It's all I believe in.

Šis gads nebija slikts, lai gan nekas jau nenotika, bet es esmu pārliecināta, ka nākamais būs labāks! Vairāk Lingua Franca, jauni seriāli, garāki mati, jauni jociņi, varbūt mazliet vairāk dzīves un mazāk slinkuma!

The road is now a sudden sea.

Jauno gadu es gribu sagaidīt, sēžot mīkstā krēslā, trekterējot baltvīnu un štopējot visādus gardumiņus. Darīšu visu, lai man tas izdotos!

Off the map.

Lai arī cik ļoti es mīlu savus vecākus un lai arī cik ārkārtīgi lieliski viņi ir, jebkādas došanās kaut kur man sabojā garastāvokli līdz pēdējam. Šodien vedām šos uz kino, bet 1) popkorns esot dārgs; 2) kāpēc vispār sāļais ir lētāks par saldo; 3) tētis negrib, ka cilvēki no āra skatās, ko viņš dara tualetē; 4) cilvēki ir cūcīgi; 5) filma pārāk skaļa; 6) filma tizla; 7) kāpēc stokmanī smird pēc vecas eļļas utt. !@#$%^&*

Over and over.

Šodien jādara lietas. Saņemties ir nejēgā grūti, bet izvēles nav: es tā cerēju brīvlaikā NEKO nedarīt, bet tas ir neiespējami. Sucks.

Living proof.

Gribēju sastādīt sev grafiku, kas un kad ir jāmācās kuram eksāmenam, bet sapratu, ka jēgas nav, jo tāpat neko nedarīšu. Slinkum, slinkum, laid mani vaļā!

Go straight to hell.

Īsti nezinu, vai es gribu izdzēst vecās dr.lv dienasgrāmatas (jo man ir nu mazulietiņ kauns par to, kas un kā tur ir rakstīts, turklāt ik pa laikam kaut kādi x cilvēki skatās manus vecos ierakstus, ko es īsti nesaprotu) vai arī labāk visu paturēt, jo nu pasmieties var un atmiņas taču.

Grow up!

Pateicoties tam, ka šodien nevaru pakustināt galvu, jo kaut kādi x muskuļi/cīpslas/vēl sazin kas kakla labajā pusē ir savilkti, iemācījos beidzot aptīt šalli!

What?

Man ir 19 gadu, un mans mīļākais TV kanāls šobrīd ir Disney Channel. Bērnības nepiepildītie sapņi, haha.

Hands up.

Neskatoties uz to, ka es neprotu nēsāt šalles, laikam būs tas jāsāk darīt, jo man, šķiet, sāk sāpēt kakls, t.i., sajūta tāda, it kā tikko būtu nobļāvusies kādā koncertā.

A little more action, please!

Esmu viena pati mājās (kas gadās tikai 1x gadā ap Ziemassvētkiem), skatos Ugunsgrēku (jo Aldis Siliņš ir TIK karsts) un nespēju domāt par filozofiju, neskatoties uz to, ka man rīt ir eksāmens, bet manas esejas ir tikai pusiesāktas, jo es nespēju saprast filozofijas jēgu.

Shut the front door!

"This is England" bija no tiesas forša (un mazliet slima) filma, bet tas, kā 18 gadus veca dūdiņa laizījās ar 12 gadus vecu puisīti un jautāja "do you want to suck my tits?", nebija pārāk, ēēm, iedvesmojoši.

The most wonderful time of the year.

Šo burvīgo laikapstākļu mazie trūkumiņi ir 1) elektrizējas VISS; 2) mēdz salt ausis (es nesaprotu cepures); 3) cilvēki neizskatās priecīgi.

On peut aller au bar?

Ļaunie komentāri latviešu dzeltenajos portālos ir nenormāli tizli (nav pat smieklīgi), bet vēl 5x tizlāki ir tie, kuros apvaino citus komentētājus, ka šie neko nejēdz, viņiem nav dzīves utt., un tas gan ir diezgan smieklīgi!

What can I do.

Tas gan laikam ir smags autortiesību pārkāpums, bet šis ir pārāk lieliski, lai turētu sveci zem pūra.

Travelling by plan

 The company AirBaltic in this year brought over than to  2. mil. passengers  , equal as Latvian inhabitants. That it means Latvians travel a lot, even we have difficult economy situation. airBaltic company is number one is all over Baltics countries, therefore we could guess Lithuanian and Estonian  also travelling by Latvian avian-company.  Under circumstances with Latvian economy it is one of the few company who work well. 

Jā, tā raksta angļu filologi.

Hard to live (leave).

Sucks tas, ka 'jaunībai' piederas brīvdienu vakaros iet ballēties un tā. Bet es negribu, negribu. Bet man taču ir jāiederas sabiedrībā (tas ir, jāatrod iemesls, lai nebūtu vislaik jābūt īmo garastāvoklī). Būtu man vīrs un bērni (labi, bērni var pagaidīt), es varētu attaisnoties, bet tagad nekā. Vīru atrast, neizejot no mājas, ir diezgan neiespējami. Nē, nu, teorētiski jau visu var izdarīt internetā, bet oho.lv laikam neiekļūs manā apmeklētāko lapu sarakstā.

Blah.

Man vajag vai nu viesnīcu Rīgā, vai nu tiesības + auto, citādi es palaižu garām visu jautrību.

+/-

Man riebjas šodiena!!!

Laughs & giggles.

Mana naivā ilūzija, ka esmu ieguvusi kaut nelielu sportisko izturību pēc cītīgas divu mēnešu trenažiera deldēšanas, šodien saplīsa gabaliņos, jo pēc vakar izmēģinātā aerobikas video knapi varu pakustēties, man sāp lietas/vietas, par kuru eksistenci, šķiet, nemaz nezināju agrāk.

Moment of the day.

Fonētikas pasniedzēja (~60g.): "Where else can the tongue be positioned?"

Mārtiņš (19g.): "Between your teeth!"

Fp: "MY teeth? You're going to put your tongue between my teeth? French kiss, how sensual!"

Above all the bustle.

Man sāk likties, ka man gribas kaut kādu nelielu ballīti, jo, šķiet, pēdējā mēneša laikā es nekur neesmu bijusi un gājusi. Protams, man nepatīk tas, ka es pēc visādām mazām izklaidēm nevaru ieiet atpakaļ ritmā vēl kādu dienu, līdz ar to izjūk mans nekā-nedarīšanas režīms, turklāt tagad laikam īsti nebūtu prātīgi neko darīt, jo ir daudz jālasa, kas gan man ļoti grūti nākas, tā ka es labāk pacietīšos līdz nenoteiktam laikam.

Obsession.

Neskatoties uz to, ka es zinu tikai kādus divus vārdus, man gribas sākt lasīt kaut ko franciski, protams, kaut ko ārkārtīgi elementāru, draudzēties nepārtraukti ar vārdnīcu, ko es tāpat daudz daru.

WRONG!

Lasu es mierīgi grāmatu (I'll take Manhattan), kura iesākas pavisam normāli, respektīvi, ir kādas kompānijas valdes sēde, kurā viskas notiek, bet tad sākas pagātnes atstāsts, un stāstāmais pārvēršas par gandrīz vai "Kaili uz mēnessceļa" knock-off''u ar tīri detalizētiem aprakstiem, kas, ko un kā. Nav jau brīnums, ka privātstundās man tālāk par pirmajām pāris lappusēm lasīt nedeva. 

Always midnight.

Šogad būs mazliet skumji Ziemassvētki

Je suis passionnée par la langue Française.

Casanière (adj.) - qui aime rester chez soi (Anglais - homeloving).

Atradu savu īpašību.

-

Biju šodien uz New Moon, man patika 1) vilki, jo nu tik pūkaini un mīlīgi; 2) Viktorija un viņas mati, jo ļoti skaista; 3) mūzika vietām.

Go to hell!

Uz Nicu, uz Berlīni, uz Londonu - vienalga, kur. Pa šiem pāris gadiem jau paspēju pierast pie izbraukšanas šur un tur. Tagad droši vien uz ilgāku laiku tam ir pielikts punkts. Es gribu ēst French beans, kuras Latvijā var dabūt vien Biotēkā par astronomisku summu, sinētisko šķiņķi, kurš ir papīrplāns un garšo dievīgi, parastos bez-garšu čipsus ar filadelfijas sieru, kas vienkārši ir izvirtība, un vakaros braukāties metro un nedaudz pastaigāt. 

Mucho dinero.

Lol, es gaidu kinodienu nevis tāpēc, ka skatīšos filmu, bet gan tādēļ, ka varēšu pieštopēties popkornu un želejončas, to visu noskalojot ar kokakolu.

Everything.

Jā, jā, jā, jāmācās vēl tikai 3,5 nedēļas, un tad jau Ziemassvētki, es gaidu, gaidu, gaidu! Protams, sniegs arī nenāktu par ļaunu, lai gan tas nozīmētu, ka ir vajadzīgi silti apģērbi, bet man tā nepatīk staigāt pa veikaliem. Vispār viss, ko man šobrīd gribas, ir mūzika, šokolāde un gulēt. Un vēl mandarīni un piparkūkas. Apņemos šogad taisīt mīklu, cept un dekorēt, neskatoties uz to, ka esmu a failure gan mākslā (bet man kaut kad būs bachelor of arts varbūt, lol, ironiski), gan pavārmākslā.

Did he really say that?

Lai jau Mariannai tiek Aleksejs Taube, es sev ņemu Andreju Veisbergu! HOT, jokojas, balss kā šūpuļdziesma, stāsta ļoti interesanti, jaunāks par manu tēvu!

That time.

Es gribu sameklēt tādu piparkūku mīklas recepti, lai tās sanāktu tādas, kādas var nopirkt gadatirgos, bet nezinu, kur lai meklē. 

Under Milk Wood.

Amerika laikam zina, ka man jāgatavojas sesijai, tāpēc palaida čupu manu seriālu brīvdienās līdz janvāra vidum!

X-rated thoughts.

Šodien klīdu un maldījos pa Vecrīgas mazajām ieliņām tumsā un lietū ar izprintētu Google Maps karti, kura gan samirka un sadalījās. Apmaldījos miljons reižu, izgāju pa garākajiem ceļiem, bet beigās atradu visu, kas vajadzīgs. Protams, ieejot šķērsielā, pēc laika vairs nevarēju saprast, kā tikt atpakaļ (topogrāfiskais idiotisms for the win!), brīžiem es vairs nesapratu, kur esmu, bet pie sevis skandināju: "Galvenais - nepazūdi!" Vispār tas bija creepy but cool, it īpaši tad, kad es biju vienīgais cilvēks kādā ielā, man, protams, uzmācās domas par Omenu, vispār jutos kā filmā (ne Omenā), pētīju skatlogus (wow, Rīgā var dabūt visādas brendu lietas, es nemaz nezināju!) un izvairījos no peļķēm. Beigās pat tiku atpakaļ līdz stacijai un tālāk līdz unim. Success!

Wasted time.

Lasu un nesaprotu, kas tas par fufeli, ka "Anna (14 g.) agrāk draudzējās ar visām klases meitenēm, bet šovasar lielākā daļa draudzeņu sākušas smēķēt. Tagad meitenes Annu atstumj un nevēlas ar viņu sarunāties". Wtf, vienmēr kaut ko šitādu saraksta, bet īstajā dzīvē es nekad par šādām lietiņām neesmu dzirdējusi, tā vien liekas, ka šādus scenārijus kāds nepārtaukti propagandē. Gan jau pati Anna izsaka visādus dumus komentārus par to, cik gan pīpēt ir stulbi (protams, tas izskatās smieklīgi; jā, es arī izskatījos tāpat), tā ka lai nebrīnās.

Nay.

Netīšām iespiedos draudziņu horoskopu sadaļā, un mans numeroloģijas (vislaik likās, ka mans cipars ir 8, bet izrādās, ka 7) horoskops likās gandrīz kā naglai pa galvu (protams, jebkam jau var pievilkt paralēles): "Tu esi pretrunīga persona. Minidiktatoriņš ar merkantilām tendencēm. Gribi, lai pēc Tavas pavēles notiktu viss, bet nepietiek spēka, lai uz to uzstātu. Pret vājākiem izturies ar spēku. Pret stiprākajiem ar viltu. Gribi būt ar visiem „kvitā”. Esi privātīpašniecisks, bet nemīli, kad pašu pakļauj. Seksuāls, bet piecietīs tā trūkumu, ja vien vajadzēs. Neprātīgs mīlnieks. Ja partneris pacietīgs, laimīga laulība. Jāapslāpē vēlme dominēt!"

Enchante!

Skatos Julie&Julia (tā vietā lai gatavotos diktātam) un dievinu to filmu! Franču valoda un ēdiens - man vairāk (gandrīz) neko nevajag!

A thousand armies.

"Pirms doties uz veikalu, lai iegādātos televizoru, Ilze esot veikusi eksperimentu [..]. Pēc tam veikalā tieši tikpat daudz soļu atkāpusies no LSD televizora ekrāna, lai konstatētu, vai attēlu var labi saskatīt vai ne." /NRA, 17.06.2008. 

Es arī gribu tādu TV!!!

Runājot par avīžrakstiem, ļ.cien. žurnāliste Ilze Šteinfelde, vai tiešām Jūs nezināt, ka veikals pats neatveras un ka cenas nevar būt lētas?

"Neskatoties uz tirdzniecības apjomu kritumu, Rīgā pēdējo divu nedēļu laikā atvērušies divi jauni veikali - Kimko Krasta ielā 60 un China Town Vienības gatvē 113. Abi šie veikali apmeklētājus cer piesaistīt ar lētām cenām." /NRA, 21.11.2009.

LGB.

Ja vakar es sapnī biju slimnīcā ar aklās zarnas iekaisumu, tad šonakt mums mājās uzsprāga lifts/tualete, vēlāk bija ballīte mežā ar gotiem (tur bija milzīgas mellenes), bet noslēgumā es sarkanā kleitā dejoju skolas gaitenī ar kaut kādu x puisīti, kurš mani grieza, gaisā paceldams, un es spēcīgi ietriecos viena kabineta durvīs.

777

Esmu novērojusi, ka, gatavojot kaut ko atkārtoti, man ar katru reizi sanāk sliktāk. Vispār man ļoti gribētos regulāri kaut ko gatavot, bet tas 1) aizņem laiku; 2) vajag daudz un dažādu sastāvdaļu, bet man slinkums ķemmēt veikalu plauktus. Tāpēc tā vietā, lai pati censtos iegūt kaut nelielas iemaņas pavārmākslā (kas būtu ļoti noderīgi, to say the least), es veģetēju uz māsas kulinārajām izpausmēm.

Šodien Maximā ieraudzīju vārītas tīģergarneles, un uznāca tāāāda vēlme pēc paeljas ar seafood'u.

NOOOO.

Akdies, šodien (īstenībā jau vakar) nenoskatījos NEVIENU seriālu! Tātad, kad piecelšos, no ekrāna neatiešu.

You're weird.

tātad, guna, apsēsta ar 1)izsaukuma zīmēm; 2)domuzīmēm; 3)ēdienu; 4)matu kopšanas produktiem. /(c) M.anna

Plosives and fricatives.

Kamēr vingroju, atcerējos vienu epizodi no bērnības. Bija laiki, kad žurnālam "Mana" komplektā reizēm nāca arī "Fanu grāmatiņas". Māsai bija tāda ar "Spice Girls", ko, protams, es drīkstēju apskatīties tikai īpašos gadījumos, kad man to parādīja. Tur bija jautājums par briesmīgāko atgadījumu spaiseņu dzīvē, un Baby Spice jeb Emma atbildēja, ka visnepatīkamākais gadījums bija tas, ka viņu kaut kad notrieca mašīna un ka "joprojām nesaprotu, kādēļ nespēju apstāties". Un, izejot no šī teikuma (stila kļūda, I know), man ilgus gadus bija teorija, ka šī dūdiņa, kad iet, vienkārši nevar apstāties, respektīvi, kādam - vai nu cilvēkam, vai nu kādam priekšmetam - ir viņa jāapstādina, bet, ja nav neviena, kas viņu apstādina, tad viņai nav citas izvēles, kā tikai IET visu laiku.

Watch out!

Es laikam nemaz nevarēšu saslimt ar gripu vai citu zarazu, jo pārāk daudz smejos. Tad, kad visi jau ir norimuši, es atkal atceros kārtējo smieklīgo momentu un nespēju savaldīties. 

The greatest.

Man vienmēr kaut kā likās, ka krievvalodīgie jaunieši tomēr māk runāt latviski, nevis pat teikumu "es slikti runāju latviski" knapi izburto. Tāpēc arī viņš mācoties angļu filologos...jā, G grupā, wow. Liekas, ka es pat franču valodu saprotu labāk, lai gan esmu to mācījusies ~2 mēnešus.

ENN news.

Foršu FAIL tikko dzirdēju LR1.

-Šī valsts atrodas pie jūras, bet siltākas, karogs ir līdzīgs Latvijas karogam, vismaz krāsu ziņā, valsts ir apmēram Kurzemes lielumā.

-Varbūt tā ir Vācija?

Apmēram tāpat kā Būdas "kontinents blakus Eiropai - Austrālija"!

Lingua Franca, take 2.

Šodien apsolīju Written Communication pasniedzējai, ka kādu no saviem term papers rakstīšu par domuzīmju lietošanu, jo viņa par mani smējās, sakot, ka "you love those dashes so much"! 

Lemme check your pipes!

Pīpēt man apnika (+smoking buddy pameta uni), snuffu lietot es pārstāju, jo tas man rada lielas neērtības naktī (nē, ne jau tualetes apmeklēšanu ik pēc pusstundas), tas ir, nespēju paelpot caur degunu, līdz ar to nespēju gulēt, tā kā man paliek vienīgi alkohols (because I don't do drugs), no kura man pēdējā laikā (tas ir, tajās retajās reizēs, kad konsumēju tīri daudz burbuļūdens vai vīna) sāk parādīties mistiskas galvassāpes, kuras agrāk nebija novērojamas. Nē, es neesmu gatava dzīvot bez neviena slikta ieraduma - haosa radīšana savā dzīvesvietā neskaitās!

Lingua Franca.

Viena liela porcija Ziemassvētku šobrīd nenāktu par ļaunu.

Tourner, traverser, descendre.

Visu laiku aizmirstu, ka man vairs nav 18.

Way too good.

Jaunākās flirta taktikas: 1) o, kāda tev kapuce! 2) tev forši zeķes piestāv džemperim! 3) tev ir smuks krāns (lollllll).

QDM?

Es šobrīd domāju par ēdienu. Par šokolādes cepumiem, un mafiniem, un kūkām, un picām, un načosiem, un garnelēm, un makaroniem, un suši, un burgeriem, un sieru, un Cēzara salātiem, un sāļajiem groziņiem, un visādām garšīgām lietām. It īpaši par Nicas načosiem.

Get down, get up.

Žana Pola Sartra citāts (vardarbīgo tekstu gaume atgriežas?) vakardienas literatūrzinātnes lekcijā ("Is there any meaning in life when men exist who beat other people until the bones break in their bodies?") un šodienas spurdzieni par pokemoniem lika man atvērt to svēto dokumentu, kurā saglabāti daži mani blogošanas/klabināšanas pirmsākumu ieraksti tolaik vēl eksistējošajā cf.lv, un atrast labu un sulīgu citātiņu par šo pašu tematiku. Lūk, 2004. gada 27. novembra ieraksts: "skajC.....wiss ira nozjeelojami......ne jau wiss be dalja gan.....kawkaaC karsh.....nafig winju....v zjopu karu.....bljaaawienC....besii jau aaraaa...."

#

Vilcienbraukšana jau nav tā pati sliktākā lieta pasaulē, bet vilcienu gaidīšana gan ir briesmīga. Piemēram, otrdienu vakaros vilciens nekad nepiebrauc pusstundu agrāk, bet dienas vidū, kad ir gaišs un nav tik auksts, vienmēr stāv jau pieturā. Turklāt tā pusstunda/40min nemaz tik ātri neskrien, līdz ar to es drīz vien Origo veikalu piedāvājumu zināšu no galvas. Vēl jau arī reizēm fascinē tas, ka tajos pašos otrdienu vakaros sūta garo sastāvu (un cilvēku nav daudz), bet tad, kad visa lielā masa brauc mājup, atsūta tikai četrus vagonus, laikam zina, cik ļoti cilvēkiem pēc skolas/darba patīk 45 minūtes censties noturēt balansu, stāvot kājās. 

Tik tok.

Es gan pati nekad neiesaku neko draugiem, bet to sadaļu draudziņos vienmēr izlasu, forši jociņi tur, cilvēkiem laba izdoma!

Explosion.

Šodien redzēju sniedziņu pa logu, tik nenormāls prieciņš!

Right?

Satiku dažus klasesbiedrus vilcienā vakar, šonakt, protams, sapņoju par viņiem. Manas zemapziņas ceļi ir neizdibināmi, hahah. Man likās, ka sapņi ir cilvēka slēptākās vēlmes, nevis tas, kas dienas laikā redzēts/pateikts/dzirdēts/utt. Vai arī man nav slēptu vēmju, tādēļ jāizlīdzas ar kaut ko citu.

Bang, bang.

Mani iejūsmina skaista mūziciņa seriālos. Protams, ka visvairāk man sapatīkas viss, kas ir lēns, melodisks un drusku gaudojošs pat, bet oh well, neko darīt.

A giant marshmallow.

Šodienas prese knapi ielīda pastkastē. 4 žurnāli, 2 avīzes un 2 TV programmas. Nesaprotu es Latvijas Pasta politiku piegādāt abonētos žurnālus apmēram nedēļu pēc tam, kad tie jau parādījušies veikalos, turklāt gandrīz visus vienlaicīgi.

Top 20.

Unī ar katru dienu aizvien smieklīgāk, šodien visu laiku smējos par muļķībām, forši :)

Up!

M: "Un tad tu klausies "Justified"."

G: "Nē, nē, es klausos "Sex/magic/future sounds" vai kā nu tur."

E: "Tu aizmirsi "love". Bet tevi jau tikai sex'n'magic interesē."

What?

"They who use snuff, take it almost without being sensible that they take it, and the acute sense of smell is deadened, so as to feel hardly any thing from so sharp a stimulus; yet deprive the snuff-taker of his box, and he is the most uneasy mortal in the world." /Edmund Burke (1757)

Eju pēc savas zilās paciņas.

Maiņa!

1) Atkal un atkal pierādās, ka man ir nenormāli foršas draudzenes.

2) Es pēdējā laikā runāju piecās valodās, tas ir, latviešu valodā ar angļu, krievu, franču un lietuviešu iespraudumiem.

3) Šodien zobārsta krēslā gandrīz aizmigu.

4) Krīzes laikā mēs brokastīs ēdam kliņģerus, štrūdeles, lašmaizītes un puvušos sierus (ja viņiem nav maizes, lai ēd kūkas!).

5) Mooncup joki, lol. Un visi pārējie.

Murmur.

"Patiess sliņķis ir tāds, kas no rīta ceļas agrāk, lai ilgāku laiku varētu neko nedarīt!" 

Es atpazinu sevi. 

A curious case.

Tas, ka first impressions count, ir drusku bullshit (compund noun, lol), jo tās pasniedzējas, kas man sākumā nu ļoti patika, sāk patikt mazāk, bet tās, par kurām es neizteicos kā par lieliskākajiem cilvēkiem pasaulē, kļūst aizvien foršākas. Piemēram, man besī, ka visu laiku saka: "Let's not be Latvians for a while. Oh, that's so Latvian. Latvians this, Latvians that." Tāda sajūta, ka viss, kas ir latvieša garā, ir slikts. Un nevar saprast, vai par mums ņirgājas, vai mēs patīkam, vai vēl kas cits. Bet man arī ir bail būt drusku bitchy, jo es negribu, lai mani izgāž eksāmenā vai arī visu laiku ienīst. Skolā bija diezgan vienalga, cerams, vēlāk arī šeit tā būs, jo brīžiem jāpiespiežas, lai kaut ko ļaunu neizspļautu. 

Šodien slikta diena, vecāki piedāvāja to slīcināt alkoholā, hahhh - uzminēja manas domas.

Just a ride.

Lol, man patīk mani iekšējie dialogi par to, vai piecelties no gultas, lai pasportotu. Protams, gravitācijas spēks cenšas mani noturēt pie vietas, bet es cīnos, cīnos, noskaitu "viensdivtrīs" un ceļos. HA!

The small print.

Man tomēr ir tāds baigais lepnumiņš tajos brīžos, kad tētis jautā, vai pareizi salicis visur komatus. (: Bet vienlaikus arī nedaudz nožēloju, ka neaizgāju uz baltiem mācīties, jo taču tik maz zinu, joprojām nespēju atšķirt visus vienreizējs/vienreizīgs, personīgs/personisks utt., bet man tā gribas būt kā Silvijai no LR1 (kļūda, kļūda, kļūda!), hahaha. No otras puses, neslikti pārzināt gramatiku ir kaitinoši, jo visas aplamības acīs duras.

Down, down, down.

Šodien franču valodā sajutos jau drusciņ neērti, jo visu laiku jautāju: "Qu' est-ce que c'est ....?", daudzpunktes vietā ieviedojot nezināmo vārdu. Es tiešām gribu saprast visu kārtīgi, nevis tikai no konteksta mēģināt uzminēt, vai tiešām es varētu domāt pareizi. Pārējie gandrīz neko nejautāja. Vai nu viņi ir ūbergudri, vai nu muļķi, kas kautrējas kaut ko jautāt, haha.

Mass psychosis.

Akdies, es pirmo reizi biju Trakajās dienās, tas bija vienkārši kaut kad ārprātīgs, tālāk par pirmo stāvu un otrā stāva grāmatu stūrīti nemaz netiku, tas ir pārāk baisi. Dīvaini ir redzēt, ka cilvēki ar Calvin Klein somām un Guess apaviem skrien un grābj visu, ko vien var paķert un kam ir akcijas zīme, aktuālākā prece laikam bija pistācijas, kuras cilvēki stiepa maisiem. Smieklīgi, protams, ir redzēt, ka Stockmann ir iepircis daudz visādu khm mantu, kuras ikdienā tur tiešām nevar nopirkt, piemēram, divlitrīgas dušas želejas vai "Čornaja žemčug" krēmus. Un kāpēc gan uz letes neizlikt stikla traukos salādētas paketes?

Mans mājupceļš vilcienā bija visnotaļ neparasts. Sēdēt, protams, nebija, kur, tādēļ visu ceļu nostāvēju tamburā, smiedamās par onkuļa, kurš dzēra šņabi, uzdzerdams "Apinīti", jokiem un izteicieniem. "Visi baloži izkāpa, paliek normālie. Meitene, kāpēc tu nesmaidi? Mums nav pa ceļam? Es tev neuzmākšos, tikai aizstāvēšu. Laid tās muļķības gar ausīm!" Drusciņ forši bija, vismaz interesanti, hahh. 

-

Šodien iznāca izstaigāt "vecās takas", tā bija ļoti patīkama pārmaiņa, jo šķiet, ka viss, ko es pēdējā laikā redzu, ir istaba, vilciens un unis. Protams, esmu jau aizmirsusi, kā ir jāiet, kāju muskuļi ir totāli atrofējušies, jo vairs jau ikdienā necik nesanāk staigāt. Mājupceļā izmirku, bet tas bija nāāis. Atcerējos visko interesantu, kas kādreiz ir noticis. 

I'll put a spell on you.

Rudenim nav ne vainas, vienīgi dubļi nav pārāk forši, it sevišķi ja no rītiem jābrien kaut kur pa tumsu, jo ir diezgan liela iespējamība kādā nejaukā rītā ievelties grāvī vai peļķē. Protams, vienīgais, ko man gribas darīt, ir nedarīt neko, bet pašlaik es vēl spēju drusku saņemties. Vēl joprojām nespēju samierināties ar to, ka nebūs rudens brīvlaika. Oh well.

Blah.

Mani sapņi kļūst aizvien dīvaināki, es redzu ļoti daudz cilvēku. Daudzus no viņiem es pazīstu, bet daļu ne. Varbūt drīz es nosapņošu sižetu kādam bestselleram, hahaha.

So human.

Šodien galīgi neforša diena. Filozofija vispār bija kaut kāds ārprāts, gribējās nošauties/nodurties, pasniedzējai ir tikai 2 piemēri, kuri tiek malti pa 100 reizēm: "Vai zagt ir slikti? Kas ir galds?" Par franču valodas jauno pasniedzēju arī sajūsmā nebiju, gribu atpakaļ Dinu! Ievads studijās - kā vienmēr. Ierakšos segās un skatīšos seriālus.

74-75.

Šodien bija tāds drusku scary moments unī. Nesaprotu, kāpēc cilvēkam jāvelkas mācīties pilnīgā žvingulī. Gan skolā, gan augstskolā. 

Just get back up.

Šonakt sapnī nocirtu sev trīs pirkstus netīšām (dīvainā kārtā tie bija rādītājpirksts, vidējais pirksts un mazais pirkstiņš, nezinu, kādā veidā zeltnesis izvairījās no cirvja), nācās paņemt tos otrā rokā un iet uz kaut kādu x medpunktu (kurš atradās tā kā otrajā stāvā, bet piekļūt varēja, rāpjoties pa mājas ārsienu), kur gan neviens nelikās zinis par to, bet es tikai teicu: "Tie pirksti sapūs, ja viņus man nepiešūsiet!" Joprojām nevienu tas neinteresēja, aiz aizkariem es redzēju kaut kādas dzemdējošas sievietes, tur vispār bija tikai viena ārste vai medmāsa, es pirkstus vienkārši pati piestiķēju atpakaļ, lai gan man skaidrs bija tas, ka tie ir jāpiešuj obligāti! Biju arī slimnīcā (Jelgavas, ja nemaldos), bet arī tur neviens nepievērsa man uzmanību. Tā nu es nostaigāju 2 dienas ar nepiešūtiem pirkstiem, līdz atkal aizgāju uz x medpunktu un teicu māsiņai/ārstei, ka es taču SAMAKSĀŠU, samaksāšu vairāk nekā vajag, un tad mani beidzot pieņēma un fiksi piešuva pirkstus atpakaļ. Kā par brīnumu, nekas no šī visa nesāpēja, vien bija jocīga sajūta, ka nav pirkstu. 

Vienu citu nakti mēs ar Ķirbi bijām pie Annas baznīcas un sēdējām uz tāda augsta mūra. Man pēkšņi nenormāli sāka sāpēt labās rokas apakšdelms, nu tā, ka nevar izturēt (un to es arī sapnī jutu). Tur izveidojās brūcīte, no kuras izsprāga ārā asinsvads, no kura sāka šļākties asinis. Es centos to aizspiest ciet, bet nevarēju, jo spiediens bija pārāk liels (šis asinsvads nevis nokarājās gar roku, bet bija perpendikulāri tai, tā ka leņķis starp roku un asinsvadu varēja būt ~90 grādu), viss trotuārs jau bija asinīs, tāpēc nolēcu no mūra un nostopēju žiguli, lai mani aizvestu uz slimnīcu.

Je ne sais pas.

Man tik nenormāli patīk mācīties franču valodu, katru reizi kaut ko jaunu uzzināt, ar katru reizi arvien labāk izrunāt "R" burtu, aizvien vairāk saprast, ko pasniedzēja jautā/stāsta. Kur es biju ātrāk?! 

Under the sheets.

Kā man patīk, ka brīžos, kad ārā ir šitāds laiks (lietus, apmācies, auksts, vējš), var sēdēt istabā zem piecām segām un slinkot! 

Serious business.

Tā kā līdz vilcienam bija apmēram 40min laika, atkal padzīvojos pie Narvesena žurnālu stenda. Kaut kā negribējās lasīt celebrity-stuff, tāpēc nopirku TIME. Dārgs, maita, gan (~3ls, sanāk kādi pieci "Kas Jauns?"), bet galīgi interesants, kādu nedēļu varēšu lasīt (nevis pusstundu, kā parasti visus žurņus). Patīkama pārmaiņa pēc silikona-krūšu-rakstiem un stāstiņiem par Armanda Šķēles dūdiņu. Lol gan tas, ka ka cenu sarakstā ir gan Lietuva, gan Igaunija, bet Latvijas nav. Turklāt šajā numurā pusi aizņem Special report: "Heroes of the Environment," ko noteikti būs varenforši lasīt. Varbūt arī es beidzot uzzināšu vismaz kaut ko, kas notiek pasaulē, jo pēdējā laikā (un arī ne tik pēdējā) es dzīvojos vien pa gossip portāliem un lasu dzelteno presi, kas laikam uz nekādu inteliģenci nenorāda.

A clean slate.

Šodien tikpat kā nemeklēju interneta robežu, kas ir ļoti netipiski man, bet gan lasīju "Breaking dawn". Nekādā ūbersajūsmā neesmu (garlaicīgi jau nebija acīmredzot gan, haha), apsēsta laikam tomēr nebūšu, man patīk priecīgi notikumi, nevis visādas near-death experiences, protams, būdama lielākā ņuņņa pasaulē, es šņukstēju tajās vietās, kur Džeikobs bija bēdīgs (man gan ir viegli piedzīvot katarsi), kā arī brīnījos par autores fantāziju, kura brīžiem šķita vienkārši sicccck. Es gan paredzu, ka šonakt man būs grāmatas iespaidoti sapņi, bet tā jau ir ierasta prakse. 

Buy a gun & start a war.

Tā kā šodien man bija jāizpilda tikai viens neliels mājasdarbiņš franču valodā, pēc 7 seriālu noskatīšanās rīta pusē, garlaicības mākta, sāku lasīt "Eclipse", pusi jau pieveicu. Vietām ir gaužām booooring, vietām ir galīgi interesanti. Vispār Team Jacob, ja, Edvards mani garlaiko.

Thirsty students.

Visu vakaru lasu dažādus green blogus, dusmojos, ka nedzīvoju ASV (jo te nevar dabūt visu to, ko man gribas, turklāt daudzi šopi nesūta ārpus usa), kā arī siekalojos ap Terra Plana "Vivo barefoot" apaviem (110 mārciņas par botām es laikam nevaru atļauties).

That magic technique.

Es nespēju noticēt, ka ir pagājušas tikai divas nedēļas kopš studiju sākuma, jo liekas, ka mācos jau vairākus mēnešus. Apbrīnoju to, ka easy-peasy varu nosēdēt 1,5h no vietas, iztiekot bez murkšķēšanas un smiešanās (ja nu vienīgi drusciņ). Lekcijas tiešām ir aizraujošas, man patīk tas, ko es mācos, visi/-as pasniedzēji/-as lielākoties ir forši/-as, ar humora izjūtu, stāsta visko inčīgu. Protams, nekautrējas uzdot mājasdarbus, līdz ar to man grūtāk nākas izbrīvēt vietu seriāliņiem, bet pagaidām vēl neko neesmu iekavējusi ne vienā, ne otrā frontē. Drusku gan pietrūkst matemātikas un fizikas (vidusskolas), gribas parēķināt cilindru tilpumus un pretestības paralēlajā slēgumā, toties ir franču valoda, kurā nav jārunā angliski, wohoou! Žēl tikai, ka nebūs rudens brīvlaika.

Seventy-seven.

Zobārste: "Zini, ka no krākšanas var dabūt infarktu?!"

Māsiņa: "A kāpēc?"

Z: "Jo tā ir elpošanas pārtraukšana līdz pat 4 minūtēm."

M: "Tas ir stresa dēļ?"

Z: "Es nezinu, kāpēc cilvēki krāc."

M: "Āāāā, es domāju, ka krāpšanas dēļ cilvēki var dabūt  infarktu!"

A great DJ.

Nē, ar pusotru stundu miega naktī nepietiek; nē, nevajag iet ballēties, ja nākamajā rītā uz uni ir jāiet! Bet party-plan, lol, ir izpildīts, varu mierīgi gulēt līdz 2010. gadam. 

Pasniedzējas saslimšana šodien mani tāā izglāba, jo es nebūtu spējusi nosēdēt vēl vienu lekciju. Protams, rītu glāba tas, ka mums ir foršs filozofijas pasniedzējs (es pierakstīju vairākus viņa izteicienus, piemēram: "Kuram no jums patīk spēlēties ar saviem ekskrementiem?"), kā arī pēc tam bija franču valoda, kas man ļoti patīk. Un vēl man grupā ir foršas draudzenes tagad, kuras saprot manu ļaunumiņu.

Oi!

Beidzot man ir tā izdevība atgūt trīs gados iekavēto: es nekad neko nesaprotu un nedzirdu.

Oh dear.

Rīts iesācies vienkārši pretīgi: jūtos neizgulējusies, lēcas acīs nevarēju dabūt 5min, mati kā salmi, uz sejas - tuksnesis (vienu brīdi jau likās, ka tūlīt krējumu uzsmērēšu, lai nav tik sausa āda), neko nevaru atrast, viss tracina!!!

So true.

"I understand how scissors can beat paper, and i get how a rock can beat scissors, but theres no fucking way paper can beat rock! Is paper supposed to magically wrap around a rock and leave it immobile? Why the hell can't paper do this to scissors? Screw scissors, why can't paper do this to people? Why aren't sheets of college ruled notebook paper constantly suffocating students as they take notes in class? I’ll tell you why, because paper can't beat anybody. A rock would tear that shit up in 2 seconds. When I play rock, paper, scissors, I always choose rock. Then, when somebody claims to have beaten me with their paper, I can punch them in the face with my already clenched fist and say, oh shit, im sorry, I thought paper would protect you, you asshole!"

I love bad, trashy television.

Izpildīju savu pirmo uni mājasdarbu, bet tagad ķeršos pie Kendisas Bušnelas "One fitfh avenue" lasīšanas, ko nopirku, lai līdzsvarotu "Advanced grammar in use", haha.

Eyes wide open.

Ir pagājusi tikai pirmā mācību nedēļa, bet es jau šodien tik ļoti priecājos par to, ka mums bija divas lekcijas citā valodā, nevis angliski. Visvairāk, šķiet, es gaidīšu franču valodu, jo tas ir kaut kas pavisam jauns, savukārt vismazāk - ievadu studijās, jo pasniedzēja šodien paspēja izlielīties par saviem bērniem un viņu laulātajiem draugiem, kur tie strādā, kas ir viņu vecāki utt., kā arī gramatiku, jo lektore absolūti neliekas ieinteresēta mūs mācīt, vairāk viņai patīk dzīvoties pa savu iPhone. Negribu nekādus mājasdarbus un eksāmenus, gribu vienkārši iet uz lekcijām. Turklāt manai jau tā visnotaļ lielajai seriālu plūsmai ir pievienojušies divi jauni: "Glee" un "Off the hook", tā ka man nedēļas laikā būs jāizbrīvē vieta 19 seriāliem, jo SYTYCD Canada es tomēr atmetu.

Wake up!

Prieks un laime, ka rīt ir brīva diena, jo es jau esmu drusku nogurusi no tā, ka visu dienu jākomunicē tikai angļu valodā, haha. Piektdien pēc lekcijām iešu uz JR Blaumaņa ielā (sākumā laikam jāizprintē karte, topogrāfiskais idiotisms 4evaaah) pēc grrramatikas grāmatām, kā arī, ja paveiksies, atradīšu ceļu uz Robert's Books, jo, iespējams, tur varētu būt kaut kas noderīgs man. Dzimšanas dienā visiem prasīšu jebko, kas varētu noderēt angļu filoloģijas studentei, hahh, tikai ne tos kalendārus "Iemācies jaunu vārdu katru dienu!", lai gan, godīgi sakot, man pat tas noderētu, lai uzlabotu savu drausmīgi vienkāršoto rakstības stilu, jo es, protams, iečekoju savu blakussēdētāju esejas šodien, un tur mudžēja no tādiem vārdiem kā determination, versatile, approximate etc., bet manējā tām blakus izskatījās pēc piecgadīga bērna sacerējuma, hell yeah. + sucks tas, ka būs jāpaiet vismaz gadam, kamēr es kaut cik sadraudzēšos ar cilvēkiem, ja vien tas vispār kādreiz notiks, turklāt man ir smagas aizdomas, ka šīs nebūs nekādas kūku vakaru draudzības.

###

"Literatūrzinātnes pamatos" mums ir tik foršs lektors, kuram patīk indiešu sievietes un kurš regulāri piemin seksu, haha, kā arī jokojas visādi. Turklāt, pirms viņš sāka runāt par Aristoteli un Platonu, mēs drusku skatījāmies "Just my luck", jā, to filmu ar Lindsiju Lohanu, jo tur ir par likteni. 1,5h garumā nebija nekāda trokšņa no 150 cilvēkiem, kas likās tik jancīgi, jo vidusskolā 30 cilvēku parasti stundu laikā taisīja tādu balagānu!

Ding-dong.

Man ļoti patika tās pasniedzējas, kuras šodien mūs mācīja (es vēl neesmu redzējusi tās "vecās padomju stila vecenes, kuru lekcijas ir sausas"), visi sēdēja pa pāriem, bet es biju viena pati, pat pāru darbu taisīju viena pati, tā ka tas nav pārāk forši, šodienas laikā iesāku runāt tikai ar vienu cilvēku no mūsu grupas, es vairs neesmu ūbergudra, man liekas, ka es nekam netikšu līdzi, man vajag visādas grāmatas par fonētiku/fonoloģiju, man riebjas, ka mums lekcija ir 1,5h gara, jo es tik ilgi fiziski nespēju nosēdēt, līdz ar to dīdos tāpat kā teātrī vienmēr, man nepatīk pusstundu garie starpbrīži, jo tad nav, ko darīt, vienīgi iet pīpēt, toties mums grupā ir tikai 19(?) cilvēku, kas savā ziņā ir forši, jo liekas tā mājīgi, braukt ar vilcienu arī nav pārāk inčīgi, bet to var pieciest, un es neesmu normāli gulējusi 2 naktis, jo acīmredzot esmu iekšēji sastresojusies, un vispār šobrīd viss ir slikti.

Supernova.

Rīt oficiāli sākas studijas. Es JAU gaidu brīvlaiku!

Study buddy.

Es nezinu, pa kuru laiku es mācīšos, jo drīz sāksies seriālu sezona! 

Tuesday, Sept. 8  90210 Melrose Place Wednesday, Sept. 9  America's Next Top Model Thursday, Sept. 10  The Vampire Diaries  Monday, Sept. 14  Gossip Girl  One Tree Hill Wednesday, Sept. 16  The Beautiful Life Monday, Sept. 21  Accidentally on Purpose  The Big Bang Theory  How I Met Your Mother Tuesday, Sept. 22  The Good Wife Wednesday, Sept. 23  Gary Unmarried Modern Family  Friday, Sept. 25  Dollhouse + vēl Greek, kā arī Top Chef un SYTYCD Canada, kuri jau ir sākušies, kā arī SYTYCD USA, kurš arī kaut kad drīz sāksies. Turklāt man gribas sākt skatīties arī Californication, Weeds un True Blood. Labi, ka man otrdienās lekcijas sākas tikai 18:15 un ceturtdienas ir brīvas! 

We are golden!

Vajadzētu saņemties un sataisīt vilciena playlistu; es jau zinu, ka tur mīsies tādi dziedoņi kā Kanye West un Pitbull ar Guillemots un Sigur Ros, respektīvi, tucīši ar mieriņu. 

Why bother?

Kārtējā izniekotā diena.

The red key.

"Coming of age" drusku mani garlaiko, nav tāda asumiņa kā "Skins", viss totāli mākslīgs (protams, "Skins" nenormāli visu pārspīlē, bet tas mazsvarīgi). Bet Reality TV rocks joprojām! "Paradise hotel" ir vienkārši HOT! Žēl tikai, ka viss, ko es gribu skatīties, ir redzams vien Megavideo, līdz ar to jātaisa stulbas pauzes.

Etcetera.

Pagaidām es protu 2,5 valodas. Gribu mācēt 7. Šogad sākšu mācīties vienu jaunu, bet paliks vēl 3,5 brīvas vietas. 

Oh no they didn't!

Biju šodien aizbraukusi pēc savas līguma kopijas, fakultātē diezgan liels haoss, pff, nekaunīgi pielīdu priekšā citām meitenēm, kā arī smējos daudz par citiem + vēl tēloju darbinieku, atbildot uz visādiem jautājumiem, arī haosu taisīju pie kabineta durvīm, hahhh. LUISā piereģistrēties kursiem nevaru, jo, redz, fakultātē notiekot organizatoriskas pārmaiņas. Vienīgais prieks ir tas, ka šī nedēļa ir brīva. 

Cat power.

Jelgavā ir jauns dabīgo lietu veikaliņš "AyurNaturalis", kas atrodas t/c Vivo otrajā stāvā. Pārdevēja ļoti forša, visu ko stāstīja, zināja, pierakstīja mūsu vēlmes, iedeva paraudziņus, bet es nopirku Čavanprašu, jo nāk taču rudens, kā arī palmu cukuru blokā, kuru biju meklējusi jau diezgan ilgi, tāda ņamma! Šovakar es izmēģināšu tīrīt zobus nevis ar zobu birsti, bet ar Miswak, ko arī iepirku. Labprāt būtu izpirkusi visu veikalu, bet es tomēr cenšos sevi kaut nedaudz iegrožot.

My power, my pleasure, my pain.

Mēbeļu veikalos var atrast vien briesmīgas kvalitātes un izskata skapjus, gultas un citu furnitūru, brrr. Cerams, rīt izdosies pabeigt tapešu līmēšanu, jo māmiņa dusmojas, ka visa mana iedzīve traucē pārvietoties pa otro stāvu. Pašai arī gribas istabu kārtībā, lai viss smuki būtu.

Knives out.

Besīgi neko nedarīt, bet saņemties kaut ko darīt arī slinkums. Tā nu meklēju interneta robežas, šodien nekā interesanta.

Outta control.

Man tiešām vajag ārstēties. Ja agrāk šādas sajūtas mani pārņēma, kad kāds puisītis gribēja ar mani draudzēties (nav jau brīnums, ka man nekad nav bijis boifrends), tad tagad man visu dienu gribas vemt (un es ienīstu viņu) no tā, ka mana zobārste (!!!) man piezvanīja, lai apjautātos, kā jūtos. Šķiet, jebkāda interese par mani izraisa manī neprātīgu riebumu. SICKSICKSICK!!!

Hey.

Man liekas, šī būs viena no tām super ekstra retajām reizēm, kad man izdodas pagulēt pa dienu, jo sāpju ciešana un raudāšana, puņķošanās un rīstīšanās visu nakti mani pamatīgi nogurdināja.

Keeping me down.

Tam, ka es pēdējā laikā mostos ~7 no rīta, ir arī priekšrocība: būs vieglāk pamosties uz skolu! Cerams gan, ka tad mani modinās pulkstenis, nevis sāpes. 

Tooth fairy.

Man šķiet, ka pēc pāris gadiem es likšu sev izraut visus zobus un salikt skaistas protēzes (nu gluži kā Džonam). Jo neatceros, ka tie man kādreiz būtu sagādājuši kādus priecīgos mirkļus.

1) Mans apakšžoklis bija lielāks nekā augšžoklis, līdz ar to man izrāva 2 pilnīgi veselus zobus;

2) salika breketes, kas 2 gadu garumā ik pa laikam sagādāja briesmīgas sāpes, turklāt vienmēr bija jāsatraucas, vai tās nav pilnas ar griķiem, gurķiem vai citu pārtiku;

3) kad dzelžus noņēma, vajadzēja nēsāt platīti, jo retaineri uzlika tikai apakšējiem zobiem; pie tās es nespēju pierast, līdz ar to zobiņi ātri vien aizbīdījās atpakaļ;

4) vēlāk man vēlreiz lika breketes, hell yeaaaah, atkal sāpes;

5) bet arī tas nedeva ideālu rezultātu, jo zobi nav perfekti taisni, turklāt  visu mūžu laikam jānēsā retaineris;

6) es varu pucēt šos, ar ko vien gribu, bet skaisti baltus iegūt nevaru;

7) nelietoju kolgeitus un blendamedus, tīru kārtīgi un cītīgi, bet vienalga rodas caurumi;

8) un tagad izciešu gadsimta sāpes. 

Show me heaven.

Biju pie zobārsta. Gsus, tagad sāp vēl vairāk nekā pirms tam. Līdz asarām.

The things I want to remember.

Man katastrofāli trūkst pacietības! Ar logiem neiet vis tik raiti, ķibinos jau no 9, apnicis!

Till the morning comes.

Man patīk gandarījuma sajūta, lai gan vēl priekšā tik daudz darba. Rīt respirators būs mans labākais draugs, gribas visu smuki un tā, ja reiz esmu iesākusi. Rīt vai parīt jābrauc izvēlēties tapetes, kā arī skapi, aizkarus. Vispār es labprāt tiktu pie jaunas gultas, tikai nezinu, kur veco likt - cik ilgi var gulēt uz dīvāna, kas tikai 1m plats?!

Somebody told me.

Šobrīd tāda kondīcija, ka pat alus kausu rokā noturēt nevaru - tātad labi strādāts.

Let's have some fun!

Prrieciņš, jo mans istabas remontēšanas plāns realizēsies, kas nozīmē, ka vismaz pāris dienu garlaicīgi nebūs. Vēl tikai neesmu izlēmusi par krāsām, zinu vien to, ka divas sienas šokolādes brūnas, bet kādu krāsu likt pretī, kādus aizkarus? Kā arī jāpabeidz galdiņa meikovers, kuru iesāku pirms trim gadiem.

It's all 'bout the money.

Man nepatīk darīt kaut ko, bet arī nedarīt neko īsti nepatīk. Kad esmu kaut kur, gribu mājās, kad esmu mājās, gribu kaut kur. 

Do no wrong.

Gāju mājās, sāka gāzt, novilku šļopkas un bridu tālāk plikām kājām, izmirku traki, baigais prieciņš bija. 

Tic tac toe.

Es tikko noskatījos "Hannah Montana: The Movie". What's next???

Hide and seek.

Vakar sāku lasīt Edgaru Alanu Po, bet sapratu, ka šie stāstiņi nu galīgi nebūs mana pirmsmiega literatūra. Brrr. Pēc tam man nācās palasīt sieviešu žurnālus, lai kaut cik novērstu domas, bet aizmigt tik un tā nevarēju.

Dumblas.

Dr Pepper ir daudz garšīgāks par Coca cola.

Let's get lost.

Lol ir tas, ka "Gan Bei" veģetārās zupas gatavo vistas buljonā.

Ou jē, jē, jē.

Pēc četru dienu airēšanās pa Ignalinas ezeriem sāp dibens (nevis rokas), seja ir nocepināta, pēc divām bezmiega naktīm arī teltī var nolūzt, prieks, ka tomēr izturēju, lai gan čīkstēju tāpat kā viens airis, ir visādi jociņi, zinu dažus jaunus teikumus lietuviešu valodā, tagad atpūtīšos pasīvi. 

Not fair.

Jel, rīt atkal prom. Un jāceļas četros. Un vēl soma jāsaliek, ņemot līdzi tikai pašu nepieciešamāko (kas nozīmē vien to, ka nedrīkst savākties visu garderobi). Pagājušais laivu brauciens bija auksts un lietains, šis solās būs karsts un sauss. 

Done and done.

Augstpapēžu kurpju pirkšana ir kā lāsts, no kura netieku vaļā. Tas nekas, ka ejot, iespējams, izskatos pēc āksta un nostāvēt tādās varu kādu pusstundiņu. 

The sun will rise.

Pēc laivu brauciena es nedēļu neiziešu no mājas: sēdēšu istabā, skatīšos visu ko internetā un nūģošos. Kā man tā visa pietrūkst! Jo pēdējais mēnesis ir bijis pārpildīts ar visu ko: Saulkrasti, Amsterdama, Positivus, Engure, tūlīt Ignalina, kā arī viss briesmīgais universitātes mindfuck, jo vienas dienas laikā es pārmetos no LLU mehiem uz LU angļu filologiem (protams, kāds spiediens tika uz mani izdarīts!). Es nespēju dzīvot tik piepildītu dzīvi, man vajag daudz miera un atpūtas. Tikko gan atcerējos, ka pēc Ignalinas gribu izremontēt savu istabu, tātad mans plāns atliekas par vismaz nedēļu. Man riebjas šitā sajūta, ka ir jāsteidzas un jādara, āāāāāā, es pat nevaru normāli blogus palasīt, tā vien liekas, ka mani dzen uz priekšu, lai gan šis vakars ir manējais!

Septembrī sāksies cīnīšanās par neizrotēšanu no budžeta. Pārspēt 200 cilvēku nebūs viegli, jo eksāmens taču bija laimes spēle.

The bomb.

Tā doma par mācīšanos Jelgavā ir tik, tik mierinoša, jo viss tur ir zināms, pazīstams. Bet došanās studēt uz Rīgu varētu būt man noderīgāka, jo tad nāktos pārkāpt pāri visādiem kompleksiem un savaldīt raksturu. 

ABCBA.

Goal no.1. augstskolā: iemācīties izklaidēties. Apnicis jau būt tai ņerkstošajai būtnei, kas ar skaudību noskatās visos, kam jautri, un grib iet mājās.

Flying away.

Ja saliek kopā manas festivālvēlmes, tad iznāk, ka ir jāsēž mājās pie kompīša. 

No more highschool.

Ir tik, tik patīkami saņemt šādu sms no angļu valodas privātskolotājas: "I'm glad. Everything was achieved thanks to your dexterity. You are great." Nu gluži kā tajā filmiņā.

Heaven and earth collide.

Laikam jau pa īstam nemaz Amsterdamu neesmu izbaudījusi, jo ne space cakes ēdu, ne zāli pīpēju (no tās mēslu smakas vien vēmiens nāca), ne red light district piedāvātos labumus baudīju. Toties skatījos MTV, štopēju suši, biju vannā pēc gandrīz septiņu gadu pārtraukuma (kāpēc man likās, ka vannas ir foršas? so not true), dzēru alu un staigājos. Time well spent. 

T: "Nunu, bija vērts braukt?"

G: "Jā, vismaz nebija mājās pie datora jāsēž. Varēju tur pie TV sēdēt."

Mhmmm.

Amsterdam, here I come!

Tas nekas, ka iepriekšējā vakarā tēva studiju biedri dzirdīja mani kā mazo ezi. Varbūt pirmo reizi vemšu lidmašīnā, hahahah. Cerams, šo dienu laikā atnāks apgaismība par to, kur studēt.

This is your moment.

Šovakar vēl jāsakrāmējas, jo rīt nebūs laika, un jānoskatās jaunākais SYTYCD. Nezinu, ko ņemt  līdzi. Ar rītdienu sākas mans summer rush gandrīz mēneša garumā. Kompim būs atpūta no manis, lol. Vakar tieši pabeidzu skatīties "Friends" un "Britain's Next Top Model", šodien bija "Australia's Next Top Model" fināls, tā ka mani te gandrīz nekas netur, izņemot iknedēļas SYTYCD un "Top Chef Masters". Gaidu septembri, kad atsāksies visi seriāliņi. Oh, I'm a freak.

Stuck in 2nd gear.

Kā izrādās, lai atbrīvotos no zemeņu lasīšanas, nemaz nevajag muguras sāpes kā tētim, pietiek vien pamīcīties gar zemenēm (kādai vajag uzkāpt virsū) un pačīkstēt, ka "te jau nav ko lasīt, divas zemenes septiņās rindās", lai mamma aizsūtītu prom, lol. + dārzā bija korintes, yeaaaah, manas mīļākās ogas!

Power-out.

Atkal tikko uznāca panika, jo pēc 2 nedēļām ir jāiesniedz dokumenti augstkolā, bet es nezinu, kur un ko studēt. Man liekas, ka inženierija mani neinteresē, bet es neesmu pārliecināta, ka spētu būt žurnāliste, ja reiz man nepatīk cilvēki; visas filoloģijas arī varētu nebūt īpaši foršas. Interesants darbs būtu aviodispečers, bet tā ir pārlieku liela atbildība. Sucks, sucks, sucks.

Eyes on fire.

Gribēju paskatīties, kas notiek dārzā. Liecos ārā pa logu un spēcīgi atsitu galvu pret stiklu. Nezinu, kāpēc man likās, ka logs ir vaļā. FML. 

Tagad galva sāp, sāp, sāp diezgan neciešami. 

I'll understand.

Šķiet, esmu atkal darba kārtībā: acis grozīt varu gandrīz bez sāpēm, siekalas norīt varu, zem divām segām nav jāsalst, pieskarties ādai var. Nāsis gan periodiski un uz maiņām ir ciet, bet tā jau ir klasika. Pīpmanim ir krēpains klepus, man, rūdītai snuffa lietotājai, - problēmas ar degunu.

Better in time.

Āāah, nevaru ciest, ka slimošanas laikā ir nejēgā jutīga āda. Ne krēmu uzsmērēt varu, ne nomazgāties normāli, jo jebkurš pieskāriens sāāp. Plusiņš ir tas, ka šodien man visu dienu bija tikai karsti, nevis auksti. Mīnusiņš ir tāds, ka tagad man sāp ļoti kakls, siekalu norīšana prasa lielu piepūli. Domājams, līdz nedēļas beigām būšu uz kājām. 

Yada yada yada.

Laikam jājūtas lepnai, jo nu arī es esmu sagaidījusi vēstuli ar aicinājumu iepazīties no tā puiša/vīrieša, kurš meitenēm jau trešajā vēstulē piedāvā kļūt par viņa draudzeni. 

Bad day.

Sēžu zem divām segām un salstu, skatos jau ceturto "Friends" sezonu, jūtos izcili briesmīgi, bet spēju domāt tikai par saldējumu ar šokolādes maffinu gabaliņiem un karameļu mērci. Way to go! 

I don't give a damn.

Pirmo reizi mūžā es novēroju to, kā saslimstu. Viss notika apmēram 3 stundu laikā. Sākumā parādījās viegli drebuļi, kam vēlāk pievienojās nelielas galvassāpes. Pēc kāda laika sāka sāpēt muskuļi un iekšējie orgāni, bet punktu visam pielika acu asarošana un deguna pilnīga noslēgšanās. Visas sāpes laika gaitā tikai palielinājās, līdz ar to es knapi varēju iekāpt gultā, kā arī pagriezties uz otriem sāniem. Gulēju zem divām segām un drebēju, kā arī centos elpot. Pamodos no drausmīga karstuma un nejēdzīgām galvassāpēm. Nice.

Ņurrr.

Ai, ai, ai, es šodien mīļoju pūkainu trusi! Kaut ko tik superīgu es sen rokās nebiju turējusi :)

Summer of 69.

Vakar braukājos ar velo pidžamā. Tas bija mans out of the box brīdis. Aizbraucām arī līdz tai vietai, kur ir "smilšu kalniņi, betona maliņa un ūdens". 

Crocodile rock.

Mans kaimiņš šodien zāli pļauj jau trešo vai ceturto reizi - katru reizi asmeni palaižot nedaudz zemāk. Kā pulksten 10 sāka, tā pļauj joprojām! Es ar mūsu zālāju tieku galā apmēram pusstundā, viņa placis ir 2x lielāks. 

I hear in my mind all of these voices.

Līdz vēlai naktij kavējos atmiņās - izrādās, esmu saglabājusi bordkarti no sava pirmā lidojuma, lielāko daļu koncertbiļešu (pašu pirmo gan diemžēl ne), visādas superīgas apsveikumu kartiņas un vēl daudz ko interesantu. Arī bildes izskatīju, tādējādi atceroties foršākos dzīves brīžus. 

-

Kāds prieks būt mājās un dabūt paēst normālu ēdienu. Nevaru ciest pamošanos ne savā istabā. 

Bet šoreiz kaut kā drusku pietrūka. 

A sinking boat.

Noskatījos pirmo basketbola spēli savā mūžā. Jāatzīst, tas ir gandrīz tikpat forši, cik spēlēt pašai. Žēl tikai, ka iznākums ne tāds kā gribējās.

Beep, beep.

Es šobrīd jūtos dziļi nelaimīga. Stulbi. Cerams, rīt būs labāk. Un, lūk, arī atbilde uz jautājumu, ko daudzi man uzdod: "Kāpēc vienmēr tik pesimistiska esi?" Vot, tāpēc, lai pēc neveiksmes nebūtu jājūtas slikti, savukārt pozitīvs rezultāts izraisītu vairāk prieka.

No good.

Esmu drusku sagrauta. Ja pirms eksāmena cerēju uz A/B līmeni, tad tagad esmu diezgan droša, ka būs C/D. Bija salikts tieši tas, ko nekad neesmu sapratusi un par ko skolotāja teica, ka tā jau nemaz nebūs.

Vot, krīze.

Pat premjeram jāstrādā naktsmaiņā Maķīti.

The best thing you've ever had.

10. klases fizika tā kā būtu skaidra. It kā. 

It's all for nothing.

Hahaha, es uzliku veto fizikas konsultācijām tik tāpēc, lai varētu turpināt skatīties "Krāpnieci", jā, jā, to 90to gadu ziepeni, kas ir mans guilty pleasure tagad.

Jesus camp.

Aāāā, cik sen nav bijis ūdenspīpes galvassāpju.  Protams, kāpēc arī neizdomāt aizbraukt uz McDonaldu ap pusnakti, turklāt visu ceļu klausīties kristīgo radio?

Not cool.

Tas nav godīgi, ka apmēram mana vecuma cilvēki mirst. 

My life's a joke.

Es varētu kļūt par seriālu/realitātes šovu kritiķi. Nē, vispār es izveidošu savu žurnālu, kurā rakstīšu to, ko gribu. Sākumā vien jādabū labs pamatkapitāls, lai nevajadzētu žurni pārbāzt ar reklāmām.

Old habits die hard.

Pirmais, ko vajadzētu darīt, ir beigt visās sēdēs dot visiem pudeļūdeni. Ja gribi dzert, padzeries no krāna, ibio! 

The roof is on fire.

Nu nesaprotu, nesaprotu, kādēļ reģionālajam laikrakstam "Zemgales Ziņas" ir jāvelta vesela lappuse, skaidrojot, ka mēnešreižu laikā drīkst peldēties un kā pareizi ievietot tamponu!

Cunami nogāž mani uz ceļiem.

Cepu savu pirmo rabarberu plātsmaizi. Visu dienu klausos Kazāku. Nespēju piespiest sevi atkārtot visu ko bioloģijas eksāmenam. Ejot uz fiziku, visu ceļu domās sarunājos krieviski. Turpināšu iegrimt seriālos.

Time to pretend.

Klausos visu dienu Kārli Kazāku un priecājos, ka Latvijā ir kas vairāk par Renāru Kauperu un Mārtiņu Freimani. Vienīgais - viņa mūzika izraisa vēlmi sēdēt uz palodzes pie atvērta loga (vislabāk vēlu vakarā), pinkšķēt un pīpēt cigareti pēc cigaretes, domājot par visādām problēmiņām, kaut izdomātām.

Petty crime.

Šodien esmu tik daudz muļķīgus TV šovus redzējusi, ka liekas - manas smadzenes sāk atmirt.

One way ticket.

Neuzmanības kļūdas mani vajās mūžīgi mūžos!

Mysterious ways.

Uz pirmo eksāmenu man līdzi bija 5 pildspalvas. Rīt būs trešais ex, bet palicis tikai viens rakstāmais. 

six=6

Cenšos būt nejēgā apzinīga un atkārtot visu vidusskolas matemātiku, bet šādā laikā ir vēl grūtāk kaut ko mācīties - kad ir karsti, ārā negribas iet, bet tagad, kad vēsumiņš, vēl arī miegs nāk. Nu jau man ir sajukuši visi eksponenti ar logaritmiem un pakāpēm, un pārbīdēm, un trigonometriskajiem riņķiem. Laikam jāmet miers!

Oh, happy day.

Parīt ir matemātikas eksāmens, bet es, protams, esmu pazaudējusi 11. klases kladi, kurā ir tieši tas, ko man vajadzētu atkārtot, turklāt, lai es spētu ieelpot caur degunu, man ir jāstāv kājās. Vienkārši vareni.

Kuru šodien aprunājam?

Es, Ieva, R=klasika. 

Visa klase viens kurss, hahhah

We've been down that road before.

Gatavojoties latviešu valodas eksāmenam, pētīju grūtos īpašības vārdus un secināju, ka mēs savas māmuliņas visu laiku saucam par resnām, jo miesīgs=tāds, kam piemīt daudz miesas (miesīga cūka=resna cūka), savukārt miesisks=tāds, kas atbilst pēc miesas (miesiska māte=īstā māte). Un vienmēr taču saka: "Mana miesīgā māte nogalināja manu kaķi!" 

I wanna see you work.

Mēģinu sagrābt vēl pēdējās gudrībiņas rītdienas eksāmenam. Izlasīju trīs Blaumaņa noveles, pārskatīju visus vidusskolas rakstu darbus, kas saglabājušies (kā arī visus sametu Atlantā, hahh), aizmigu. Būs labi!

On call.

Vakar sēdējām trijos naktī uz paklāja (pēc tam, kad bijām izdauzījušies pa bērnu rotaļu laukumu) un izdomājām, ka laikam iesim uz mehiem. Gribas visiem kopā, ja.

I'm your biggest fan.

Ir piektdienas vakars, bet es sēžu mājās un skatos visas māsiņu Olsenu filmas, kuras man ir. LAME. Galvenais jau tas, ka tās filmas esmu redzējusi vismaz piecreiz, bet man joprojām patīk. 

We'll be having fun!

Tā kā šodien elektrības nebija līdz pat astoņiem vakarā, neatlika nekas cits kā vien šķirstīt vecus žurnālus. Secinājums ir tāds, ka 2002. gada "S" ir daudz sakarīgāki par mūsdienu visiem džojiem, kosmopolitāniem utt. Mazāk reklāmu, vairāk teksta. Un drēbes pat ne ļoti briesmīgas!

Everything's magic.

Šodien baigi putrojos runāšanas daļā (nāk aizvien jaunas un jaunas stulbību atklāsmes), rīt mājās nebūs elektrības visu dienu, gribu redzēt "Eņģeļus un demonus", laikam būs vienai jābrauc uz kino. 

Yours faithfully, G.

Hahah, rīt ir angļu valodas eksāmens, bet vienīgais, par ko es satraucos, ir, ko man vilkt, lai mācībspēki neraidītu iznīcinošus skatienus manā virzienā! Ā, un arī par to, ka man noteikti gribēsies ēst, bet mājās nav šokolādīšu.

Viņi nav un nebūs šitās ielas sāls.

Biju jau aizmirsusi, cik ļoti man patīk "Hospitāļu iela". Un arī to, cik nenormāla čīkstule es esmu.

It cannot wait.

Liekas, mans mīļākais latviešu seriāls ir "Tas notika Rīgā". Atceros, 10 gadu vecumā skatījos ar lielu sajūsmu, šodien redzēju divas sērijas, i atrauties nevarēju. 

All my troubles seemed so far away.

Ne jau visi var lepoties ar to, ka Pēdējā zvanā viņiem ir spēlējuši Kombuļi! 

Es negribu šķirties no saviem klasesbiedriem, viņi ir pārāk forši. Vakar vienubrīd šķita, ka drīz sāksies kolektīva raudāšana.

A pair of tights

Hahaha, pērkot zeķubikses, atcerējos, ka mans klasesbiedriņš šodien sporta ieskaitē uzrakstīja, ka atjaunot olimpiskās spēles ierosināja nevis Pjērs de Kubertēns, bet gan Pjērs Kardēns :)

Ting-a-ling.

Kad vēstures skolotāja lika nosaukt visus Latvijas pirmās brīvvalsts prezidentus, lieti noderēja teiciens "Zemgalē sēj kviešus", lai atcerētos, kurš bija vispirms - Gustavs vai Alberts. Plusiņš sev, ka zināju Latvijas pirmo ārlietu ministru. Mans, šķiet, vienīgais septītnieks atestātā.

Piece of cake.

Ūūūū, rīt pirmais 12. klases pārbaudes darbs. Let the games begin! Pat tas, ka es sportā esmu nulle, nespēj piespiest mani mācīties.

Did you just give me mosby again?

Es gribu noskatīties "Būri". Un "Meistaru un Margaritu". Un izlasīt ko vērtīgāku par "Šopaholiķes slepeno sapņu pasauli" vai "Četrām blondīnēm".

I'll return your favour.

21. maijā sākas jaunā "So you think you can dance sezona". Jess, jess, jess! 

Blah, blah, blah.

Es laikam esmu pelnījusi "Geek of the day" titulu, ja reiz nenormāli sajūsminos par savu jauno grāmatiņu, kuru iepirku Muzeju nakts akcijas ietvaros - "Latviešu valoda 33 tabulās". Un es vēl smējos par sava bijušā klasesbiedra hobiju - pētīt atlantu! What goes around, comes around.

Second fail.

Beidzot visi kopā kaut kur aizgājām. Muzeju nakts bija forša; pirmoreiz pabiju Dzelzceļa muzejā, pilī smuki dziedāja, savukārt Eliasa muzejā gudri spriedām par latviešu mākslinieku ietekmēšanos no dažādiem ūbermeistariem, hahh. Grāmatai "Krutās spriež par latviešu literatūru" noteikti sekos turpinājums "Krutās spriež par latviešu mākslu". 

+ šodien sapratu, cik ļoti man riebjas kukaiņi un tārpi. Māmiņa kaķim izvilka ērci, bet man jau 10h velk uz vemšanu un uzmetas zosāda, iedomājoties to skatu vien, turklāt visu laiku šķiet, ka kaut kas pa mani rāpo - šitā var sajukt prātā. 

You'll do just fine!

Šodien noslēdzās mans piecu gadu sestdienu angļu valodas posms. Vispār esmu pārsteigta, ka visu šo laiku cītīgi arī apmeklēju privātstundas, jo man taču viss tik ātri apnīk. 

Before the beginning.

Reizēm liekas, ka dažu cilvēku dzīve apstātos, ja manis nebūtu. Visiem vienmēr kaut ko vajag, un, protams, neviens nekautrējas izmantot manu mīkstsirdību, kā arī uzskatīt to par normālu parādību - visu laiku prasīt, prasīt, prasīt. Vispār cilvēkiem trūkst takta un mēra izjūtas.

Into the other room.

Sēžu un mācos fizikas formulas ar visiem apzīmējumiem un mērvienībām. 

Cerams, mani augstskolas biedri būs tikpat smieklīgi, cik klasesbiedri.

Pilnas acis fotonu.

Reizēm uznāk dusmas, ka esmu tik antisociāla, jo ir taču tik daudz iespēju kaut ko darīt! 

Some days are better.

Vispār lepnumiņš, ka skolotāja palūdza man atstāt savu dzejas analīzi, lai varētu to dot kā paraugu nākamajām divpadsmitajām klasēm. Bet tā man vienmēr ir kauns, kad skaļi lasa manus darbus - laikam kaut kāds nepilnvērtības komplekss.

Mentirosa.

Paradokss ir tāds, ka fizikas privātstundās mums visiem trijiem nejēgā nāk miegs, tāpēc diezgan sinhroni žāvājamies, kad pasniedzējs aizgriež muguru. Ja vēl viss, ko viņš stāstītu, būtu neinteresanti..

Higher ground.

Pēdējā laikā tā vien liekas, ka cilvēki spēj tikai sarūgtināt un ka visi grib iedzīvoties uz citu rēķina. !@#$%^&*

Pass out at 3, wake up at 10.

Nopļāvu zālīti šodien. Dārzā nebiju izgājusi, šķiet, kopš rudens. Tik smuki smaržoja ābeles, ķirši, plūmes un tikko pļauta zāle. Murr. + izgulējos šonakt.

Nothing ever goes my way.

Šī bija stulba, gara un nogurdinoša nedēļa, nākamā solās būt tāda pati. Prieks, ka vismaz brīvas dienas tagad, varu beidzot noskatīties iekavētos seriālus, slinkot un varbūt, varbūt savākt savu ūķi.

Con te partiro.

Pāru darbi ir visstulbākais, kas var būt, jo man vajag visu tā, lai būtu man pa prātam un kārtīgi, nevis pa roku galam. Tad jau es labāk pati visu izdaru, nevis uzticu citiem. Vakar uzticēju, un nekas labs no tā nesanāca.

Destination unknown.

Esmu tik dusmīga jau kopš pusdeviņiem rītā, ka to var redzēt pat manā sejā. Ienīstu visas stulbās netaisnības, nezinu, kā izkulšos pa dzīvi, ja reiz tik ātri uzvelkos.

Kaip jauties?

Sēžu ar banānu-alvejas miksli uz sejas, lai veldzētu savu saulē nedaudz apdegušo degunteli, kurš vakar gozējās saulītē maršrutā Jelgava-Skaistgiris, kas ir apmēram 60km, kuru veikšana ar riteni mums aizņēma 5,5h (ar miljons pauzītēm). Piezīme sev: šādu gabaliņu braukšana prasa nelielu iepriekšēju sagatavošanos, nevis vienas stundas izbraukšanos ar velo kaut kad pirms trim nedēļām.

F is for fun.

Vakar Lietuvā lēkāju pa batutu, šodien dārzā strādāju kā traktors. Neticami, ka brīvdienas neiesāku ar tupēšanu istabā!

U=const

Piezīme sev: vakaros, braucot mašīnā, vairs nebāzt ārā galvu pa logu, lai arī cik forši tas būtu, jo tā var dabūt sāpošu kaklu, aizštopētu degunu, kā arī nelielas ausu sāpes. Jūtos kā mazais nabadziņš pašlaik.

The juice is worth squeezing.

Man tagad ir jauna aizraušanās, tas ir, kad taisu prezentācijas/darbus skolai, visur, kur vien varu, bāžu iekšā SmartArt shēmas - izskatās krāsaini un profesionāli :D

A drop of sun.

Vakar daudz tualetes humora un vēl vairāk smieklu. Mēs esam foršas!

xo xo

Ak jel, kā es gaidu to brīdi, kad man nebūs visiem kaut kas jāsaka priekšā, jāatgādina un tā tālāk! Visi tie jautājumi man tā uzsit asinis, ka es momentā kļūstu par fūriju.

I hate the world today.

Rīdziniece septītajā paaudzē latviešu filmā par sadzīvi un kultūru Latvijā no 45. līdz 90. gadam runāja krieviski. Līmenis.

Rows of speeding cars.

Mans produktivitātes koeficients ir tuvu nullei. Liekas, es sāku pārvērsties par mindless bimbo, jo mani interesē tikai visādas muļķības.

Vismaz nevienu stundu šodien nenobastoju.

No mercy.

Visgrūtākais darbs ir pārvarēt slinkumu. Ā, un vēl arī atrauties no interneta. 

Lust for life.

Šodien beeidzot iesāku velo sezonu. Rīt noteikti nevarēšu apsēsties. 

Guns don't kill people, physics does.

Šodien sev atklāju BBFactory. Galīgi foršs veikaliņš. Laikam sākšu pati gatavot lūpu balzāmus, tas būtu jauks pavērsiens manai atkarībai.

Ultraviolet.

"Mašīna var būt jebkurā krāsā, ja vien tā ir melna." (H.Fords.)

"Tev var būt jebkādas atzīmes, ja vien tie ir desmitnieki." (Mans tēvs.) lol

If it's not rough, it isn't fun.

Mans pēdējais skolēnu brīvlaiks. Kā jau pierasts, nedarīju NEKO. Protams, man skauž, ka citi, kamēr es sēdēju istabā cauru dienu un skatījos seriāliņus, vazājās pa klubiem, ballītēm un citām vietām, tas ir, komunicēja ar dzīviem cilvēkiem, bet es taču labi apzinos, ka nekur negribētu iet/neietu pat tad, ja man būtu iespēja. Mana vieta laikam tiešām ir laboratorijā, pētot baktērijas burkās.

3rd rock from the Sun.

Man vajag biezos, tumšos aizkarus. Ar steigu! Ir brīvlaiks, bet es mostos septiņos no rīta, lai gan gribētu gulēt līdz desmitiem vismaz. !@#$%^

Orange shag carpeting.

Laime ir pēc pusotru stundu ilgas ciešanās tikt pačurāt.

Down, down, down.

"Tā kā tā iekrīt Lielajā Piektdienā, es tev nevēlu priecīgu dzimšanas dienu, jo visa kristīgā pasaule cieš." 

Labi, ka manējā ir nowhere near Lieldienām.

Shivers up and down my spine.

Gribēju skatīties Daria's 3. sezonu jūtjūbā, bet neko man nerāda. Nezinu, vai tas ir tādēļ, ka kaut kas ir aizliegts/bloķēts (lai gan tas tak nav oficiāls mūzikas video) vai nu kas tur, vai arī visa Daria ir izņemta, kas baigi iesūkā. 

Oh, happy days.

Uztaisīju pirmo auksto zupu šogad - tas nekas, ka iekšā importa gurķi un redīsi, garšo tāpat dievīgi. Štopēju iekšā, piedzeru klāt bērzu sulas un priecājos, ka pienācis pavasaris!

I turn my head to west.

Pēc četru dienu datorcelibāta gribas visu, visu nokavēto apskatīties, bet visa tik daudz, ka nezinu, ar ko sākt! Tā ir problēma! 

Butterflies & hurricanes.

Sagaidīju! Pirms gada šajā laikā vācu MTV topā bija Meraijas Kerijas "Touch my body", rīt noskaidrošu, kā ir šogad. Brīvdienas, brīvdienas, brīvdienas! +20 grādu izklausās nāāāāāis.

Help me to make up my mind.

Jāuzraksta dramaturģijas analīze, kuņģis pilns ar kliņģeri, gribas gulēt, bet darbiņš veicas lēni. Šodien biju ļauna, jo pirmais aprīlis taču, viss ir otrādi :) Parīt būšu brīvībā!

Quick to start.

Yeaah, baby, man ir tagad ir jānoskatās septiņu seriālu jaunās sērijas, ko es arī darīšu, un man vienalga, ka uz rītu jābūt divām massive prezentācijām, kā arī zinošai jautājumos par jūtām, emocijām un visādu citādu bullshitu. 

Jūs tikai ēnu atvedāt vai arī saulīti?

Galīgi forši šodien noēnojos, vien žēl, ka skaidrs kļuva vienīgi tas, ka man nav skaidrs nekas. 

Pure shores.

Mana brīvdienu mīļākā lapa ir www.colourlovers.com

Tik daudz skaistu krāsu palešu, ka būs ārkārtīgi grūti izvēlēties kādu istabas remontam, ko es plānoju vasarā. Man jau viss bija +/- izdomāts, bet tagad es saprotu, ka būs pavisam citas krāsas.

Let's get lost.

Paņemšu vīnu, ieritināšos gultā un lasīšu "Šopaholiķes slepeno sapņu pasauli", jo es taču dievinu tādas grāmatiņas. Būs man patīkama pārmaiņa pēc "Pilnas Māras istabiņas" un "Stum, stum".

Ten plus two.

Nav nekādas skaidrības joprojām, kur studēt.

Labi, filologus es esmu atmetusi (mani interesē komati, nevis hellēnisma perioda dzeja), RTU ar (jo to var apgūt arī Jelgavā + pārāk slinka esmu, lai braukātu). Paliek LU - biologi vai fizmati (pirmdien Ēnu dienā noskaidrosies, vai man būtu kaut mazākā cerība to pavilkt&vai interesanti), LLU - enerģētiķi vai mašīnu projektēšana&ražošana. It kā jau Jelgavā būtu ūberērti (kā arī brālis sola chillu kopā, haha), bet, no otras puses, man tik nenormāli vajag citu vidi, ka es kaut vai tādēļ vien varētu iet uz Rīgu.

Labi, ka vēl ir laiks. Vēl labāk būtu, ja es beidzot sāktu iespringt mācībās.

Thursday's child.

Man ļoti gribas ābolus, bet, tā kā to mājās nav, iztieku ar šokolādi un zemesriekstu sviestu, un vafelēm.

Driving me nuts.

Sēdēju, sēdēju un izdomāju - man gribas pabraukāties ar skrituļslidām ļoti! Nu, kad būs siltāks. Manējās jau, šķiet, vairs nederēs, jābliež uz Mežaparku (?) vai jānopērk Maksimā pa piečuku.

Hold the thought.

Man ir apsēstība ne tikai ar matu kopšanas līdzekļiem, bet arī ar restorānu un recepšu mājaslapām. No skatīšanās vien jūtos paēdusi.

S.O.S.

Vēl tikai  dieniņas līdz brīvlaikam! Es JAU nevaru sagaidīt! 

Prom, prom, prom! 

Get on your boots!

Tikai tādas foršas meitenes kā mēs ar Ievu Žetonvakarā aizmūk no ūberkluba POST, kurš ir piebāzts kā siļķu muca, lai, braucot mājās, tomēr pārdomātu un izmantotu ielūgumus uz Tonusu, kurš bija gandrīz tukšs, un padzertu tur tēju!

Take your mama out.

Atcerējos, kāpēc man nepatīk pavasaris un vasara: no rītiem ir gaišs, kas savukārt traucē man gulēt.

Fun night.

19 stundas no vietas skolā nav joka lieta. Beidzot esmu mājās, mati ir salipuši ar visādiem putekļiem un krāsām, pēdas nejūtu, mugura beidz nost, pirkstus no rīta nevarēšu pakustināt, turklāt pēc 5h ir jāceļas un jābūt gatavai tādai pat dienai. Es to varu! Neskatoties ne uz ko, bija ļoti forši. Vēl nav viss pabeigts, bet jau ir nenormāls gandarījums!

One hot minute.

Šodien vienīgais, par ko spēju domāt, ir cukurs! C-U-K-U-R-S!!! Krāmējiet man tikai uz gultas nugatus un šokolādes, un končas, un saldējumus, un cepumus, un visu ko citu saldu, jo "tik viena doma prātā man"! Laikam PMS, hahh.

Talk to me more.

Tā vietā, lai gatavotos divām fizikas ieskaitēm, es noskatījos "Under the Tuscan sun". Es laikam varētu pārdomāt par dzīvošanu Monako, tā vietā izvēloties šo saulaino Itālijas pleķīti, jo, šķiet, tā vieta ir kā radīta man.

My days are done.

Es gan esmu briesmīgi jūtelīga un viegli manipulējama. Šķiet, mani varētu ievilkt jebkādā sektā, kā arī "salauzt manu garu" piecu minūšu laikā.

Lost in the woods.

Rīt celšos un savākšu to cūkukūti, kas valda manā istabā. Šovakar paslinkošu. Smiešanās nogurdina.

When you go down.

Varēju gulēt līdz deviņiem, pamodos septiņos. Vispār jau visu nedēļu mostos agri. Laikam tāpēc, ka no rītiem gaišs.

Gives me hell.

Šodien nekas nenotiek. Garlaicība augstākajā pakāpē. Vismaz laiks bija jauks.

That's not my name.

Man šonakt sapnī bija sekss ar Kasparu Kambalu. Pēc tam parādījās aina, kurā mēs laimīgi dzīvojam kopā ar saviem trim bērniem. Nais.

Es esmu neizlēmīgs cilvēks. Varbūt arī neesmu.

Man derdzas Prāta Vētra. Un vēl jo vairāk derdzas tas, ka viņi būs manā vasaras gaidītākajā pasākumā - Positivus AB! Kā arī noteikti saskries uz festivāliņu visi viņu fani. Nekas, būs man laiks sēdēt teltī ar baltvīna pudeli. Toties prieciņš par Moby, ko jau sen gribēju redzēt, The Ting Tings, kas ir ļoti catchy, un arī drusku par Pītu, jo mums taču toreiz bija biļetes.

Can't pull myself away.

Džīīī, gadus septiņus nebiju braukājusies ar ragaviņām. Tik nenormāli forši. Protams, esmu caurcaurēm slapja, bet tāds prieciņš. Kaut nu šis brīnums rīt nenokustu!

No hidden catch, no strings attached.

Deviņas stundas smaga darba bez pusdienu pārtraukuma (un bez pusdienām) sieviešu dienā. VARENI.

Happy hour.

Šodien es pirmo reizi mūžā pīpēju skolā, bioloģijas kabinetā, čurāju skolas zēnu tualetē, kā arī pavadīju gandrīz piecas stundas, kasot krāsu nost no sienas. Divatā ar Gunci izdarījām zvērīgu darbu un iemācījāmies rīkoties ar visādiem darbarīkiem. Girl power!

Me gustas tu.

Es neprotu taupīt. Bet, palasoties šo diskusiju, man sāk šķist, ka esmu bezmaz izšķērdīgākais cilvēks pasaulē! Jo daudzi no tiem veidiem, manuprāt, jau robežojas ar absurdu. Protams, man viegli teikt, jo nav bijis tā, ka nav ko ēst (bet neesmu jau arī peldējusies naudā), bet man būtu sev 100x jāpārkāpj pāri, lai es spētu ieviest kaut daļu no šiem "knifiņiem".

twoplustwoequalsfive

Šodien ārā laiks bija kā konfekte, nevaru sagaidīt, kad būs tas siltumiņš, lai mēs varētu braukāties vakaros ar riteņiem, muļķoties, sēdēt pļavā pie savvaļas zirgiem un smieties DAUDZ! Jo šitāda pusziema mani jau ir nogurdinājusi, es čīkstu un pīkstu par visu ko, nekas nenotiek.

Eskimo friend.

Forši jau tas, ka no sazin kurās klases solījos sev, ka pēdējā semestrī es saņemšos un mācīšos, līdz galva kūp! Tikai sanācis ir tā, ka tik slinka es vēl nekad neesmu bijusi. Jāsaņemas tak, 3 mēneši vēl, un viss!

Take a stand.

Man ļoti nepatīk, ja nepamatoti kritizē. Piemēram, par to, ka vārdu "savukārt" nelieku komatos. Guess what - tas arī NAV jādara! Gramatika ir mana sirdslieta, hahhh. Cita kritika bija pamatota, tas ok.

Young folks.

Vispār jāmēģina ar sevi pa šodienu sarunāt, ka martā es cītīgi apmeklēšu skolu, lai gan, februārī skolu apmeklējot 3 pilnas dienas, neko nejūtos zaudējusi.

Gonki.

Rādās, ka vienīgais, kas mūs vēl vieno, ir riebums pret neadekvātu ortogrāfiju/interpunkciju.

Paej malā, stulbeni!

"Labdien!

Esam pabeiguši visu kandidātu izvērtēšanu un esam priecīgi paziņot, ka esat ieguvusi žurnālista/redaktora prakses vietu portālā PRAKSe.LV!"

Prieciņš.

Life jacket under your seat.

Bļin, pieaugušie gan dažreiz ir tādi hipokrāti. Ja es par sevi divas dienas nedotu ziņu, jau sen būtu izsludināta starptautiskā meklēšana.

Pretending/not a fool.

Vakar bišku smieklīgi bija, kad Ašņa draudzenes sāka pārcilāt savas attiecību problēmas un dzīves netaisnības, bet man nebija, ko teikt, tāpēc es izspļāvu: "Man ir problēma - man ir plāni mati!"

Show me the way to the next whiskey bar!

Šodien redzēju, šķiet, visnejēdzīgāko raidījumu savā mūžā. "Dienas jautājums" vai kaut kā tā. Ja man šī pārraide būtu jāskatās katru dienu, es jau sen atrastos psihiatriskajā slimīcā! Tādu sviestu runāt un tik daudz, turklāt gramatiski nepareizi (pasauciet Silviju no LR1!), brrriesmas. Protams, ir arī kāds apkaunojošs fakts, ka es ar raidījuma vadītāju pirms gadiem 5 sarakstījos caur e-pastu (es laikam mājaslapas viesugrāmatā ierakstīju, ka "redzēju tevi JRT", un pēc pāris dienām man ienācās vēstulīte no viņas), jo man patika C-Stones (kura latviešu popgrupa gan man nepatika?), kas gan tajos laikos, šķiet, vēl bija Sea Stones, un jo es gribēju sarīkot viņu koncertu skolā. Old times, old times.

Etc, etc, etc.

Ir galīgi grūti skatīties drāmu, ja pierasts, ka aktieris, kurš galvenajā lomā, "Hamletā" vienmēr smīdinājis līdz asarām.

Rush is neverending.

Ja mājās nav elektrības, daudz ko var izdarīt. Piemēram, nošķūrēt sniegu gan savai, gan kaimiņmājai (vajadzēja sasildīties), izlasīt "Stum, stum" (kas man nepatika), kā arī vairākus GEO. Protams, nav patīkami pēc tam ierasties mājās pusseptiņos un secināt, ka mājā +16 grādu, elektrības joprojām nav, a internetā paklejot tā gribas, tā gribas!

Māra, Dievs, Laima.

Brīžiem ir tāda sajūta, ka es mācos kādā Latvijas Kultūras akadēmijā vai vēl kādā citā ļoti kulturālā skoliņā, jo šonedēļ kultūras vēstures mājas darbiem jau esmu veltījusi ~10 stundu. Savukārt fizikai, kas ir mans profilpriekšmets, precīzi 0 minūšu. Man tā kultūra jau nāk ārā pa acīm.

Under the cartwheels.

Tīra gultasveļa rada viesnīcas efektu. 12h miega, miegs joprojām nāk. Visiem šodien slikti: citiem no alkohola pārdozēšanas, citiem no kosmonautzālēm, citiem no nezinu, kā. Es varu izturēt tikai vienu ne-vientulības vakaru nedēļā. Un visi viens otru (cits citu) ienīst. Nevaru salasīt mazus burtus, acis mežģās, baigi neko negribas. Cepšu picu.

Let's go get lost.

Vakar ballējos līdz vakaram, gulēju ļoti draņķīgi, šodien uz visiem dusmojos un slikti spēlēju basketbolu.

Long, long time ago.

Mans 2,5 nedēļu chills ir beidzies. Tagad līdz pavasara brīvlaiciņam būs hard-work. Labi, meloju. Es pārāk mīlu slinkošanu.

Big fish in a small pond.

Šorīt sapņoju/murgoju par to, ka skolas izlaidumā uzzinu, ka man ir divas nesekmīgas atzīmes - ekonomikā un ZPD, - līdz ar to man vēlreiz jāmācās 12. klasē. Pamodos es ar asarām acīs (labi, ka ne tā nopuņķojusies un noraudājusies kā sapnī). Tā laikam bija zīme, ka jābeidz slinkot un ignorēt to milzīgo rozā ziloni manā istabā, kas nemitīgi atkārto visus neizdarītos darbus.

Feeling 22, acting 17.

Kā izrādās, manam blogam šodien aprit vesels gads. 312 ierakstu, cits par citu muļķīgāks. Bet vispār man ir salauzta sirds, hahahh. Uzzināju, ka Māris Žigats ir precējies. Bet "precējies nav miris" un "sieva jau nav skapis, var pabīdīt", kā teiktu mans tētiņš :)

The same old mistake!

Mēs vakar ievaldījām! Zeķes - saplēstas, kājas - noberztas, galva - nedaudz smaga. Tas viss liecina par varenu vakaru!

Flowerbomb.

Mūsu dēļ stāvēja sniegā ar plikām kājām :) Kaut kā īpaši, ne? Un bija vēl arī puķes. Smukas.

This is the end.

Parādi man vienu pirkstu, un es sākšu smieties. Vakar pārbaudījām. Izspiedām tik smieklu, cik no divu cilvēku kompānijas vispār ir iespējams izspiest. Man šitā visa pietrūks nākamgad.

Not too simple, not too smart.

Murr, šodien man pirmo reizi mūžā ņēma asinis no vēnas. Man patika skatīties, kā tās ar spiedienu šļācās iekšā tajā konteinerītī.

Giving back is the new black.

Man ir apsēstība ar hair stuff mājaslapām. Stundām varu pētīt šampūnus un matu maskas, lasīt atsauksmes makeupalley'ā, siekaloties gar visu un momentāni mainīt domas par to, ko man obligāti vajag. Lielu gribasspēku prasa atteikšanās nospiest pogu "Buy". Nezinu, cik ilgi vēl spēšu.

Round's a shape, too.

Tas, ko es nespēju saprast, ir: 1) kāpēc ir jāfotografējas skolas tualetē (kā arī gaitenos un garderobēs, tādējādi traucējot kustību); 2) kāpēc mati ir jātaisno skolas tualetē (vai tad tiešām to nevar izdarīt mājās - māmiņas aizliedz? + visas izlietnes ir aplipušas ar matiem (tak vitamīnus varētu sākt lietot vismaz), kurus lēdijas i neiedomājas savākt); 3) kāpēc uz skolu ir jāstiepj vizāžista cienīgs kosmētikas komplekts un katru starpbrīdi jāpielabo acu ēnas un skropstu tuša, un tonālais krēms, un pūderis, un lūpu krāsa (ir cilvēki, kurus es bez attiecīgajiem rīkiem rokās nemaz neesmu redzējusi!)? Žēl, ka es nepieredzēšu nākamo gadu skolā, jo tad tualetes laikam tiks pasludinātas par paštonējošā losjona uzklāšanas vietu, jo solārijs tak tikai no 18 gadiem.

Twisting and turning.

"Tas, kas tur pakrūtē smeldz, ir nepieradināmās mīlas alkas." Oh, really?! Kardiogramma to parādīs. Bet kā iem.lv horoskops zina, ka man sāp sirds?

Under the bridge.

Dažreiz es tomēr kaut ko varu. Prieciņš. Plaušas joprojām sāp.

It cannot wait.

Latviešu valodas olimpiādes domrakstā sarakstīt to, ka latvieši mūsdienās ir nekas vairāk kā sēņu lasītāju tauta, netiecas uz augstiem mērķiem, grib dzīvot verdzībā, prot tikai fizisku darbu un vispār gandrīz ne ar ko neatšķiras no 19.gs. latviešu dzimtzemnieka, laikam nebija prāta darbs. Tēlaini runāt nemāku, smukas klišejas man nesanāk, bet skarbās latvju tautu meitas latviešu valodas skolotājām, kuras izskatās pēc naivām ideālistēm, man domāt, ka nepatīk.

We're making a progress.

Izlasīju A. Bela "Būri". Amanpatikās. Labs darbs, kas padarīts. Vēl labāks, kas padomā. Bet man ir pārāk liels slinkumiņš. Tas nekas, ka visādi darbiņi krājas. Ignorēju.

Pearl tears.

Nav ne jausmas, kas man kaiš, Kyle XY maratons noslēdzies, kaut ko skatīties latviešu valodas olimpiādei negribas, besī šodiena.

Right.

Put it in a plastic box.

Mums ar Laurzaķīti derētu atvērt skolas gossip portālu, jo mēs pavisam noteikti gūtu panākumus šajā jomā. Mums jau viss ir izdomāts. Perezs Hiltons varētu ar mums lepoties! xoxo, LG

When the sun comes down.

Secināju, ka es tērēju par daudz naudas (labi, šādu secinājumu es izdarīju jau pirms gadiem diviem). Vispār tā lielākoties aiziet visādos matu līdzeklīšos un krēmiņos, un blā blā blā, kuri man 100 gadus nav vajadzīgi, jo lielākā daļa no tiem man ātri apnīk, neder vai nepatīk. Tāpēc mana jaunā ekonomiskā politika būs neatteikties no labām lietām, bet ierobežot to daudzumu. Nu nafig man ir vajadzīgs tik daudz matu produktu, ka klasesbiedri spoguļgaldiņu nosauc par frizētavu? Izlietošu visas pudelītes un burciņas un kļūšu par askētu. No visa kā pa vienam. Vājībām ļaušu izpausties savā Monako divstāvu dzīvoklī ar terasi.

Visādas mazas veiksmītes.

Kāpēc slimot 12 gadu vecumā bija daudz foršāk nekā slimot tagad, 18 gados? Tajos laikos es dīdījos pa gultu visu dienu, skatījos televizoru, mamma un tētis vakaros atnesa visādas sulas un augļus, un gardumus, apčubināja mani, es izmantoju iespēju vēl paslimot un pabūt mājās pat tad, kad jau biju itin vesela. Tagad es, slima būdama, eju uz skolu, jo negribu iekavēt ieskaites, nevienu īpaši neinteresē tas, ka esmu slima (izņemot māsu, kura atnesa man šokolādīti), īpašas attieksmes nav, televizoru es neskatos, vēl man pārmet, ka jaunajām kurpēm jau papēžus esmu sabojājusi. Vienīgais, kas palicis no tiem laikiem - nespēja aizmigt pa dienu. Slimošana šādā vecumā ir bezjēdzīga - sportot nevar, priecāties negribas, bet brīvu dienu jau var paņemt tāpat, tai nav nepieciešamas gripas pazīmes.

Carry your dreams home.

Pavadīju nenormāli foršu vakaru ar meičukiem, pārrados mājās un domāju, ka esmu baigi slima, a īstenībā temperatūra tik 37,7*C. Vāji!

Day'n'nite.

Cilvēkiem parasti esot tā, ka slimojot zūd apetīte. Man gan tā nekad nav bijis - ēdu, ēdu un ēdu. Laikam esmu noķērusi gripu, bet izliekos, ka man tās nav.

Get down, get up.

No rīta pamodos pulksten piecos no nespējas elpot caur degunu, kņudināšanas kaklā un galvassāpēm, kā arī, šķiet, kaut kādas temperatūras. Protams, ieejot www.gripa.lv, tie uzrādījās kā pirmie saslimšanas simptomi. Vēl jau arī jābūt muskuļu sāpēm, kuras man arī ir, bet tām ir racionāls izskaidrojums - tāllēkšana no vietas, presītes un kūleņi. Tad redzēs, kā būs. Bet nu galīgi negribētos palaist garām pirmo (un pēdējo kā šīs skolas skolniecei) Spīdolas dienu, kuru es tiešām gribu apmeklēt. Nav laika slimot. Kakla sāpes progresē, galva joprojām dizzy - cerams, tā ir vienkārša saaukstēšanās.

Kid, I like you, but the next time I see you - you're dead.

"Skins" skatīšanās ir biedējoša. Jā, tas seriāliņš ir varens un uzdzen adrenalīnu, bet es īsti nesaprotu, vai šitāds sviests notiek arī patiesībā! Enīvej, es tādu dzīvi negribētu, tas viss man liekas tik netīri un fuj. Manhattan's elite piedur vairāk, lai gan arī too much drama.

A rush of blood to the head.

Gribas tikai ēst un gulēt. Pie visa vainīgs sports. Un vēl kaitina, ka cilvēki apkārt visu laiku cenšas izrādīt savu pārākumu, jo tas notiek ar lielības pieskaņu.

Walhalla.

Skatījāmies šodien skolā "Padomju stāstu". Pirmais mēģinājums man bija neveiksmīgs, jo toreiz, kad šo mūviju rādīja TV, pēc pusstundas es izskrēju no istabas, jo nu nespēju paskatīties. Šodien redzēju, tas ir, dzirdēju visu, jo acis pievērst ekrānam sevi varēju piespiest tikai vietās, kur runāja vēsturnieki. No kabineta iznācu ar asarām acīs un sliktu dūšu. Nezinu, kā es šovakar aizmigšu, ja jau no skaņas vien man kļuva pretīgi. Pēc "Omena" noskatīšanās 3 mēnešus normāli aiziet gulēt nevarēju. Par Jāni Dzintaru man vispār nav ko teikt. Redzot viņa seju, man acu priekšā uzplauka ainas, kurās es šķaidu viņa galvu, graizu vēderu un speru ar kājām, pie reizes žņaudzot un izdurot acis. Varonis, bļa.

I've been thinking about it for many long years.

Atnāku mājās novingrojusies, domāju, kā nu atkal uzņemšu iknedēļas seriāliņu devu, bet, protams, mani sagaida pārsteigums: neviens no tiem šonedēļ netiek rādīts, kaut kāds stulbs nedēļas pārtraukums. Vēl tieši šodien ar klasesbiedriņu apmainījāmies frāzēm: "Šodien Gossip Girl, jess, jess!" Nu labi, skatīšos tālāk "Rules of engagement", kas cits atliek.

The best days of my life (so far).

Man nepatīk cilvēki, kārtējo reizi secinu, bet kāpju sev pāri un atkal iekaroju sporta klubu! Forši, ka sporta laikā izdalās laimes hormoni! :)

Skins.

Laikam jaunā gada pienākšana mani patiešām ir izmainījusi, jo nu es nevaru ciest nekārtību savā istabā (varbūt vienkārši man negribas atkal veltīt veselu dienu visa vākšanai). Man riebjas, ka pašlaik uz grīdas un palodzes atrodas glāzes no vakardienas, uz galda stāv tukšas šampīša un Martini pudeles, ka ūdenspīpes tabakas nav skaisti ieliktas savās paciņās. Protams, tajā pašā laikā man ir slinkums to visu savākt, bet es to pavisam noteikti tuvākajās stundās izdarīšu. Vispār savu istabu esmu uzturējusi kārtībā jau 25 dienas, kas, manuprāt, ir ilgākais laiks, kopš mēs te ievācāmies, tas ir, pirms vairāk nekā sešiem gadiem.

Get it on!

Psiholoģijas stundai īsti piemērots jautājums, kad saruna aizvirzījusies līdz tam, ka klases ekskursijās nedrīkst dzert un pīpēt: "A bet ar seksu nodarboties drīkst?" Atbilde - pozitīva, jo tas pasākumiņš (atšķirībā no alkohola un cigaretēm) ir veselīgs. Nedrīkst tikai palikt stāvoklī, jo tad jau tā būs skolotājas vaina, ka nav stāvējusi ar svecīti klāt.

They're just old light.

Ļoti, ļoti gribu vēlreiz redzēt JRT "Stāstu par Kasparu Hauzeru". Dzīvajā gan tas vairs nav iespējams, jo M.Liniņa jau vairākus gadus kā nav. Tēta students bija. Redzēju to izrādi pirms ~6 gadiem, bet joprojām atceros fragmentus, lai gan par lielāko daļu izrādēm, kas ir redzētas pēdējo pāris gadu laikā, atmiņas ir visnotaļ miglainas, tas ir, knapi atceros, par ko tās bija. Zinu, ka ir nofilmēts, nezinu, kur dabūt - LTV arhīvā neatradu vai arī nemācēju meklēt.

Barcelona loves you.

Šodien pagaršoju savu pirmo burgeri Hesītī. Man likās, ka man negaršo burgeri (jo pēdējoreiz tādu ēdu Maķītī pirms 5 gadiem, kad pēc pirmā kumosa atlikums nonāca miskastē). Tā izrādījās patiesība. Tāpat notika arī šodien. Tāpēc, lai justos pilnvērtīgi, noēdu šokolādes tāfelīti, kas gan nedeva nekādu gandarījumu. Man vienkārši šodien gribas ēst. DAUDZ. Un junk'us.

Get high on information.

Man patīk smuki apģērbties, aiziet uz teātri un nosēsties pirmajā rindā, pirms tam ielādējot kuņģī ņammīgu saldējuma kokteili. Pat tad, ja izrādi nesapratu un man tā nepatika.

Bite me some more!

Šodien jūtos kā varonis, jo pēc vakarvakara foršajām izklaidēm ar sniegadēli man nesāp muskuļi! Nekad tā nav bijis! + uzkāpjot uz dēļa, baiļu un negribēšanas sajūta izzūd. Khūūūl. Ir gan uzradušies pāris mistiski fingāļi uz kājām, bet tos var pieciest.

All the small things.

K: "Kur tu esi redzējis tramvaju ārpus apdzīvotas vietas?" J: "Nu bet viņi taču brauc ārpus Rīgas!" K: "Tas ir vilciens!" E: "Mežaparks arī ir Rīga!"

Frozen strawberries.

Maija beigās noslēgsies mans ~5 gadu angļu valodas posms, kura dēļ es visu šo laiku sestdienās cēlos 9 no rīta, lai plkst 12:00, iemācījusies uz A4 formāta lapas rakstītu tekstu no galvas, kā arī sadarījusi visādus citus mājasdarbiņus, zvanītu pie privātskolotājas durvīm. Mans jaunais piecgades (kā Padomju Savienībā, haha) mērķis varētu būt iemācīties krievu valodu tā, lai nebūtu kauns. Kā arī būtu neslikti sākt apgūt franču valodu, ja pēc 10 gadiem es taisos dzīvot Monako, braukāt ar Rolls-Royce un vasarās atpūsties savā Nicas villā.

Esmu gatava kļūdīties!

Vakariņi ar meičukiem dod daudz prieka. Un smieklu. Mana labā atmiņa ir bulšits, jo atbildes uz "Latvijas" jautājumiem nespēju atcerēties, pat trešo reizi dzirdot to pašu jautājumu. + mūsu jaunā biznesa ideja ir izveidot pretēju portālu skaisto cilvēku lapai moust.lv - sauksies least.lv, un tas būs portāls tizliem, neglītiem un gudriem nūģiem, kurš pavisam noteikti "ieliks" pirmajam. Ierijiet!

Can you hear me?

"Man liekas, ka tu esi sākusi badoties!" "Tu tikai uzmanies ar to badošanos, lai smadzenēm barības pietiktu!" "Brokastis nemaz neēdīsi, tikai ūdeni dzersi?" "Tu vismaz pusdienas skolā ēd?" "Nopērc Gunai mandarīnus, viņa jau neko neēd!" "Un gaļu neēdi, tikai griķus??" "Ā, pareizi, ka tev uz veikalu nevajag, tu jau neko neēd!" Un tas viss pēdējo pāris dienu laikā. Cilvēki iet sviestā. Es tiešām "neko" neēdu, tas jau nekas, ka šodien pusdienās noštopēju trīs milzīgas picas šķēles un šobrīd pa muti man kūļājas trifeles. Džīīz.

Grass stains on my jeans.

Nesaprotu, kur man radusies tā satriecošā ideja iet uz fizmatiem. Es neko nejēdzu no fizikas. Sēžu pie mājasdarba gandrīz ar asarām acīs, bet NEKO nespēju izdarīt. Nekas nesanāk. !@#$%^&*

These are the things that I want to remember.

"Un, ja vien literatūras teorija akceptētu šādu žanru, visprecīzākais būtu "paradoksi un ilūzijas", tāpēc ka maldi te ņems pārsvaru pār atziņām, galvenā varone šķietami aizbēgs no sabiedrības, lai sabiedrībai dotu iespējami lielāku labumu, trakie liksies prātīgāki par gudrajiem, vecs vīrs - jaunāks par jaunajiem, citiem vārdiem sakot, tā būs grāmata par cerībām un sakāvi, ciešanām un eiforiju - manu dieniņ! - par visu to pretrunu mudžekli, kuru tu, cienījamais, pazīsti tikpat labi kā es (un tamdēļ, lūdzams, netaisi tik izbrīnītu seju!), jo visu kopā to sauc par rakstnieka darbu." Lai arī kā man liktos, ka no latviešu gramatikas es kaut ko jēdzu, shēmu šādam teikumam uzzīmēt es nespēju. Pat neesmu pārliecināta, ka pieturzīmes salikusi esmu pareizi, nesaprotu, kur te ir virsteikumi un kur - palīgteikumi. Labi, ka šī nav klasiskā 12. klases viela.

Tornero.

Mājās vienai pabūt gadās galīgi reti. Pirmoreiz viena pati pa nakti mājās biju 2007. gada decembrī (kad man bija 17). Tāpēc šitāds laiciņš, kad mājā pilnīgs miers, ir svētīgs - uzstibītas tumbas augšā, klausos savus tucīšus un priecājos. Arī tad, kad citi mājās, man ir miers un neviens netraucē, tomēr tos brīžus, kad visa teritorija ir man vienai, tie brīži nespēj aizstāt.

Mein Kampf.

Skola šodien nomācoša. Vispār sajūta tāda kā tādā cietumā vai autoritārajā režīmā. Katru stundu viņa ievelkas pie mums, pārskaita ("Es jau neesmu tā skolotāja, kura jūs pārskaita"), ZVANA MAMMĀM (pofig, ka mums VISIEM ir 18) par neapmeklētu stundu un vēl uzdrīkstas pajautāt, kurš nav bijis tajā un tajā stundā (jo nav paspējusi ienākt), laikam cer, ka starp mums atradīsies kāds, kas izstāstīs. Tā arī pateicu: "Es savus klasesbiedrus nenododu." Domāju, nav tālu tā diena, kad es, nespēdama savaldīties, izspļaušu: "Kaut jūs uz sārta sadegtu!" Es vispār skolā negribu rādīties, un viss ir viņas dēļ, jo, ieraugot to cilvēku, man iekšas sāk vārīties.

Keep it cool.

Taisījām šodien kultūrvēsturē dzejoli dadaistu stilā, kas izpaudās tā: izvelk katrs lapiņu ar vārdu (kas ir sagriezts īsts dzejolis), pēc kārtas visi sauc, viens pieraksta. +++ bira un augšup plaukstas augšup zvaigznītes šonakt sajūsmā uzslauka sasitās sētnieki - zvaigznes no debesīm krist publika prot mira tikai ielās zvaigznes

Ken lee.

Mums ir foršs sporta skolotājs, bet neatceros, kad man pēdējoreiz tāā būtu sāpējušas kājas un dibens no sporta stundas (bet patīkami), jo, ziniet, visādi jancīgi stiepšanās vingrinājumi nav mans jājamzirdziņš. Vakar ūdenspīpe un smiekli, šodien Engure, bet pirms tam deviņos no rīta matemātikas stundiņa - visnotaļ jaukas brīvdienas. Jāķeras pie darbiem, kuri man šonedēļ IR.

Let's face it.

Šodien psiholoģijā bija uzdevums, kurā no desmit lietiņām - telts, sāls, marles, virves, ūdens, sērkociņiem, šokolādes, konserviem, tīrs ūdens, spoguļa - bija jāizvēlas piecas, kuras būtu nepieciešamas, lai iespējami ilgāk izdzīvotu uz neapdzīvotas salas, turklāt jāsarindo pēc svarīguma. Mēs, kā jau autsaideres, izveidojām grupu no diviem cilvēkiem, hahah. Kad uz tāfeles katra grupa bija sarakstījusi, ko nu vajag, mūsu mīļie klasesbiedri, protams, iesaucās: "Kas tās par muļķēm, kuras liek pirmajā vietā spoguli?" Tātad mūsu variants bija šāds: 1. spogulis - jo tā taču var uztaisīt uguni (klasesbiedriņu variants: "Viņas tur taisīs skaistumkonkursu!"), kā arī Ievai vajadzēšot spaidīt pumpas, kas radīsies no šokolādes ēšanas; 2. aukla - jo mēs taisīsim trīsstāvu māju, kā arī, ja apniks, pakārsimies; 3. nazis - lai kokosriekstus nodabūtu no koka; 4. ūdens - jo vakaros ir jāmazgā seja taču; 5. šokolāde - jo kurš gan grib ēst riebīgus konservus, ja var štopēt šokolādi! Es teiktu, ka mums bija vislabākais saraksts + vienīgajām nebija sērkociņu, bet vienīgajām bija ŠOKOLĀDE!

Winter wonderland.

Gribu zināt, kā es rītdien izvelšos no gultas, jo šodien, mistisku apstākļu dzīta, pilnīgi labprātīgi nošķūrēju sniegu ne tikai mūsu ielas daļai (pirmo reizi šajā sezonā, btw), bet arī trīs kaimiņiem, kā arī gabaliņam, kas nesanāk nevienam. Būtu tīrījusi vēl, bet tur nebija apgaismots, līdz ar to neredzēju, kur ar lāpstu jāuzdarbojas. Šis darbiņš aizņēma apmēram 3 stundas, bet laiciņš pagāja nemanot, toties šobrīd roku pirksti ir savilkti un mugura JAU sāp. Ņerga!

That's Hollywood!

Forši ir ne tikai tas, ka mums kopš Jaungada uz mājām nāk divas NRA (savukārt matemātikas skolotājai - neviena), bet arī tas, ka šodien mūsu pastkastē atradās "Ilustrētā Zinātne", ko mēs neesam pasūtījuši!

Favourite part of the day.

Mīnus piecpadsmit man nekaitē. Tāpat čāpoju pāri tiltiem un visādām citādām vietām 45 minūšu garo ceļu mājās. Man pat kļūst karsti, es novelku cimdus (pirmo reizi šajā sezonā uzvilku), kā arī gribas attaisīt jaku. Beigās gan sasalst telefons, līdz ar to kādu gabaliņu nav mūzikas, bet var pārdzīvot, jo tāpat jau daudz domiņu galvā, ka nemaz nav laika klausīties, jo visādas muļķības jāapsmadzeņo.

They say the world must end somehow.

Tas, ka rīt ir jāiet uz skolu, ir tas negatīvais (un arī tas, ka beidzot jāsameklē cimdi, jo būs aukstumiņš). Tas, ka atsāksies seriāliņu otrdienas, ir tas pozitīvais. Foršiforši.

Indian summer.

Es beidzot, beidzot sapratu, kā skaitīt binārajā kodā, izmantojot pirkstus! Jesss! Man ir šitik gadu:

My mum thinks I'm cool.

Kā nu tur bija - kā pavadīsi gada pirmās divpadsmit dienas, tā arī aizvadīsi divpadsmit mēnešus? Nu, ja reiz šitā, tad visu janvāri es to vien darīšu, kā spēlēšu visādas datorspēles un šņaukšu tabaku. Hell yeah!