Vakar sāku lasīt "Ir maiga nakts", jo pieņēmu, ka pēc 7 "Dekamerona" dienu izlasīšanas varu spriest par visu grāmatu, līdz ar to tās pabeigšana nav īpaši svarīga šobrīd.
Bet par pašreizējo grāmatu. Pirms kāda laika es biju iesākusi lasīt to oriģinālvalodā, tas ir, angliski, bet, šķiet, pārāk pavirši lasīju un neiedziļinājos, līdz ar to kaut kā man nekas neštimmēja & īsti nesapratu neko (jo lasīšana vilcienā nav uzskatāma par kvalitatīvu). Tagad, kad paņēmu latvisko variantu, man bija liels pārsteigums, jo likās, ka lasu to visu pirmoreiz - neatcerējos, ka kaut kas tamlīdzīgs bija angļu versijā (man gan nav gandrīz nekādas grāmatu atmiņas, bet šis bija par traku). Tā kā šis man mieru nelika, uzraku plauktā "Tender is the Night". Un, kā izrādās, tās versijas taču galīgi nesakrīt! Ja lat. versija sākas ar Diku Cīrihē & Nikolas slimību, tad angļu versijā sākums risinās jau franču rivjērā, kad tur ieradusies/jau dzīvo (īsti neatceros) Rozmarija! Tagad es kaut ko galīgi nesaprotu - kas te notiek?! Cerams, viss vēlāk atrisināsies & es sapratīšu, kas un kā.
2011-01-28
2011-01-26
Daylight and the Sun.
Lai nebūtu tā, ka šis blogs/emuārs/rakstāmvietne/miskaste pārvēršas par negāciju izgāšanas vietu, pastāstīšu, kas man ļoti patīk (jo pēdējā laikā man viss nepatīk, kā rādās).
Man nenormāli patīk ciemoties pie ģimenes (extended family, ja) un klausīties dažādus stāstus un notikumus, kas saistīti ar mūsu senčiem/radiniekiem. Tā kā mēs ar māsu esam starppaaudze, mēs ļoti maz zinām par visu, kas agrāk ir noticis (mazajiem bērniem tas neinteresē, bet lielie bērni visu zina). Bet, kad cilvēki sāk runāt (kas parasti notiek pēc pāris kraukšķīšiem), tad atklājas visādas lietas. Lielākoties jau gan tas nav nekas priecīgs, bet beidzot man ir sajūta, ka arī mūsu famīlijai ir kaut kādi skeleti skapī un stāsti - neviens jau to no mums nav slēpis, vienkārši kaut kā nekad tas nebija uzpeldējis. Ja man būtu rakstnieces talants, es labprāt šos stāstus pārvērstu romānā, kas noteikti būtu populārs, ļoti populārs. Droši vien tā domā katrā ģimenē, hahh.
Un vēl man patīk degustēt (šeit: understatement) mājas vīnus. Kā, piemēram, šovakar.
Man nenormāli patīk ciemoties pie ģimenes (extended family, ja) un klausīties dažādus stāstus un notikumus, kas saistīti ar mūsu senčiem/radiniekiem. Tā kā mēs ar māsu esam starppaaudze, mēs ļoti maz zinām par visu, kas agrāk ir noticis (mazajiem bērniem tas neinteresē, bet lielie bērni visu zina). Bet, kad cilvēki sāk runāt (kas parasti notiek pēc pāris kraukšķīšiem), tad atklājas visādas lietas. Lielākoties jau gan tas nav nekas priecīgs, bet beidzot man ir sajūta, ka arī mūsu famīlijai ir kaut kādi skeleti skapī un stāsti - neviens jau to no mums nav slēpis, vienkārši kaut kā nekad tas nebija uzpeldējis. Ja man būtu rakstnieces talants, es labprāt šos stāstus pārvērstu romānā, kas noteikti būtu populārs, ļoti populārs. Droši vien tā domā katrā ģimenē, hahh.
Un vēl man patīk degustēt (šeit: understatement) mājas vīnus. Kā, piemēram, šovakar.
2011-01-25
Avoid fruits and nuts. You are what you eat.
Krievu raidījumus es gandrīz nemaz neskatos. Ne jau tādēļ, ka nesaprastu krievu valodu (protams, par manu līmeni vēl varētu parunāt). Neinteresē ne man tie seriāli, kuros pie vienkrāsainas sienas nolikts galdiņš, un tas skaitās restorāns, ne "Mentu kari" un tamlīdzīgie. Toties ēdienraidījumi mani interesē (visādās valodās). Agrāk skatījos 'Edim Doma' un pat pierakstīju dažādas receptes (nevienu gan neesmu izmēģinājusi), toties tagad vakaros ieslēdzu 'Zvanij Uzhin'.
Viss jau ir ļoti jauki, bet ir kas tāds, ko es neciešu. Un tie ir angļu valodas vārdi, kuriem vienkārši pievienots krievu akcents, tādējādi tos pārvēršot par krievu valodas vārdiem. Tā kā šī raidījuma tematika grozās ap ēdienu, bieži nākas dzirdēt tādus vārdus kā .čiz'keik, pomidori čeri, kešju utt. Man, tos dzirdot, ausis sprāgst ārā (nerunāsim nemaz par vārdu sous, kas gan acīmredzot ir normāls krievu val. vārds). Droši vien tā ir tikai mana uztveres īpatnība/aizspriedumi, iespējams, vēl kas, bet šo es nespēju izturēt. Es zinu, ka latvieši arī saka šovbizness, biznesmenis (bet ne biznesvumen, biznes-ļeģi, kas ir briesmīgi), daivings un citus, bet, manuprāt, latviski tie izklausās čum labāk nekā krieviski. Un, ja kādam liekas, ka es nīstu krievu valodu, tad tā nav: es nīstu vien šo daļiņu un nevaru tur neko padarīt.
Viss jau ir ļoti jauki, bet ir kas tāds, ko es neciešu. Un tie ir angļu valodas vārdi, kuriem vienkārši pievienots krievu akcents, tādējādi tos pārvēršot par krievu valodas vārdiem. Tā kā šī raidījuma tematika grozās ap ēdienu, bieži nākas dzirdēt tādus vārdus kā .čiz'keik, pomidori čeri, kešju utt. Man, tos dzirdot, ausis sprāgst ārā (nerunāsim nemaz par vārdu sous, kas gan acīmredzot ir normāls krievu val. vārds). Droši vien tā ir tikai mana uztveres īpatnība/aizspriedumi, iespējams, vēl kas, bet šo es nespēju izturēt. Es zinu, ka latvieši arī saka šovbizness, biznesmenis (bet ne biznesvumen, biznes-ļeģi, kas ir briesmīgi), daivings un citus, bet, manuprāt, latviski tie izklausās čum labāk nekā krieviski. Un, ja kādam liekas, ka es nīstu krievu valodu, tad tā nav: es nīstu vien šo daļiņu un nevaru tur neko padarīt.
2011-01-24
Es pa latviski nezinu.
"[..] Lai būtu smieklīgi," iemeslu nosauc skolotāja. Skolēni apzināti kropļo vārdus, lai varētu uzjautrināties. Lai pateiktu vārdu "stulbs", viņi bieži lieto anglisko vārdu "lol'. "Nu jau saka "loļ" ar mīkstinājuma zīmi, lai būtu smieklīgi," novērojumos dalās skolotāja. Vēl viena vārdu grupa, ko jaunieši izsmej, ir latviskotie jaunvārdi datora un interneta apzīmēšanai. Trešā grupa - rupjie lamu vārdi, kuri pateikti smieklīgā formā, piemēram, "Ej dīdīt!".
/"Smalko latviešu valodu izkropļo internets" Zemgales Ziņas, 20.01.2011.
Wtf vispār? Šādas skolotājas, kuras no slenga un žargona saprot tikai tik daudz, cik izlasījušas Neiburgas "Stum, stum" vai kādā Sniedzes lugā, vispār varētu neizteikties par šo tematu. Pirmkārt, "lol" nav nekāds vārds, bet gan akronīms, turklāt tas nenozīmē "stulbs", jo neviens nesaka: "Tu esi lol!" lai paziņotu par otra stulbumu. Otrkārt, kas tas par sviestu, ka dažādus anglicismus lieto tādēļ, lai uzjautrinātos? Izvelc galvu no mucas! Tad jau es esmu staigājošs humoršovs, tikai nē. Treškārt, latviskotie datortermini bieži vien IR tizli, tie ir jāizsmej: nav man skaidrs, kādēļ ir nepieciešams tos latviskot (un es esmu PAR latviešu valodu, bet nevajag jau nu censties to padarīt sterilu). Ceturtkārt,kuce, būtu priecājusies, ka cilvēki aizstāj rupjības (kaut gan varbūt šī kundze būtu laimīga, ja tos lietotu pilnā krāšņumā, jo tie taču ir tik latviski), bet neko smieklīgu es tur neredzu. Piektkārt, pastāv tāds valodas slānis kā sarunvaloda: kādēļ tad ikdienā nevar to izmantot un runāt tā, kā gribas? "Lol" es lietoju vismaz 20x dienā; lūdzu, atrodiet man tikpat īsu un foršu ekvivalentu latviešu valodā. Izmantoju miljoniem anglicismu, redzēm pusi runas aizstāju angļu teikumiem, bet par to, ka neprotu latviešu valodu, nesūdzos. Ja vajadzēs pie prezidenta iet, gan pielāgošos.
Šī skolotāja varētu paskatīties, kā raksta lielākā daļa pieaugušo. Tad interneta nebija, līdz ar to cilvēki nerakstīja ne lol, ne kpc, ne vng, toties tagad vārdus rakstīt tāpat nemāk (abonaments, ceolīts, pubertitāte, vesals), komatus salikt arī nemāk (te nevienu neinteresē divdabja teicieni un palīgteikumi). Būtu mazāk ņēmusies ap slengu un briesmīgajiem kropļojumiem, bet vairāk uzmanības pievērsusi ortogrāfijai un interpunkcijai.Tā vispār ir mana vislielākā vilšanās dzīvē, šķiet: kad biju sīka, domāju, ka lielie ir tik ļoti gudri, bet, kā rādās, šī hipotēze netika pierādīta.
/"Smalko latviešu valodu izkropļo internets" Zemgales Ziņas, 20.01.2011.
Wtf vispār? Šādas skolotājas, kuras no slenga un žargona saprot tikai tik daudz, cik izlasījušas Neiburgas "Stum, stum" vai kādā Sniedzes lugā, vispār varētu neizteikties par šo tematu. Pirmkārt, "lol" nav nekāds vārds, bet gan akronīms, turklāt tas nenozīmē "stulbs", jo neviens nesaka: "Tu esi lol!" lai paziņotu par otra stulbumu. Otrkārt, kas tas par sviestu, ka dažādus anglicismus lieto tādēļ, lai uzjautrinātos? Izvelc galvu no mucas! Tad jau es esmu staigājošs humoršovs, tikai nē. Treškārt, latviskotie datortermini bieži vien IR tizli, tie ir jāizsmej: nav man skaidrs, kādēļ ir nepieciešams tos latviskot (un es esmu PAR latviešu valodu, bet nevajag jau nu censties to padarīt sterilu). Ceturtkārt,
Šī skolotāja varētu paskatīties, kā raksta lielākā daļa pieaugušo. Tad interneta nebija, līdz ar to cilvēki nerakstīja ne lol, ne kpc, ne vng, toties tagad vārdus rakstīt tāpat nemāk (abonaments, ceolīts, pubertitāte, vesals), komatus salikt arī nemāk (te nevienu neinteresē divdabja teicieni un palīgteikumi). Būtu mazāk ņēmusies ap slengu un briesmīgajiem kropļojumiem, bet vairāk uzmanības pievērsusi ortogrāfijai un interpunkcijai.Tā vispār ir mana vislielākā vilšanās dzīvē, šķiet: kad biju sīka, domāju, ka lielie ir tik ļoti gudri, bet, kā rādās, šī hipotēze netika pierādīta.
2011-01-23
###
Nav jau tā, ka es skatos tikai seriālus. Reizēm es lasu arī grāmatas, lai ātrāk nolūztu. Tagad, piemēram, cīnos ar P. Rozīša "Cepli", kuru sāku lasīt, jo taisījos uz izrādi, kas beigās sakrita ar lekciju, līdz ar to no "Cepļa" neredzēju neko, pat programmiņu ne.
Bet par pašu grāmatu. Man tā liekas tik ļoti neērta un izmocīta. Labi, tagad, kad esmu pusē, vairs nav tik slikti, bet sākums šķita galīgi neveikls. Kaut vai tas, kā Ceplis "ieiet savā dzīvoklī ar 9 istabām". Visa tā bagātība tāda neīsta un slikti aprakstīta (apmēram tā, it kā es rakstītu: "Viņa paņēma savu dimantiņiem noklāto Vertu, atvēra Playboy Mansion durvis, un pa marmora grīdu noklaudzēja viņas zelta Pradas kurpju papēdīši."). Varbūt tas arī bija autora mērķis, bet es būtu gribējusi smuku bagātības aprakstu, jo šis izklausījās pēc nabaga, kurš ļoti to visu gribētu, tādēļ visu grūž lietas grāmatā bez jēgas un nojausmas. Un tas, ka gandrīz visiem personāžiem ir dzīvnieku uzvārdi! Es nespēju tam visam izsekot (kas gan ir mana vaina, jo veselu mēnesi grāmatu nebiju cilājusi pēc pirmo 100 lpp. izlasīšanas). Arī valoda man ne sevišķi - nav jau 19. gadsimta vidū sarakstīta, bet kaut kā neveikli skan (saprotu, ka atkārtojos, pati esmu neveikla), Blaumanim sanāca smukāk. Laikam gan tad vēl tādu vārdu kā izpilddirektors un seifs nebija. Nezinu, vai tā ir pārrakstītāju vaina, bet vietām pazūd pavēles izteiksme.
Sižets jau it kā nav slikts, lai gan man šķiet nereāls, kaut kāda Gossip Girl 30. gadu versija gandrīz vai, bet ar vecākiem cilvēkiem, hahh.
Bet par pašu grāmatu. Man tā liekas tik ļoti neērta un izmocīta. Labi, tagad, kad esmu pusē, vairs nav tik slikti, bet sākums šķita galīgi neveikls. Kaut vai tas, kā Ceplis "ieiet savā dzīvoklī ar 9 istabām". Visa tā bagātība tāda neīsta un slikti aprakstīta (apmēram tā, it kā es rakstītu: "Viņa paņēma savu dimantiņiem noklāto Vertu, atvēra Playboy Mansion durvis, un pa marmora grīdu noklaudzēja viņas zelta Pradas kurpju papēdīši."). Varbūt tas arī bija autora mērķis, bet es būtu gribējusi smuku bagātības aprakstu, jo šis izklausījās pēc nabaga, kurš ļoti to visu gribētu, tādēļ visu grūž lietas grāmatā bez jēgas un nojausmas. Un tas, ka gandrīz visiem personāžiem ir dzīvnieku uzvārdi! Es nespēju tam visam izsekot (kas gan ir mana vaina, jo veselu mēnesi grāmatu nebiju cilājusi pēc pirmo 100 lpp. izlasīšanas). Arī valoda man ne sevišķi - nav jau 19. gadsimta vidū sarakstīta, bet kaut kā neveikli skan (saprotu, ka atkārtojos, pati esmu neveikla), Blaumanim sanāca smukāk. Laikam gan tad vēl tādu vārdu kā izpilddirektors un seifs nebija. Nezinu, vai tā ir pārrakstītāju vaina, bet vietām pazūd pavēles izteiksme.
Sižets jau it kā nav slikts, lai gan man šķiet nereāls, kaut kāda Gossip Girl 30. gadu versija gandrīz vai, bet ar vecākiem cilvēkiem, hahh.
2011-01-17
Mana mamma, kad biju sīka un kaut ko sadarīju, reizēm teica kaut kādu 'ogotmitons'. Vai es kādreiz sapratu, ko tas nozīmē? Nē, protams. Bet šodien pienāca tā diena, kad šis noslēpums nometa savu plīvuru un atklājās man visā savā godībā.
Lasu Tvnetā komentārus (nevis mācos Amerikas vēsturi, kas man būtu jādara) pie kāda raksta, un tur kāds ir ierakstījis frāzi Gott mit uns. Es turpinu lasīt, bet drīz vien man galvā ieskanas ding-ding-ding-ding! Es taču šito frāzi pazīstu - kas, ko, kāpēc?! Uzglūglēju, un tad man viss saslēdzās: lūk, ko mana māmiņa mūždien sacīja: "O, Gott mit uns!" Nav jau vispār brīnums, ja tā padomā, jo viņa taču po ņemecki runā.
Morāle: Tvnetā var iemācīties ne tikai jaunus lamuvārdus.
Lasu Tvnetā komentārus (nevis mācos Amerikas vēsturi, kas man būtu jādara) pie kāda raksta, un tur kāds ir ierakstījis frāzi Gott mit uns. Es turpinu lasīt, bet drīz vien man galvā ieskanas ding-ding-ding-ding! Es taču šito frāzi pazīstu - kas, ko, kāpēc?! Uzglūglēju, un tad man viss saslēdzās: lūk, ko mana māmiņa mūždien sacīja: "O, Gott mit uns!" Nav jau vispār brīnums, ja tā padomā, jo viņa taču po ņemecki runā.
Morāle: Tvnetā var iemācīties ne tikai jaunus lamuvārdus.
2011-01-16
Television! Teacher, mother, secret lover.
Es zinu, ka skatos pārāk daudz seriālu. Lūk, piemēram, mans nākamās nedēļas saraksts.
Un šī nav tā aizņemtākā nedēļa, jo ir vēl daļiņa seriālu, kas nav atpakaļ no ziemas brīvdienām.
Atzīstu, man ir, iespējams, viena no briesmīgākajām tv gaumēm, bet esmu atkarīga no sliktas televīzijas (it īpaši reality tv), don't you judge me. Jā, es skatos Wizards of Vaverly Place (par šo gan man ir nedaudz kauns, laikam vajadzēja peintā aizkrāsot). + man ir garlaicīgi, tāpēc es varu skatīties gandrīz visu, kur nav šaušanu/līķu/bailīgu lietu, kas izskaidro tāda šova kā The Bachelor klātbūtni manā sarakstā.
Bet vispār jau ne par to ir runa. Runa ir par to, ka cilvēki ir apsēsti ar fictional characters. Man nav dzīves, vai ne, es skatos daudz ko - teorētiski man būtu jāraksta/jālasa visādi fanfiction, jāfano par kaut kādiem pārīšiem, jāskatās youtube video visādi un jāskumst par bēdīgiem notikumiem (labi, kad beidzās The O.C., es 2h totāli raudāju, bet tikai tādēļ, ka es gribēju vēl sērijas, jo man likās, ka man vairs nebūs, ko skatīties, un ka šis seriāls ir interesantākā lieta pasaulē; i got over it). Bet es to nedaru, es noskatos sēriju un aizmirstu. Forša izklaide, nekas vairāk. Protams, katrs dara, kā vēlas, bet tik traka iegrimšana seriālos...nezinu un nesaprotu. Varbūt man vajadzētu pievērsties šādam hobijam? Tas noteikti lieliski aizpilda laiku (un tad ir visādi sapnīši naktīs arī droši vien).
Atzīstu, man ir, iespējams, viena no briesmīgākajām tv gaumēm, bet esmu atkarīga no sliktas televīzijas (it īpaši reality tv), don't you judge me. Jā, es skatos Wizards of Vaverly Place (par šo gan man ir nedaudz kauns, laikam vajadzēja peintā aizkrāsot). + man ir garlaicīgi, tāpēc es varu skatīties gandrīz visu, kur nav šaušanu/līķu/bailīgu lietu, kas izskaidro tāda šova kā The Bachelor klātbūtni manā sarakstā.
Bet vispār jau ne par to ir runa. Runa ir par to, ka cilvēki ir apsēsti ar fictional characters. Man nav dzīves, vai ne, es skatos daudz ko - teorētiski man būtu jāraksta/jālasa visādi fanfiction, jāfano par kaut kādiem pārīšiem, jāskatās youtube video visādi un jāskumst par bēdīgiem notikumiem (labi, kad beidzās The O.C., es 2h totāli raudāju, bet tikai tādēļ, ka es gribēju vēl sērijas, jo man likās, ka man vairs nebūs, ko skatīties, un ka šis seriāls ir interesantākā lieta pasaulē; i got over it). Bet es to nedaru, es noskatos sēriju un aizmirstu. Forša izklaide, nekas vairāk. Protams, katrs dara, kā vēlas, bet tik traka iegrimšana seriālos...nezinu un nesaprotu. Varbūt man vajadzētu pievērsties šādam hobijam? Tas noteikti lieliski aizpilda laiku (un tad ir visādi sapnīši naktīs arī droši vien).
2011-01-15
If you hate languages, are you a linguist?
Žēl, ka dažreiz nākas atzīt, ka pasniedzējām ir taisnība, bet man nav, hahh.
Piemēram, izruna angļu valodā - a tricky thing, vai ne.
Nu, lūk, vārds 'vijole'. Visu savu apzinīgo mūžu šo vārdu izrunāju šādi:
['vaielin], uzsvars uz pirmās zilbes (mans fonētiskais fonts šeit nedarbojas diemžēl, tā ka precīzu transkripciju nevaru veikt). Protams, te varētu pastrīdēties par to, cik tad es bieži šo vārdu vispār esmu lietojusi, jo par vijolēm angliski nemēdzu runāt, bet tas nav svarīgi. Un vienā nodarbībā, kad kāds no maniem dārgajiem group mates bija to izrunājis tieši tāpat, profesore palaboja, teikdama, ka laikam gan pareizi ir ar uzsvariņu uz otrās zilbes (hmm, varbūt tā ir trešā, es jau esmu aizmirsusi, vai schwa viens pats var veidot zilbi; nē, tā laikam būs tā pati otrā, manuprāt, bija tāda kombinācija diphthong+schwa, kas ir viena zilbe), respektīvi: [,vaie'lin], komats apzīmē sekundāro stresu. Protams, man bija tāds "bitch, please", tas nav iespējams, tak visi uzsver pirmo zilbi. Bet liktenis visu noliek savās vietās - skatos nupat "Sherlock", un čalis tur skaidrā Standard British Pronunciation jeb Received Pronunciation uzsvēra otro (pēdējo, anyway) zilbi.
Tāpat man bija ar vārdu 'issue'. Atkal tas pats - liekas, visu mūžu esmu teikusi un dzirdējusi tikai ['išjū]. Mūsu unī gan vairākas propesorienes spītīgi sacīja ['isjū], un man bija totāls wtf, jo likās, ka tas izklausās pilnīgi un galīgi greizi. Vakar es skatījos kaut ko BBC kanālā un tur tad arī dzirdēju, kā brits lieto šo man tik ļoti nesaprotamo formu [isjū], kas pēkšņi vairs nešķiet pretdabiska. Protams, Marianna, būdama angļu valodas guru, kaut ko pīkstēja, ka 'issue' varot izrunāt tā, kā to dara mūsu unītī (un ne jau par universālveikalu es te runāju). Un es neticēju. Now I do.
Tagad es gaidu pierādījumus tam, ka vārdu 'Asia' briti izrunā šādi: [eiša]. Jā, tieši tā, nevis [eiža], kā es un mani biedri esam mūžīgi sacījuši. Unītī vispār visu ko var dzirdēt. Arī [junivōsitī], [fōst], [kepebl], [studnt] un vēl visādus prieciņus.
2011-01-10
"Abi" ir jāraksta ar "b" vai ar "p"?
Kāpēc cilvēki ir tik ļoti pārņemti ar vārda "savukārt" likšanu komatos?
Piemēram, šodienas spēlē Veiksme. Intuīcija. Prāts, ja (nav jau tā, ka es bez "ja" nevarētu iztikt, bet tas ir mans stils, varbūt pat idiolekts; fakin Rainis arī darīja nepareizi lietas). Ja jau jūs esat tik prātīgi, tad varbūt arī šo varētu izprātot? Un nevajag stāstīt, ka man uz televizora vienkārši bija netīrumi, tāpēc izskatījās, ka "savukārt" ir komatos.
Tautas Balss savukārt (re, tas nemaz neizskatās tik briesmīgi) ir pārņemta ar vārdu "x dēļ" atdalīšanu ar komatu. Vairākas reizes jaunajā raidījumā bija apmēram šāda konstrukcija: "Cilvēks izdara kaut ko, kaut kā dēļ." Nē. Nē. NĒ. Lūk, jums graphical stylistic device.
Piemēram, šodienas spēlē Veiksme. Intuīcija. Prāts, ja (nav jau tā, ka es bez "ja" nevarētu iztikt, bet tas ir mans stils, varbūt pat idiolekts; fakin Rainis arī darīja nepareizi lietas). Ja jau jūs esat tik prātīgi, tad varbūt arī šo varētu izprātot? Un nevajag stāstīt, ka man uz televizora vienkārši bija netīrumi, tāpēc izskatījās, ka "savukārt" ir komatos.
Tautas Balss savukārt (re, tas nemaz neizskatās tik briesmīgi) ir pārņemta ar vārdu "x dēļ" atdalīšanu ar komatu. Vairākas reizes jaunajā raidījumā bija apmēram šāda konstrukcija: "Cilvēks izdara kaut ko, kaut kā dēļ." Nē. Nē. NĒ. Lūk, jums graphical stylistic device.
2010-12-31
Exterminate, regenerate.
Šokolāde, tu vari iet iesālīties, ieskrieties, bekot un vēl citur!
Es esmu atklājusi dzīves jēgu, un tā slēpjas HUMOSĀ!
Es esmu atklājusi dzīves jēgu, un tā slēpjas HUMOSĀ!
2010-12-28
R u 4 realz?
Atkal Sony Entertainment Television izceļas, tas ir, tulkotāji (nesaprotu, kā viņiem nav kauna pārraides beigās atzīties, kas šo tulkojumu ir veicis).
Monica: If I had a nickel for every guy I wish I hadn't...
Ja es varētu atslēgt visu puišu sirdis...
IT DOESN'T MAKE SENSE!!!
JFC, tā nav nekāda rocket science!
Monica: If I had a nickel for every guy I wish I hadn't...
Ja es varētu atslēgt visu puišu sirdis...
IT DOESN'T MAKE SENSE!!!
JFC, tā nav nekāda rocket science!
2010-12-17
Om nom nom.
Esmu atklājusi lieliskāko ēst gatavošanas šovu pasaulē! Nē, to nevar nosaukt par ēst gatavošanu, jo tur patiesībā neko negatavo (semi-homemade cooking, tā to sauc). Bet tas viss ir ļoti smieklīgi, turklāt jūtūba komentāri spārda dirsu. Es jau zinu, ka neviens nekad neskatās visus tos video, kurus citi liek savos blodziņos utt., bet šis ir vienkārši legen-wait for ir-dary! Nē, varbūt citiem neliksies smieklīgi un absurdi, bet es esmu pieradusi pie Top Chef un Hell's Kitchen, un Junior Masterchef, un mūsu pašu Sirmā un Taņņa, un Rītiņa, kas vairāk vai mazāk dara lietas from scratch, līdz ar to ir tiesīgi saukties par pavāriem. Šis ir vienkārši...something else.
"Why is she putting mushrooms on it? Why would ANYONE do that? It's supposed to be a snow covered log. When have you ever seen mushrooms grow in snow?!"
"Why is she putting mushrooms on it? Why would ANYONE do that? It's supposed to be a snow covered log. When have you ever seen mushrooms grow in snow?!"
2010-12-13
All I want for Christmas.
Neatkarīgajai Rīta Avīzei ir tāda akcija katru gadu "Karsto vēstulīšu laiks". Tur var sūtīt vēstuli ar lūgumu uzdāvināt kaut kādas lietiņas Ziemassvētkos. Nedrīkst jau smieties/aprunāt tos sūtītājus, jo gan jau katram 10 gadus vecam puikam ir iemesls, kādēļ ir vajadzīgs tieši portatīvais dators (galda datoru vairs neprasa neviens) vai tieši skārienjūtīgs telefons (vai arī norādīts kāds īpašs telefona modelis). Turklāt nevar jau zināt, kā pašai dzīve iegrozīsies. Tomēr šīs vēstulītes decembrī vienmēr ir tāds aktuāls temats mūsu ģimenē, un parasti negribot sanāk pateikt ļaunus jokus (nu, piemēram, sieviete raksta, ka viņiem ir atslēgta elektrība un parāds ir ap 300Ls, bet lūdz Sony Ericcson mobilo telefonu; mums rodas loģisks jautājums - kā tad to telefonu uzlādēs?) vai kritizēt visus, salīdzinot ar savu pieredzi (man arī 7 gadu vecumā gribējās Baby Born, bet iztiku, līdz ar to visi pārējie arī var, nav ko čīkstēt). Dažreiz gan tur ir tiešām ļoti mīļas vēstulītes un izpildāmi lūgumi (cerams, arī man vienu izdosies šogad izpildīt).
Šodien gan viena vēstule bija ķirsītis uz kūkas. Dāma raksta, ka viņi ģimenē esot 11 cilvēki - 9 bērni, vīrs un viņa - , vīrs ir vienīgais apgādnieks. Lūdza ziemas zābakus abiem diviem un bērnu drēbītes, jo viņa gaidot DESMITO bērnu. Man apskrējās dūša un tiešām gribējās teikt kā Khloe Kardashian par savu māsu: "We have to sew up her vagina!"
Šodien gan viena vēstule bija ķirsītis uz kūkas. Dāma raksta, ka viņi ģimenē esot 11 cilvēki - 9 bērni, vīrs un viņa - , vīrs ir vienīgais apgādnieks. Lūdza ziemas zābakus abiem diviem un bērnu drēbītes, jo viņa gaidot DESMITO bērnu. Man apskrējās dūša un tiešām gribējās teikt kā Khloe Kardashian par savu māsu: "We have to sew up her vagina!"
2010-12-04
2010-12-02
Now, that's not fair, is it?
Fakinā 'Ievas Māja" ir MEĻI, jā, tieši tā!
Es, kamēr Narvesenā izvēlējos žurnālīšus, ieraudzīju jaunāko "Ievas Mājas" numuru ar šādu vāku:
Man, kā jau ēdienu žurnālīšu adiktam (nezinu, vai šeit vajag likt komatus, tāpēc ielieku), obligāti šito vajadzēja, it īpaši tādēļ, ka tur bija rakstīts "ar marcipāna masu", kuras dēļ es es arī nopirku šo žurnālu, jo mana fakin svētku kūka jau marinējas alkoholā, līdz ar to tā recepte man simt gadu nav vajadzīga, bet es gribu arī glazūriņu, nom, nom, nom.
Iekārtojos vilcītī un sāku lasīt par kūku, a tur, bļa (pardon my French), bilde šāda:
Kas, ellē, ir tas? NEVIENA vārda par marcipāna masu, tā ir vienkārši cilvēku mānīšana! Nākamais numurs my ass! Tas ir tā, it kā uz vāka būtu rakstīts "Ivetas Feldmanes pikantie noslēpumi", bet iekšā būtu Jolanda Suvorova!
Un tā aizgāja 59 santīmi no manas stipendijas. True story.
2010-11-27
Big time.
Kā reizēm man riebjas šis "jo tu vairāk zini, jo tu mazāk zini" likums. Nu, piemēram, valoda. Kaut kādas lietas rakstot, parasti viss "iet uz izjūtu", ne visas lietas es spēju definēt un pierādīt, bet kaut kā zinu, kas, kur un kā ir jāliek/jāizmanto.
Agrāk, rakstot angliski, man nebija īpašu problēmu (vismaz es pati tā domāju) ievietot nenoteiksmi vai ģerundiju (jā, tas vārds ir legit), bet tagad, kad šīs formas apgūstam padziļināti, man tabulā gribas skatīties gandrīz vai pie katra vārda, jo liekas, ka nu vairs es neko nesaprotu, ka noteikti kļūdos, šaubos un pārējais. Kam tas der? NEKAM! F this vienkārši.
Agrāk, rakstot angliski, man nebija īpašu problēmu (vismaz es pati tā domāju) ievietot nenoteiksmi vai ģerundiju (jā, tas vārds ir legit), bet tagad, kad šīs formas apgūstam padziļināti, man tabulā gribas skatīties gandrīz vai pie katra vārda, jo liekas, ka nu vairs es neko nesaprotu, ka noteikti kļūdos, šaubos un pārējais. Kam tas der? NEKAM! F this vienkārši.
2010-11-23
2010-11-08
Do a little dance, drink a little water.
Lasu tagad mazlietiņ Hemingveja "Ardievas ieročiem", un tur, kā jau visās foršajās grāmatās (kas izdotas salīdzinoši sen), parādās visādi alkoholiskie dzērieni, kurus dzer ar sodu/sodas ūdeni. Kad man bija kādi 13, es vienmēr apjuku, izlasot šādus vārdus, un fakin nekad nespēju saprast, kas ir sodas ūdens vai vienkārši soda. Jo man likās, ka cilvēki vienkārši ieber kādu tējkaroti dzeramās sodas dzērienā (lūk, DZERAMĀ soda, tam tātad laikam paredzēta), kas bija tā wtf, jo kāpēc lai to kāds darītu, neticu, ka tas varētu būt garšīgi. Nu, vai arī atšķaida parastu ūdeni ar sodu un to uzdzer virsū viskijam/kalvadosam. Tomēr nav tik traki, un ārzemnieki nav dīvaini. Diez cilvēkiem, padomju laikos lasot tās grāmatas, galvā bija citas idejas saistībā ar sodu un sodas ūdeni? Jo es, manuprāt, tajos pat 13 gados prasīju māmiņai, kas ir sodas ūdens, bet man liekas, ka viņa nespeja atbildēt uz šo jautājumu.
2010-11-06
We are golden.
Dažreiz smieklīgi palasīt, kā cilvēki raksta, ka lasa tikai 'labās' grāmatas, nekādus masu produktus, kā Krēslu, Denus Braunus, Nārnijas un citas lietas, bet tajā pašā laikā pie mīļākajiem mūziķiem pieskaita Ādamu Lambertu, Pink un The Pretty Reckless. Hahah, ja jau snobs, tad līdz galam, nevis šitāds pseido-krutais (jo ar ko gan masu literatūra atšķiras no masu mūzikas?). Un it kā Paulu Koelju būtu nenormāla quality literature, lol.
Daudzi vispār ir tik ļoti grāmatiedomīgi, ka šausmas. A man savukārt liekas, ka vajag pieredzēt visādu spektru, lai varētu runāt par plašu redzesloku un blatot. Citādi vislaik sanāk tādi "pats neesmu lasījis, bet zinu, ka sūds". Protams, tā ir tāda sevis attaisnošana un izcelšana saulītē (jo manā kontā taču ir gan Selindžers, gan Meijere, tātad varu gudri dir...runāt), bet, nu, mans 'blogs', ko gribu, to rakstu.
Tā kā man nav absolūti nekādas grāmatu atmiņas (jo bieži vien nespēju no rīta atcerēties to, ko iepriekšējā vakarā esmu lasījusi, lai gan cenšos koncentrēties, kad lasu lietas), tad man ir diezgan vienalga, ko es lasu, ka tik interesanti. Protams, gribas jau izlikties labākai nekā esmu, tāpēc cenšos klasiku ar' pieķert klāt (kurai nav ne vainas), lai smalkā sabiedrībā varu lielīties & nav kauna pašai, bet humpalu romāniņi arī forši, un punkts.
Daudzi vispār ir tik ļoti grāmatiedomīgi, ka šausmas. A man savukārt liekas, ka vajag pieredzēt visādu spektru, lai varētu runāt par plašu redzesloku un blatot. Citādi vislaik sanāk tādi "pats neesmu lasījis, bet zinu, ka sūds". Protams, tā ir tāda sevis attaisnošana un izcelšana saulītē (jo manā kontā taču ir gan Selindžers, gan Meijere, tātad varu gudri dir...runāt), bet, nu, mans 'blogs', ko gribu, to rakstu.
Tā kā man nav absolūti nekādas grāmatu atmiņas (jo bieži vien nespēju no rīta atcerēties to, ko iepriekšējā vakarā esmu lasījusi, lai gan cenšos koncentrēties, kad lasu lietas), tad man ir diezgan vienalga, ko es lasu, ka tik interesanti. Protams, gribas jau izlikties labākai nekā esmu, tāpēc cenšos klasiku ar' pieķert klāt (kurai nav ne vainas), lai smalkā sabiedrībā varu lielīties & nav kauna pašai, bet humpalu romāniņi arī forši, un punkts.
2010-11-03
The banana joke.
Visu mūžu esmu banānus lobījusi no tā gala, kur melnumiņš ir, respektīvi, tās vietas, kura nav ķekars. Un man likās, ka tas nu ir tas īstais veids, kā TO darīt, jo visi tā darīja - vai nu nokoda to melno kļocku (kā mērkaķi), kas gan bija negaršīgi, jo miza sīva, vai nu tā kā grieza banānu ar katru roku uz savu pusi, līdz kaut kur iesprāga miza (es parasti preferēju šo variantu).
Bet tad vienu dienu es skatījos "The Bachelor Pad" (un tas ir pat ļoti izklaidējoši), un tur čalis atdarīja banānu mums ierastajā veidā, bet dūda viena iesaucās: "Wtf, čali, ko tur dari, kāpēc tik tizli banānu ēd, tā taču neviens nedara?! Jāņem ir no tā kātiņa un jāloba!"
Man, protams, bija wtf sejas izteiksme, bet nesen es šito lietu izmēģināju. Jāsaka, tas tiešām ir vienkāršāk (kāpēc gan es nekad par to nebiju iedomājusies?) un vieglāk, tomēr ir arī mīnuss - ir vairāk "banāndiegu", kurus ēst es negribu, bet rokās turēt arī ne. Tagad nezinu, kā man būt. Vot, dzīves lielās dilemmas.
Bet tad vienu dienu es skatījos "The Bachelor Pad" (un tas ir pat ļoti izklaidējoši), un tur čalis atdarīja banānu mums ierastajā veidā, bet dūda viena iesaucās: "Wtf, čali, ko tur dari, kāpēc tik tizli banānu ēd, tā taču neviens nedara?! Jāņem ir no tā kātiņa un jāloba!"
Man, protams, bija wtf sejas izteiksme, bet nesen es šito lietu izmēģināju. Jāsaka, tas tiešām ir vienkāršāk (kāpēc gan es nekad par to nebiju iedomājusies?) un vieglāk, tomēr ir arī mīnuss - ir vairāk "banāndiegu", kurus ēst es negribu, bet rokās turēt arī ne. Tagad nezinu, kā man būt. Vot, dzīves lielās dilemmas.
Abonēt:
Ziņas (Atom)