[0:45] "You say o'regano [ɔːˈregənoʊ], we say ore'gano [ˌɒrɪˈgɑːnəʊ], you say tomato [tə'meɪtoʊ], we say tomato [təˈmɑːtəʊ], you say herb [ɜːrb], and we say herb [hɜːb] because there's a fucking H at the beginning of the word!"
2011-04-10
Voulez-vous venir?
Mūždien likās, ka briti ir tie, kas saka [ɜːrb], jo viņi jau parasti, manuprāt, lietas izrunā the French way (es gan nebrīnītos, ja patiesībā tā nav), bet Paul Bettany (kas šo joku esot gan nošpikojis no Eddie Izzard, lai kas tas arī būtu (found him! he's good!)) apgāza manus uzskatus.
[0:45] "You say o'regano [ɔːˈregənoʊ], we say ore'gano [ˌɒrɪˈgɑːnəʊ], you say tomato [tə'meɪtoʊ], we say tomato [təˈmɑːtəʊ], you say herb [ɜːrb], and we say herb [hɜːb] because there's a fucking H at the beginning of the word!"
[0:45] "You say o'regano [ɔːˈregənoʊ], we say ore'gano [ˌɒrɪˈgɑːnəʊ], you say tomato [tə'meɪtoʊ], we say tomato [təˈmɑːtəʊ], you say herb [ɜːrb], and we say herb [hɜːb] because there's a fucking H at the beginning of the word!"
2011-04-09
We will be very...taupīgi.
Tiem, kam liekas, ka prot taupīgi un ekonomiski iepirkties, vajag noskatīties "Extreme Couponing"!
EX-EP01 by samiam2546
Ja par pirkumu ~550 dolāru vērtībā var samaksāt mazāk par 6 dolāriem... es pat nezinu, ko teikt.
Protams, jautājums, vai cilvēkam mājās ir nepieciešamas 62 pudeles sinepju, 100 trauciņi jogurta (laikam viņu jogurti ir viena vienīga ķīmija, jo cik ilgi tādi var stāvēt un nesamaitāties?) un vesels skapis dažādu konservu bundžu, paliek atklāts.
Man jau šķita, ka mēs mazliet trakas esam, ka nopērkam 20 bundžas turku zirņu, kad ir atlaides, lai vienmēr varētu uztaisīt humosu.
EX-EP01 by samiam2546
Ja par pirkumu ~550 dolāru vērtībā var samaksāt mazāk par 6 dolāriem... es pat nezinu, ko teikt.
Protams, jautājums, vai cilvēkam mājās ir nepieciešamas 62 pudeles sinepju, 100 trauciņi jogurta (laikam viņu jogurti ir viena vienīga ķīmija, jo cik ilgi tādi var stāvēt un nesamaitāties?) un vesels skapis dažādu konservu bundžu, paliek atklāts.
Man jau šķita, ka mēs mazliet trakas esam, ka nopērkam 20 bundžas turku zirņu, kad ir atlaides, lai vienmēr varētu uztaisīt humosu.
Gotta get down on Friday.
Rebecca Black sava hita 'Friday' sākumiņu nošpikoja no Gustavo 'Jautājuma'!
7am, waking up in the morning
Gotta be fresh, gotta go downstairs
Gotta have my bowl, gotta have cereal
Seein’ everything, the time is goin’
Tickin’ on and on, everybody’s rushin’
Gotta get down to the bus stop
Gotta catch my bus, I see my friends.
Es pieceļos no rīta, izkāpju ārā no gultas,
Saģērbjos, nomazgājos.
Izeju ārā no mājas,
apeju ap stūri
Nostājos pieturā [..].
7am, waking up in the morning
Gotta be fresh, gotta go downstairs
Gotta have my bowl, gotta have cereal
Seein’ everything, the time is goin’
Tickin’ on and on, everybody’s rushin’
Gotta get down to the bus stop
Gotta catch my bus, I see my friends.
Es pieceļos no rīta, izkāpju ārā no gultas,
Saģērbjos, nomazgājos.
Izeju ārā no mājas,
apeju ap stūri
Nostājos pieturā [..].
2011-04-08
N'importe qui, n'importe quand, n'importe où.
Man patīk ieradumi un rutīnas.
Patīk svētdienās skatīties 'Māmiņu klubu' (manuprāt, šo raidījumu vajadzētu spiest skatīties dūdiņām tā ap 13-14g., jo tas noteikti (labāk par dzemdību un abortu video veselības mācības stundās) liktu padomāt par izsargāšanos vienmēr), tad 'Garšu laboratoriju' un pēc tam - 'Sirmā ēdienkaratē'. Tas nekas, ka man nav bērnu & ka es neēdu gaļu un citas lietas, līdz ar to ne viens, ne otrs, ne trešs raidījums man īsti neder, es tāpat skatos, jo pierasts.
Tagad es piektdienās esmu sākusi skatīties 'Karalisko anekdošu turnīru', lai gan visas anekdotes pirms tam ir lasītas vai nu draudziņu 'runā' sadaļā, vai nu tās vienkārši ir tizlas (ar retiem izņēmumiem). Bet vismaz ir mērķis piektdienā. + man tomēr Latvijas aktieru scēna patīk un interesē.
Gulēt eju agri un ceļos salīdzinoši agri (pat (,) ja gulēt eju vēlu, ceļos salīdzinoši agri) neatkarīgi no nedēļas dienas.
Ceru, ka veloizbraucieni (jā, es sāku braukt, tā ka neesmu pilnīgi norakstāma!) arī kļūs par ieradumu, kas organiski iekļausies manā laiskajā dzīvītē. Derētu tomēr ieviest vēl ko, jo seriālu pļaujas laiks tomēr ir beidzies, līdz ar to ir daudz brīvu stundu, kuras varētu aizpildīt, nemeklējot interneta robežu.
Patīk svētdienās skatīties 'Māmiņu klubu' (manuprāt, šo raidījumu vajadzētu spiest skatīties dūdiņām tā ap 13-14g., jo tas noteikti (labāk par dzemdību un abortu video veselības mācības stundās) liktu padomāt par izsargāšanos vienmēr), tad 'Garšu laboratoriju' un pēc tam - 'Sirmā ēdienkaratē'. Tas nekas, ka man nav bērnu & ka es neēdu gaļu un citas lietas, līdz ar to ne viens, ne otrs, ne trešs raidījums man īsti neder, es tāpat skatos, jo pierasts.
Tagad es piektdienās esmu sākusi skatīties 'Karalisko anekdošu turnīru', lai gan visas anekdotes pirms tam ir lasītas vai nu draudziņu 'runā' sadaļā, vai nu tās vienkārši ir tizlas (ar retiem izņēmumiem). Bet vismaz ir mērķis piektdienā. + man tomēr Latvijas aktieru scēna patīk un interesē.
Gulēt eju agri un ceļos salīdzinoši agri (pat (,) ja gulēt eju vēlu, ceļos salīdzinoši agri) neatkarīgi no nedēļas dienas.
Ceru, ka veloizbraucieni (jā, es sāku braukt, tā ka neesmu pilnīgi norakstāma!) arī kļūs par ieradumu, kas organiski iekļausies manā laiskajā dzīvītē. Derētu tomēr ieviest vēl ko, jo seriālu pļaujas laiks tomēr ir beidzies, līdz ar to ir daudz brīvu stundu, kuras varētu aizpildīt, nemeklējot interneta robežu.
Storm in a teacup.
Diezgan forši iznāca man šonakt.
Guļu mierīgi, ārā vētra (mums ir skārda jumts, kas darbojas kā pastiprinātājs), bet kaut kad tumsā pamostos. Jūtu, ka palags tā kā slapjš vietām, sega tā kā slapja vietām. Nesaprotu, kas notiek sākumā (man it kā problēmu ar urīna nesaturēšanu nav), bet pēc brītiņa attopos, ka ūdens nāk no griestiem. Pil arī kaut kur uz grīdas, bet tas mani īpaši nerausta, jo es uz grīdas neguļu.
Sameklēju kaut kur uz tās pašas grīdas tukšo putras bļodu, ko nolieku uz gultas (tecēšana galvenokārt notiek tieši gultas vidū), lai ūdens neturpinātu mērcēt manu guļvietu, pati iespiežos pie sienas, lai šo bļodu savukārt neapgāztu pa miegam.
Taisos jau tā kā aizmigt (iespējams, aizmiegu un pamostos, tik smalki nezinu), kad man kaut kas sāk pilēt uz sejas. Iespēju robežās pabīdu seju uz citu spilvena daļu, taču pēc ne pārāk ilga laiciņa arī tur sāk pilēt. Pārvelku segu pāri galvai, taču tā nav aršana.
Nekāda ilgāka pagulēšana nesanāca man.
Kamēr pārbaudīju internetus, ūdens veiksmīgi nopilināja man plecus (un tā 4 realz). Pil joprojām - visi žurnālīši, kas mētājas uz gultas, izskatās lieliski, tikai nē.Vispār jau skaisti - lietus istabā.
Labākais jau ir tas, ka griesti tek tikai manā istabā vai pie manas istabas. Pārējie vienmēr ir drošībā. Sodība, nu!
Guļu mierīgi, ārā vētra (mums ir skārda jumts, kas darbojas kā pastiprinātājs), bet kaut kad tumsā pamostos. Jūtu, ka palags tā kā slapjš vietām, sega tā kā slapja vietām. Nesaprotu, kas notiek sākumā (man it kā problēmu ar urīna nesaturēšanu nav), bet pēc brītiņa attopos, ka ūdens nāk no griestiem. Pil arī kaut kur uz grīdas, bet tas mani īpaši nerausta, jo es uz grīdas neguļu.
Sameklēju kaut kur uz tās pašas grīdas tukšo putras bļodu, ko nolieku uz gultas (tecēšana galvenokārt notiek tieši gultas vidū), lai ūdens neturpinātu mērcēt manu guļvietu, pati iespiežos pie sienas, lai šo bļodu savukārt neapgāztu pa miegam.
Taisos jau tā kā aizmigt (iespējams, aizmiegu un pamostos, tik smalki nezinu), kad man kaut kas sāk pilēt uz sejas. Iespēju robežās pabīdu seju uz citu spilvena daļu, taču pēc ne pārāk ilga laiciņa arī tur sāk pilēt. Pārvelku segu pāri galvai, taču tā nav aršana.
Nekāda ilgāka pagulēšana nesanāca man.
Kamēr pārbaudīju internetus, ūdens veiksmīgi nopilināja man plecus (un tā 4 realz). Pil joprojām - visi žurnālīši, kas mētājas uz gultas, izskatās lieliski, tikai nē.Vispār jau skaisti - lietus istabā.
Labākais jau ir tas, ka griesti tek tikai manā istabā vai pie manas istabas. Pārējie vienmēr ir drošībā. Sodība, nu!
2011-04-06
Dancing in the waves of sound.
D ir komunikabla, bet nedraudzīga, savukārt es - draudzīga, bet nekomunikabla. L ir gan draudzīga, gan komunikabla. Tā mēs kaut kā jau 7 gadus mākam saprasties. Forši, prieks un tā.
Bet tā šovakar reāli draudzīgi, vaigi sāp no smiešanās (meitenēm arī sanāk labi joki), es nezinu, kā es bez dūdiņām tik ilgi...
Bet tā šovakar reāli draudzīgi, vaigi sāp no smiešanās (meitenēm arī sanāk labi joki), es nezinu, kā es bez dūdiņām tik ilgi...
2011-04-05
There, there.
Kaut cik produktīva spēju būt vien dienas pirmajā pusē. Vakars nav mana stihija.
Un man riebjas taisīt prezentācijas: atmiņas no vidusskolas, kad vienmēr visu nācās izdarīt citu vietā, līdz ar to tagad vispār negribu ķerties tām lietām klāt. Bet izvēles nav.
Un man riebjas taisīt prezentācijas: atmiņas no vidusskolas, kad vienmēr visu nācās izdarīt citu vietā, līdz ar to tagad vispār negribu ķerties tām lietām klāt. Bet izvēles nav.
2011-04-04
You're my favourite flavour.
Braucu šorīt vilcītī pirms pusastoņiem, sēžam seši cilvēki, pieci no viņiem guļ, es kūkoju un skatos apkārt (protams, kad esmu izpildījusi gramatikas mājasdarbus, kuru darīšana vilcienā veicas ļoti labi un ātri). Vismaz man mazliet smieklīgi pētīt knābāšanas stilu & neparastās sejas izteiksmes.
Laikam gulēt transportos tā arī nekad neiemācīšos. Tāpat kā viesnīcās, viesos, teltīs un citās vietās (bet tur vismaz tāds periodisks miegs notiek). Labi, man arī sleeping in skaitās līdz astoņiem pusdeviņiem rītā. Neskatoties uz to, ka neko nedaru, man nepatīk tā sajūta, ka visa diena palaista garām.
Tā kā mašīnās es neguļu, esmu laba kompanjone braukšanai naktīs/agros rītos, jo jūtos atbildīga par šoferi (salielīju sevi, hahh). Parasti dziedu līdzi visām dziesmām, kurām zinu (vai nezinu) vārdus.
Vēl par transportu runājot, šodienas ģeniālā frāze: "Braucu trolejbusā, blakus man smird cilvēki." /M
Laikam gulēt transportos tā arī nekad neiemācīšos. Tāpat kā viesnīcās, viesos, teltīs un citās vietās (bet tur vismaz tāds periodisks miegs notiek). Labi, man arī sleeping in skaitās līdz astoņiem pusdeviņiem rītā. Neskatoties uz to, ka neko nedaru, man nepatīk tā sajūta, ka visa diena palaista garām.
Tā kā mašīnās es neguļu, esmu laba kompanjone braukšanai naktīs/agros rītos, jo jūtos atbildīga par šoferi (salielīju sevi, hahh). Parasti dziedu līdzi visām dziesmām, kurām zinu (vai nezinu) vārdus.
Vēl par transportu runājot, šodienas ģeniālā frāze: "Braucu trolejbusā, blakus man smird cilvēki." /M
2011-04-03
This is not a competition... but I'm winning.
Franču valodā jāuzraksta maziņš stāstiņš par Latviju, lai (fiktīvi) vilinātu frančus šeit atbraukt. Jārunā par des conditions de vie un les habitants. Neko labu nevaru izdomāt, jau trīs dienas atlieku šī nieka izpildi. Būtu vēl par dabu un dziedāšanu jārunā, bet ko man šeit teikt - netērējiet naudu āfrikām un kambodžām, brauciet paskatīties, cik slikti var dzīvot Eiropā?
Quiet is the new loud.
Laikam atradu sev vīru, khhh.
Man ideāla otra puse būtu tāda pati kā es — ar izteikti melanholisku temperamentu... man šķiet, ka mēs varētu labāk un dziļāk (ehm, nu, emociju ziņā) saprasties. Bet ir viena problēmiņa: ja viņa ir tāda pati kā es, tad mīl vientulību, pa pasākumiem nestaigā, un mēs nekad nesatiksimies. Kaut kā tā. /qgmr101
Man ideāla otra puse būtu tāda pati kā es — ar izteikti melanholisku temperamentu... man šķiet, ka mēs varētu labāk un dziļāk (ehm, nu, emociju ziņā) saprasties. Bet ir viena problēmiņa: ja viņa ir tāda pati kā es, tad mīl vientulību, pa pasākumiem nestaigā, un mēs nekad nesatiksimies. Kaut kā tā. /qgmr101
2011-04-02
Karogs, kas mūžīgi plīv.
Žēl, ka Latvijā izzūd galda dziesmu kultūra - jaunā paaudze vienkārši tās dziesmas nezina (un ne jau tikai mēs, jaunieši, bet arī mūsu vecāki, kuri vēl ir jauni). Nu, man vēl ir diezgan paveicies, jo visu mūžu esmu bijusi kompānijās ar veciem cilvēkiem, kuri zina visas labās dziesmas (un te ietilpst gan tautasdziesmas, gan raimondi pauli, gan netīrās, kā arī visas pārējās), līdz ar to kādu saujiņa arī man ir pielipusi (patiesībā atpazīstu es diezgan lielu daļu (kā man pašai šķiet), bet vārdus lielākoties zinu tikai pa kādam pantiņam/rindiņai). Bet kur tad es likšos ar šīm vājajām zināšanām, ar ko kopā dziedāšu, ja mana vecuma cilvēkiem nav pierasts zināt vārdus 'Dažu skaistu ziedu' un tai pašai 'Strauja, strauja upe tecēj''? Pat mūsu ģimenē šādas izdziedāšanās reizes kļūst aizvien retākas, bet man negribas aizmirst visu to, ko es zinu, jo repetitio est mater studiorum.
Going wrong.
Pagadījos šodien 'Daugavas' veikalā, un māsa paņēma bukletiņu.
"Esi radošs - DAUGAVAS pienā ir 100 dažādu uzturvielu [..]."
Be creative - DAUGAVA milk contains 100 various adjuncts [..].
Veru vaļā savu Macmillan English Dictionary, bet nemāku atrast, ka adjunct=uzturviela :(
Varbūt vienkārši mana vārdnīca nav uzdevuma augstumos.
"Esi radošs - DAUGAVAS pienā ir 100 dažādu uzturvielu [..]."
Be creative - DAUGAVA milk contains 100 various adjuncts [..].
Veru vaļā savu Macmillan English Dictionary, bet nemāku atrast, ka adjunct=uzturviela :(
Varbūt vienkārši mana vārdnīca nav uzdevuma augstumos.
2011-04-01
Kad mēs augām...
Vienā no savām mūžīgajām kurpju kastēm atradu šo:
Lūk, tā toreiz bija manta. VIP yo-yo (21.gs. dzimušiem cilvēkiem, iespējams, nav ne jausmas, kas tas ir). Tas bija pirms kādiem 10 gadiem, nē, domāju, ka vairāk, vismaz 12. Šo lietiņu varēja iegūt, ja apēda 10 snikerus, kuru iepakojumus pēc tam Statoil varēja samainīt pret to. Tagad šķiet, ka 10 snikeri - tas jau ir kā 2 pirkstus apčurāt, bet es vēl kā šodien atceros, cik rūpīgi krāju santīmus, lai tos varētu nopirkt, jo gribējās tik ļoti to yo-yo, ka pilnīgi acīs koda (veikalā bija nopērkami arī parastie snikera yo-yo, bet tas taču nav tas!), bet 30 sant. gabalā uz toreizējo ienākumu fona nebija tas pats, kas tagad. Abas ar Līvu sakrājām iepakojumus un pēc tam dienām neizlaidām savus dārgumiņus no rokām.
Komplektā nāca arī triku grāmatiņa (viens no tiem bija ar nosaukumu 'suņa staidzināšana' vai kaut kas uz to pusi), kura diemžēl man saglabājusies nav. Šodien gandrīz stundu pie televizora dīdīju šo spēļmantiņu, forši.
Komplektā nāca arī triku grāmatiņa (viens no tiem bija ar nosaukumu 'suņa staidzināšana' vai kaut kas uz to pusi), kura diemžēl man saglabājusies nav. Šodien gandrīz stundu pie televizora dīdīju šo spēļmantiņu, forši.
Pas si fous!
Gribu kādu dienu pastaigāt pa Rīgas muzejiem. Nav jau tā, ka es neesmu nekur bijusi (domāju, ka galvenos noteikti esmu apmeklējusi), taču tas lielākoties ir bijis tik ļoti sen, ka es neko vairs neatceros.
2011-03-31
Man ir plāns, kā šķērsot Kurzemi.
Man patīk plānot visu ko (izņemot ceļojumus). Tā ir tik patīkama nodarbe - domāt par to, kā nu būs, cik forši būs, kādi ir visādi iespējamie scenāriji un rezultāti. Problēma tikai tā, ka es savus plānus nepiepildu 95% gadījumu.
Piemēram, rudenī es izdomāju, ka aprīlī sākšu skriet. Tad man šķita, ka skriešana pavisam noteikti būs labākā lieta pasaulē, man tā patiks, es kļūšu bezmaz par Useinu Boltu vai Jeļenu Propokčupu (jo es, protams, sevi iedomājos skrienam Nordea maratonā un ko vēl ne). Kaut kā pamazām mans entuziasms noplaka, un pirms pāris nedēļām es pārdomāju: tomēr labāk braukšu ar riteni, jo to es māku (atšķirībā no skriešanas). Sākumā jau viss skaisti, domiņas par to, kā es vasaras rītos kā karaliene pa šoseju vizināšos vai kādu dienu aizmīšos līdz unim (hahaha, man nudien ir laba iztēle); ībejā pat pasūtīju velodatoru pa lēto, lai zinātu kilometrus. Bet rīt ir aprīlis, un nav jau tā, ka man baigi gribas braukt, jo es zinu, ka es nevarēšu ne 5 km nobraukt, ņemot vērā prokrastināciju rudens un ziemas garumā, bet man jau gribas uzreiz būt superspējīgai un lieliskai. Nu, es ceru, ka man tomēr izdosies saņemties, jo ritenis ir diezgan forša mantiņa. Par rītdienu!!!
Bet, protams, es jau plānoju tālāk. Plānoju rudenī mācīties zviedru (ja paņems Erasmusā) vai lietuviešu valodu (jo sen jau gribu, bet te tiešām nav sanācis laika nesakritību dēļ), ņemot vērā, ka man te vairs nebūs nevienas draudzenes nemaz. Vai arī iestāties kādā latviešu valodas entuziastu pulciņā (zinu, ka tāds ir Zinātņu Akadēmijā, mums unī ir plakāts, bet tas notiek sestdienu rītos), izdomāt vēl ko citu tikpat foršu utt., utt., lai aizpildītu laiciņu un nesēdētu mājās nepārtaukti. Vēl es plānoju beidzot pabeigt visu autovadītāja apliecības iegūšanas epopeju vasarā/rudenī, ko es sāku pirms trim gadiem. We'll see.
Piemēram, rudenī es izdomāju, ka aprīlī sākšu skriet. Tad man šķita, ka skriešana pavisam noteikti būs labākā lieta pasaulē, man tā patiks, es kļūšu bezmaz par Useinu Boltu vai Jeļenu Propokčupu (jo es, protams, sevi iedomājos skrienam Nordea maratonā un ko vēl ne). Kaut kā pamazām mans entuziasms noplaka, un pirms pāris nedēļām es pārdomāju: tomēr labāk braukšu ar riteni, jo to es māku (atšķirībā no skriešanas). Sākumā jau viss skaisti, domiņas par to, kā es vasaras rītos kā karaliene pa šoseju vizināšos vai kādu dienu aizmīšos līdz unim (hahaha, man nudien ir laba iztēle); ībejā pat pasūtīju velodatoru pa lēto, lai zinātu kilometrus. Bet rīt ir aprīlis, un nav jau tā, ka man baigi gribas braukt, jo es zinu, ka es nevarēšu ne 5 km nobraukt, ņemot vērā prokrastināciju rudens un ziemas garumā, bet man jau gribas uzreiz būt superspējīgai un lieliskai. Nu, es ceru, ka man tomēr izdosies saņemties, jo ritenis ir diezgan forša mantiņa. Par rītdienu!!!
Bet, protams, es jau plānoju tālāk. Plānoju rudenī mācīties zviedru (ja paņems Erasmusā) vai lietuviešu valodu (jo sen jau gribu, bet te tiešām nav sanācis laika nesakritību dēļ), ņemot vērā, ka man te vairs nebūs nevienas draudzenes nemaz. Vai arī iestāties kādā latviešu valodas entuziastu pulciņā (zinu, ka tāds ir Zinātņu Akadēmijā, mums unī ir plakāts, bet tas notiek sestdienu rītos), izdomāt vēl ko citu tikpat foršu utt., utt., lai aizpildītu laiciņu un nesēdētu mājās nepārtaukti. Vēl es plānoju beidzot pabeigt visu autovadītāja apliecības iegūšanas epopeju vasarā/rudenī, ko es sāku pirms trim gadiem. We'll see.
2011-03-30
We no speak Americano.
Mana māmiņa taču tajā tautas skaitīšanas anketā ierakstīja, ka es saprotu/protu/runāju/vai nu ko tur prasīja par latgaliešu valodu (piekrāpa valsti, ka-ching!). Tas nekas, ka the peak of my career bija ~14 gadu vecumā, kad mēs ciemojāmies Latgalē pie radiniekiem, kuriem ņiko nav - ņi tomateņa, ņi ogurceiša, un es (tiesa, ne viņu klātbūtnē) kā zibens no skaidrām debesīm vienā brīdī iesaucos: 'Beidzit dzert i otrūdit dorbu.' Šeit var arī redzēt, cik lieliskas ir manas latgaliešu valodas zināšanas (tas ir, cik ļoti man to nav, jo es nekad neesmu ne mācījusies, ne arī runājusi latgaliski, vien reizēm noklausījusies, kā māmuliņa pa telefonu bliež latgaliski) - it īpaši rakstība. Runājot jau var visu ko izfantazēt un improvizēt, tādējādi kaut mazliet latgaliski izklausoties (nu, piemēram, lauzīt vārdus utt.), bet ar rakstīšanu nav tik vienkārši. Bet cik forši būtu to apgūt?! Nedomāju, ka tas ir ārprātā grūti, es jau ielūrēju dažās grammar grāmatās, viss tīri saprotami.
2011-03-29
Coup de foudre.
Ja vārdnīcā atrod šķirkli slinkot, tad tur noteikti ir rakstīts:
"Tas, ko Guna darīja 2011. gada 29. martā. Big time."
Šodien pat seriālu nebija (labi, viens vienīgs bija), es nesaprotu, ko es visu dienu darīju (izņemot vārīju soļanku vienu stundu, kā arī drusku spēlēju Klondike iPod'ā), bet ir jau vēls vakars.
"Tas, ko Guna darīja 2011. gada 29. martā. Big time."
Šodien pat seriālu nebija (labi, viens vienīgs bija), es nesaprotu, ko es visu dienu darīju (izņemot vārīju soļanku vienu stundu, kā arī drusku spēlēju Klondike iPod'ā), bet ir jau vēls vakars.
Es nosapņoju pa īstam.
Rādās, ka nākamais semestris/gada otrā puse man būs reāli skumja.
M dodas uz Oslo, O dodas uz Austriju kaut kur, līdz ar to es unī būšu vientuļais pirkstiņš (un man nebūs neviena, ar ko pasmieties par citiem, plēst dumjus jokus vai ownot lekcijas).
No 'neskolas' dūdiņām L uz Ungāriju, D, iespējams, uz Rumāniju vai kur citur. Nav jau tā, ka mēs baigi bieži satiekamies, bet tas izpaliks, trijnieks lieliskais būs galīgi izjucis! Kas mani aizvilks uz kādu briesmīgu koncertu, kura laikā es pildīšu mājasdarbus (wink, wink)?
Un B jau vairāk nekā pusgadu ir prom, man viņas pietrūkst!
No otras puses, šeit paveras iespējas ceļošanai. Tas, protams, prasa līdzekļus, kuru man droši vien nebūs, hahh.
M dodas uz Oslo, O dodas uz Austriju kaut kur, līdz ar to es unī būšu vientuļais pirkstiņš (un man nebūs neviena, ar ko pasmieties par citiem, plēst dumjus jokus vai ownot lekcijas).
No 'neskolas' dūdiņām L uz Ungāriju, D, iespējams, uz Rumāniju vai kur citur. Nav jau tā, ka mēs baigi bieži satiekamies, bet tas izpaliks, trijnieks lieliskais būs galīgi izjucis! Kas mani aizvilks uz kādu briesmīgu koncertu, kura laikā es pildīšu mājasdarbus (wink, wink)?
Un B jau vairāk nekā pusgadu ir prom, man viņas pietrūkst!
No otras puses, šeit paveras iespējas ceļošanai. Tas, protams, prasa līdzekļus, kuru man droši vien nebūs, hahh.
2011-03-28
Indeed.
Šodien bija man tāds moments diezgan nepatīkams.
Visu dienu jutos draņķīgi, bet, protams, uz uni aizbraucu, jo kā gan nebrauksi? Nosēdēju visu dieniņu, piešņaukdama miljonu kabatslakatiņu un apklepodama visus. Bet tas jau tā normāli.
Toties tad, kad ierados stacijā, lai gaidītu vilci uz mājām, kaut kā sāku justies arvien sliktāk.
Stāvu uz perona, redzu, ka lēnām vilciens tuvojas. Bet man kļūst aizvien karstāk un tā kā vieglāk. Cenšos tam nepievērst uzmanību, bet tad mans skats sāk aizklāties melniem plankumiem. Paeju pāris soļu un iestājos rindā uz vilcienu, bet kļūst aizvien trakāk. Gandrīz vairs neko neredzu, rokas un kājas sāk trīcēt, grūti nostāvēt, jūtu, ka nupat gāzīšos vai/un vemšu, bet vairs ne uz vienu, ne otru pusi netieku, jo esmu jau rindā (kas patiesībā ir bars, no kura izspraukties nav nemaz tik viegli). Liekas, ka nu jau gals klāt - dzīve gar acīm gan neskrien, vienīgās domas par to, lai neuzkristu kādam cilvēkam virsū, jo tas būtu neveikli un nepatīkami recipientam. Brīnumainā kārtā man izdodas iekāpt vilcienā (lai gan es īsti neredzēju, kur eju, bet kaut kā uztaustījos pa kāpnēm), kaut kur apsēstos/apsēžos, visa esmu paspējusi nosvīst, skaļi elpoju, izvelku savu tukšo ūdens pudelīti un pielieku pie pieres, lai vēsāk, noliecu galvu pie ceļiem un kunkstu, jo nesaprotu, kas notiek - prasīt kādam, lai pasauc palīdzību, vienkārši mirt nost tepat, mēģināt tikt ārā no vilciena. Tante pretējā sēdeklī gan skatās diezgan nicīgi uz mani (varbūt es pēc džankija izskatījos). Cenšos elpot iespējami dziļi, un pamazām briesmas atkāpjas, atgūstu redzi un dzirdi (kas arī bija gandrīz zudusi), sāku atkal just rokas un kājas.
Nezinu, kāpēc man tā gadījās, bet visnotaļ biedējoši.
Visu dienu jutos draņķīgi, bet, protams, uz uni aizbraucu, jo kā gan nebrauksi? Nosēdēju visu dieniņu, piešņaukdama miljonu kabatslakatiņu un apklepodama visus. Bet tas jau tā normāli.
Toties tad, kad ierados stacijā, lai gaidītu vilci uz mājām, kaut kā sāku justies arvien sliktāk.
Stāvu uz perona, redzu, ka lēnām vilciens tuvojas. Bet man kļūst aizvien karstāk un tā kā vieglāk. Cenšos tam nepievērst uzmanību, bet tad mans skats sāk aizklāties melniem plankumiem. Paeju pāris soļu un iestājos rindā uz vilcienu, bet kļūst aizvien trakāk. Gandrīz vairs neko neredzu, rokas un kājas sāk trīcēt, grūti nostāvēt, jūtu, ka nupat gāzīšos vai/un vemšu, bet vairs ne uz vienu, ne otru pusi netieku, jo esmu jau rindā (kas patiesībā ir bars, no kura izspraukties nav nemaz tik viegli). Liekas, ka nu jau gals klāt - dzīve gar acīm gan neskrien, vienīgās domas par to, lai neuzkristu kādam cilvēkam virsū, jo tas būtu neveikli un nepatīkami recipientam. Brīnumainā kārtā man izdodas iekāpt vilcienā (lai gan es īsti neredzēju, kur eju, bet kaut kā uztaustījos pa kāpnēm), kaut kur apsēstos/apsēžos, visa esmu paspējusi nosvīst, skaļi elpoju, izvelku savu tukšo ūdens pudelīti un pielieku pie pieres, lai vēsāk, noliecu galvu pie ceļiem un kunkstu, jo nesaprotu, kas notiek - prasīt kādam, lai pasauc palīdzību, vienkārši mirt nost tepat, mēģināt tikt ārā no vilciena. Tante pretējā sēdeklī gan skatās diezgan nicīgi uz mani (varbūt es pēc džankija izskatījos). Cenšos elpot iespējami dziļi, un pamazām briesmas atkāpjas, atgūstu redzi un dzirdi (kas arī bija gandrīz zudusi), sāku atkal just rokas un kājas.
Nezinu, kāpēc man tā gadījās, bet visnotaļ biedējoši.
Abonēt:
Ziņas (Atom)