loud.

Laikam atradu sev vīru, khhh.


Man ideāla otra puse būtu tāda pati kā es — ar izteikti melanholisku temperamentu... man šķiet, ka mēs varētu labāk un dziļāk (ehm, nu, emociju ziņā) saprasties. Bet ir viena problēmiņa: ja viņa ir tāda pati kā es, tad mīl vientulību, pa pasākumiem nestaigā, un mēs nekad nesatiksimies. Kaut kā tā. /qgmr101

2011-04-02

Karogs, kas mūžīgi plīv.

Žēl, ka Latvijā izzūd galda dziesmu kultūra - jaunā paaudze vienkārši tās dziesmas nezina (un ne jau tikai mēs, jaunieši, bet arī mūsu vecāki, kuri vēl ir jauni). Nu, man vēl ir diezgan paveicies, jo visu mūžu esmu bijusi kompānijās ar veciem cilvēkiem, kuri zina visas labās dziesmas (un te ietilpst gan tautasdziesmas, gan raimondi pauli, gan netīrās, kā arī visas pārējās), līdz ar to kādu saujiņa arī man ir pielipusi (patiesībā atpazīstu es diezgan lielu daļu (kā man pašai šķiet), bet vārdus lielākoties zinu tikai pa kādam pantiņam/rindiņai). Bet kur tad es likšos ar šīm vājajām zināšanām, ar ko kopā dziedāšu, ja mana vecuma cilvēkiem nav pierasts zināt vārdus 'Dažu skaistu ziedu' un tai pašai 'Strauja, strauja upe tecēj''? Pat mūsu ģimenē šādas izdziedāšanās reizes kļūst aizvien retākas, bet man negribas aizmirst visu to, ko es zinu, jo repetitio est mater studiorum.

Going wrong.

Pagadījos šodien 'Daugavas' veikalā, un māsa paņēma bukletiņu.

"Esi radošs - DAUGAVAS pienā ir 100 dažādu uzturvielu [..]."
Be creative - DAUGAVA milk contains 100 various adjuncts [..].

Veru vaļā savu Macmillan English Dictionary, bet nemāku atrast, ka adjunct=uzturviela :(
Varbūt vienkārši mana vārdnīca nav uzdevuma augstumos.


2011-04-01

Kad mēs augām...

Vienā no savām mūžīgajām kurpju kastēm atradu šo:
Lūk, tā toreiz bija manta. VIP yo-yo (21.gs. dzimušiem cilvēkiem, iespējams, nav ne jausmas, kas tas ir). Tas bija pirms kādiem 10 gadiem, nē, domāju, ka vairāk, vismaz 12. Šo lietiņu varēja iegūt, ja apēda 10 snikerus, kuru iepakojumus pēc tam Statoil varēja samainīt pret to. Tagad šķiet, ka 10 snikeri - tas jau ir kā 2 pirkstus apčurāt, bet es vēl kā šodien atceros, cik rūpīgi krāju santīmus, lai tos varētu nopirkt, jo gribējās tik ļoti to yo-yo, ka pilnīgi acīs koda (veikalā bija nopērkami arī parastie snikera yo-yo, bet tas taču nav tas!), bet 30 sant. gabalā uz toreizējo ienākumu fona nebija tas pats, kas tagad. Abas ar Līvu sakrājām iepakojumus un pēc tam dienām neizlaidām savus dārgumiņus no rokām.
Komplektā nāca arī triku grāmatiņa (viens no tiem bija ar nosaukumu 'suņa staidzināšana' vai kaut kas uz to pusi), kura diemžēl man saglabājusies nav. Šodien gandrīz stundu pie televizora dīdīju šo spēļmantiņu, forši.

Pas si fous!

Gribu kādu dienu pastaigāt pa Rīgas muzejiem. Nav jau tā, ka es neesmu nekur bijusi (domāju, ka galvenos noteikti esmu apmeklējusi), taču tas lielākoties ir bijis tik ļoti sen, ka es neko vairs neatceros.